Reiz, studentu gados, kopmītnē, bija mums tāds kārtīgs kodiens kārtīgā barā. Kad visi bija manāmi iesiluši, viens no klātesošajiem pavēstīja tādu joku: ja paņem parastu lampiņu un iebāž to mutē, ar cokoli uz āru, tad izvilkt to no žaunas vairs neesot iespējams. Visi pasmējās par to, taču noticēja. Nenoticēja tikai Zigis. Ja reiz var iebāzt, tātad var arī izvilkt.
Nākošajā dienā, izskrūvējis koridorā lampiņu, Zigis nolēma to lietu izmēģināt. Pēc dažiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, lampiņa šim tomēr mutē ielīdusi gan. Taču arā vairāk nekā - nenāk un viss. Zigis sēž uz gultas malas un nezin ko darīt. Istabā ieveļas Andris, Ziga kaimiņš, un redz: sēž jamā draugs, viss asarās, un ar nesaprotamu stroķi mutē. Uz visiem jautājumiem atbildē tikai nesakarīga murdoņa. Galu galā Zigis visu savu sāpi izlicis uz papīra. Sākuši šie abi domāt, kā to lampiņu ārā dabūt: sasist bīstami, var sagriezties. Uz konsīliju saskrēja visa kopmītne. Beigās viens ieteica braukt uz slimnīcu, uz ķirurģisko nodaļu.
Slimnīcā Andris, Ziga draugs, izstāstījis visu notikušo dežūrējošam ārstam. Tas jauns puika, skatās kvadrātainām acīm, nezin ko iesākt. Beigu beigās atnācis kāds pieredzējis ķirurgs, kas teicis, ka tādu brīnumu savā ilggadējā praksē redzot pirmo reizi, un ka varbūt būšot nedaudz sāpīgi. Ķirurgs saspiedis kautkādus punktus Ziga ģīmī, izņēmis žokli no enģēm, un nelaimīgā lampiņa tikusi izņemta. Lai žokļu muskuļi nostiprinātos, tie tikuši apsaitēti ar binti. Mājās nācies braukt ar taxi. Šoferis pa ceļam sācis interesēties, sak kur puikas pa kaklu norāvāties. Andris šoferim visu atgadījumu tad nu ar atstāstījis. Taxists nenoticējis, pat apvainojies, sak, šmauc vecu vīru. Pēkšņi, puikas pat acis papirkšķināt nav paspējuši, kā šoferīts no cimdu kastes izvilcis lampiņu, un... žvik sev mutē iekšā. Tad nu arī šis noticējis pa visiem 100 %. Apturējis mašīnu un ar žestiem prasījis pēc palīdzības. Nācies braukt atpakaļ uz slimnīcu. Zigis ar Andri, kā jau pieredzes bagāti, braukuši līdz.
Slimnīcu nav varējuši vairs pazīt. Kņada bijusi kā tirgus laukumā. Zigis ar Andri gribējuši tikt pie tā paša ķirurga, taču pie kabineta esot stāvējis vesels cilvēku pūlis.
Šie nu tad ar prasījuši: - Kas noticis? - Ķirurgs esot sev lampiņu mutē iebāzis...
