2. Atejas podos un pisuāros nav jāmet gruži, lupatas, izsmēķi, sērkociņi, dubļi, ēdiena atliekas, kā arī nav jāatstāj liekie zobi, kāju un roku protēzes, apakšveļa, higiēniskās saites, lietussargi un tamlīdzīgas lietas.
3. Podi jālieto, nevis kāpjot uz tiem ar kājām, bet sēžot, kā uz krēsla ar pilnu slodzi, tā lai dibens pilnīgi nosegtu poda apmali un vaigi mazliet pārkārtos tai pāri.
3.1. Ķermeņa korpuss jātur taisni un sēžoties, pilnīgi nav jādod slodze kājām, bet viegli atraujot no grīdas, kāju svars jāpārvieto uz dibenu, rokas turot gar attiecīgajiem ceļiem (saviem), pie tam stingri jāievēro optimālais kāju atplešanas leņķis maksimāli atbrīvojot anusa apkārtni no nevajadzīgiem šķēršļiem, kas var radīt neparedzētas sekas defekācijas procesa gaitā.
3.2. Apsēžoties nepieciešams panākt izkārnījuma nonākšanu poda caurulē, bet ne uz poda apmales, tai pat laikā cenšoties neapčurāt poda apmali, tādēļ nepieciešams čurājamo orgānu (vīriešu) pieturēt ar roku, uzmanīgi virzot to podā ar tādu aprēķinu, lai šī orgāna gals nemērktos ūdenī.
4. Lietojot pisuāru, jāpieiet cieši tam klāt, pat viegli jāatbalstās pret to ar ceļgaliem, nedaudz noliecoties uz priekšu, pilnībā jāizņem čurājamais orgāns, mazliet jānoliec tas uz leju un jānolaiž urīns līdz pēdējam pilienam.
4.1. Līdz čurāšanas beigām no pisuāra nav jāatiet un urīns pa grīdu nav jāizšļāc. Vajadzības gadījumā var atspiesties ar vienu vai abām rokām pret sienu, turot tās plecu augstumā, jau iepriekš ar apakšbikšu gumijas palīdzību novietojot čurājamo orgānu pareizajā leņķī (ar galu uz leju!).
4.2. Čurāšanu iespējams beigt izmantojot dažādus variantus:
a) Tādā pozā jāpaliek neilgu laiku, gaidot, kamēr izžūs pēdējais piliens, kurš citādi var nokļūt biksēs;
b) Čurājamo orgānu enerģiski vicināt no labās uz kreiso pusi un otrādi, cerībā, ka pēdējais piliens pats aizlidos.
UZMANĪBU!
Stingri aizliegts čurājamo orgānu vicināt vertikāli (t.i. – no lejas uz augšu), lai izsargātos no ļoti lielas iespējas ar pēdējo, neizžuvušo urīna pilienu trāpīt sev acī.
