"Kāpēc tu aprecējies ar savas bijušās sievas māsu?" "Vēl vienu sievasmāti es neizturētu..."
Znots nomet sievasmāti no balkona, bet pats, pārliecie pār margām, sauc: "Māmiņ, uz kurieni jūs?"
"Saslima mana sieva, un vakar atbrauca sievasmāte. Viņa par manu sievu rūpēšoties." "Jā, nelaime nenāk viena..."
Sieva vīram: "Kādēļ tu tāds neaudzināts? Atbrauks mana mamma, bet tu viņu atkal nekur neaizvedīsi." "Kāds labums? Viņa viņa vienmēr atrod ceļu uz mājām."
Ģenerālis pavēl kareivjiem lasīt sēnes. Nostāda meža malā rindā un liek iet tam cauri. Viens kareivis jautā: "Vai ņemt visas sēnes?" "Visas." "Mušmires arī?" "Arī." "Tās taču indīgas..." "Teicu, ka visas. Sievasmātei vienalga ko rīt."
"Arī nav slikti," nodomāja znots, mezdams akmeni sunim, bet trāpīdams sievasmātei."
"Dabūsi 5 latus, ja aiziesi uz staciju sagaidīt manu sievasmāti." "Bet ja viņa neatbrauks?" "Dabūsi 10 latu."
Vīrs vandās pa instrumentu kasti un prasa sievai: "Vai neesi redzējusi mūsu veco vīli?" Sievasmātes balss no virtuves : "Varat mani saukt par vīli, bet tik veca es nemaz vēl neesmu."
Kādu dāmu uz ielas sakož suns. Izbrīnītais saimnieks taisnojas: "Parasti mans suns nevienam nekož, jūs laikam esat lietojusi tādas pašas smaržas kā mana sievasmāte."
Grūti cilvēkam savaldīt savas emocijas, kad viņš stacijā pavada savu sievasmāti.
