Mostos un jūtu: Naktī bijuši citplanētieši- Nospēruši atmiņas bloku, pietaisījuši mutē un aizlidojuši.
Pamostos- sēžu vannā un apkārt daudz skābētu gurķu.
Mostos- saule lec pāri gultai turp un atpakaļ.
Blakus griestu lampai radusies vēl viena tādi pati.
Pamodies- skaties- mutauts sarauts degunā.
Mostos- sieva apakšā un tagad nevaru saprast: bija vai nebija...
Mosties un dzirdi- kāds blkus gudri runā- zirgi atnākuši.
Pamostos- skatos uz griestiem pēdu nospiedumi- no tām pašām kedām, kas kam kājās.
Pamostos- cik labi esmu jau nobalsojis, likums pieņemts un možums visā ķermenī.
Mostos- kaut kā tumšs un šauri pleciem- vai tik atkal neesmu kapos apbedīts.
Pa nakti sazāģēts skapis un sakrauts glītā krāvumā pie sienas.
Pamodies nobļāvies, ka bail- nevar taču nakti klusēt, ja istabā ūdensrozes no Vecpiebalgas.
Pamosties- bez tevis vēl četri sveši cilvēki mostas un arī brīnās uz tevi skatoties.
Zīlīte izsitusies cauri loga rūtij sēž blakus.
Mostos- un dejoju tālāk disene iet pilnā sparā.
Paveru acis- griesti- manējie, sienas, itkā arī, bet mēbeles- ptfu, esmu pie kaimiņienes stāvu zemāk...
Pamostos- un jautāju- Maiga tu? Klusums... Ilze tu? Klusums... Ak tā esi tu sieviņ...!!!
Paveru acis- Kas tad tas? Drausmas, melns gar acīm, esmu akls, da nē, tikai guļu uz vēdera ar galvu spilvenā...
Mostos un skatos- Stāv kā briedis mans sīkais pie gultas un prasa piķi.
Pamostos, pupu nav, rokas nav, matu nav, ai tas taču mans vīrs.
Pamodies redzu- trollis manā priekšā, nē, sieva no rīta matus taisa.
Pamostos viena kāja īsāka par otru, eu, tā taču nav mana kāja, kur ir mana?
Pamostos- skatos, pie gultas stāv tēvs ar cirvi: Nāc ābeli cirst. Grūti bija.
Kā ceļos no rīta tā ar galvu pret tumbočku un guļu tālāk bezsamaņā, itkā nekas nebūtu noticis.
Kāds jauks rīts, jo tikko taču bija aizvakardiena... Bet kur pazuda vakardiena. Par to domāsim rīt!
No rīta pamosties un zvans no Lattelekom, ka pa nakti 4 stundas esi runājis ar sextelefoniem (rēķins pāri 100 ls)- reāli iz dzīves.