Pirms divaam nedeljam bija mana 45. dzimshanas diena,un tapat jau es nejutos diez cik fantastiski toriit. Es devos brokastot, zinot, ka mana sieva buus jauka, noveelees man daudz laimes dzimshanas dienaa, un droshi vien uzdavinas davanu.
Vinja pat nepateica labrit, nemaz nerunajot par daudz laimes. Es nospriedu, OK, tadas jau taas sievas ir.
Berni gan atcereesies. Berni ieradaas pie brokastiim un neteica ne vaarda.
Dodoties uz darbu nes jutos diezgan nelaagi.
Kad es ierados savaa birojaa, mana sekretaare, Jatena, teica, "labrit, shef, daudz laimes dzimshanas dienaa". Es sajutos mazliet labaak; vismaz kaads bija atcereejies. Es nostraadaaju liidz pusdienlaikam.
Ap pusdienlaiku Janeta pieklauveeja pie mana kabineta durviim un teica, "zini, ir tik skaista diena, un ir tava dzimshanas diena, aizejam pusdienaas, tikai mes divataa". Es atbildeeju, "hei, taa ir forshaakaa lieta, ko esmu dzirdeejis pa visu dienu! Ejam!"
ees aizgaajaam nevis uz eedniicu, kur mees parasti ejam, bet uz mazu klusu privaatu restoraaninju, izdzeeraam pa diviem un pusdienas bija patiesi izdevushaas.
Atpakaljceljaa uz biroju, vinja teica: "klau, ir tik skaista diena, mums tachu nav jadodas atpakalj uz biroju?" Un es teicu "nu,laikam jau nav". Vinja teica "ejam pie manis". Kad mees ieradaamies vinjas dziivoklii, mees izdzeeraam veel pa vienam martini un izsmeekjeejaam pa cigaretei, un vinja teica, "shef, ja tu neiebilsti, es aizieshu uz guljamistabu uzvilkt kaut ko eertaaku"."protams" es atbildeeju ar sajuusmu.
Vinja iegaaja guljamistabaa un peec kaadaam seshaam minuuteem iznaaca araa........................nesdama milziigu dzimshanas dienas torti, un vinjai sekoja visi mani darbinieki, sieva un beerni. Visi dziedaaja "augstu laim' un prieku"............
Un es seedeeju uz diivaana.............................un uz manis bija tikai zekjes.
