Kādās kojās tika izmantota sarakste. Tā notika uz sienas caurstaigājamā gaitenī. Kāda no šādām sarakstēm…
“Meitenes, ir šņabis, ja ir vēlēšanās labi pavadīt vakaru… Istaba N…”. Apakšā, pēc kāda laiciņa: “Bet mūzika jums ir? Meitenes no istabas N…”. Vēl zemāk: “Mūzika ir, šņabis beidzās… Vēlu, b@!&, apķērāties”. Citi: “A mums ir! (Istaba N)” “Meitenes, neejiet tur, tur viņu ir līdz kaklam (Istaba N)” “Nu mēs jau nobeidzām…(Istaba N)” “Kurš, b@!&, par mūsu istabiņu atbild!!! Pediņi…” “Pats tu esi zilais, Jāni, tā esmu es, tava draudzene Ilze” “Es neko neesmu rakstījusi. Ilze” “Ilze, bet kurā istabā tu dzīvo?” “Es tev, b@!&, nodošu čadu, ja tu pieskarsies viņai!!!” “Tak viņa ir šausmīga, kā atomkarš!” “Noķeršu, nositīšu!” “H$% noķersi…” “Toties viņai ir salasāmi konspekti!” “Tā nav tā pati Ilze, kas pagājušo gad puskojas ar triperi aplipināja?” “Kādam nav laboratorijas darbi ķīmijā?” “Da nē, tā dzīvo istabā N” “Ko jūs dzenat, es biju slima ar angīnu. Ilze” “A mēs vakar labi atstiepāmies istabā N…” “Prasījām taču neizmuldēties…” “Evija, kad atnāksi no pāra, es tevi nogalināšu. Edgars” “Edgar, kad pabeigsi nogalināt Eviju, atnāc. Ieva” “Ieva, tad tu jau uztaisīji abortu?” “Abortu uztaisīja Anna, bet Ievai beidzās mēnešreizes” “Tauta, kāds negrib kartupeļus ar sēnēm? Ieeja – pudele. Istaba N” “Ja kas, profesors Andžāns ieskaita eksāmenu par piecām konjaka pudelēm” “Dzen, pa trīs” “Novākšu starpnieku” “Artūr, piedod. Starpnieks.” “Tad mēs padrā%^*#*$ šodien vai ne?” “Tādam kā tu pat Maijas tante no caurlaidēm neiedos” “Es jums vēl parakstīšu te…(Maijas tante)
