Strādāju par sisadminu vienā kantorī, regulāri sastopos ar lietotāju stulbumu. Šodien atnāk pie manis viens tantuks un saka…
- Es apsēdos pie cita datora, pārnesiet uz turieni manu paroli. - ?!?!? Kādēļ? - Nu manējā tur neder. - ievadiet savu lietotāja vārdu un paroli no vēcā datora, viss darbosies.
Paiet minūtes 15: - Neizdodas... - Kādu vārdu un paroli jūs ievadījāt? - Savu... (nosauc savu vārdu un paroli) - ?!?!? TĀ IR NO VECĀ DATORA? - Nē, tas ir mans vārds un jaunā parole. - Es taču jums teicu, lai ievadiet lietotāja vārdu un paroli no vecā datora! - Es gribu, lai būtu tā kā rakstu un jaunu paroli. - Labi.
Uztaisu jaunu lietotāju ar viņas jauno paroli. - Nu, tikāt sistēmā? - Kādā sistēmā?!? Man vispār vindovzā vēl neiegāja, raksta, ka kļūdaina parole! - Kādu paroli jūs ievadījāt? - 19111976! - Tak jūs prasījāt paroli ROMASHKA! - Es jau pārdomāju. - Es tūlīt pienākšu.
Aizeju pie šamās, rakstu lietotāja vārdu un paroli. Ielogojos sistēmā. Nospiežu akordu: - Kādu paroli vēlaties? - 19111976. - Tiešām? Jūs kārtīgi izdomājāt? - Jā, es šito tiešām neaizmirsīšu. - Labi.
Paiet apmēram 40 minūtes: - Man vindovz neielādējas, saka, ka nepareiza parole. - Kādu paroli jūs ievadījāt? - (kaut kāds burtu salikums). - Es taču jums uzliku 19111976! - Bet es to nomainīju, lai jūs nezinātu! - Nu tad ko jūs man zvanat??? - Es aizmirsu jauno paroli...... - KO????? - Es aizmirsu jauno paroli.
Uzlieku viņai paroli 123456 un atslēdzu iespēju pašai nomainīt. - Jūsu parole būs 123456! Nomainīt nevarēs, varat pat nemēģināt! - Paldies.
Vēl pēc apmēram 10 minūtēm: - Man meili pazuduši un visi dokumenti! - Un tie tur bija? - JĀ! Protams! Vecajā datorā. - Bet jūs tagad esat pie vecā datora? - Nē, pie jaunā... - Un kā tie meili un dokumenti varētu nokļūt jaunajā datorā? - Automātiski vajadzētu! Es par to grāmatā lasīju! - Kādā? "Dators tējkannām"? - Īsti neatceros, it kā nē. - Labi, pārnesīšu jūsu datus.
Pārkopēju profilu, pielaboju, pārbaudu: - Visi meili vietā? - Jā, it kā. - Un dokumenti? - Jā. - Un darbavirsmas attēls? - Jā, paldies. - No manis vēl kaut ko vajadzēs? - Nē, ja nu kas, es piezvanīšu. - Labi.
Pēc apmēram 15 minūtēm: - Man bija pastakastīte uz inbox.lv, bet tagad tās nav. Kā tur tikt? - Inbox.lv izmantošanu vadība ir aizliegusi. - Bet.. man tur... darba lietas! - Rakstiet vadībai! - Jūsu vai manai? - Mums ir viena vadība! - Bet kas? - Tak vienalga, kaut direktoram vai nodaļas priekšniekam! - Labi...
Zvana šefs: - Uztaisi viņai pastakastīti, pieriebās jau... - Labi.
Taisu viņai pastakstīti outgļukā. - Adrese? - (nosauc pastakastīti) - Parole? - Es neatceros... Vai tad jūs neziniet? - !?!?! No kurienes? Es par jūsu personīgajām pastakastītēm neatbildu. - Bet jūs esat sisadmins! Izdariet kaut ko! - Griezieties pie inbox.lv administrācijas. - Kāds tur telefona numurs? - Nav ne jausmas. - Jūs vispār kaut ko varat? - Jā, aiznest šefam izdruku par pēdējām jūsu apmeklētajām lapām.
Nosarka kā biete: - Bet neviens neredzēja, kur es eju. - Es visus brīdināju mēnesi atpakaļ, ka serveris glabā apmeklēto lapu vēsturi. Kurš kur līdis. Jūs sanāksmē nebijāt? - Biju... Tad jūs to paroli sameklēsiet? - Nē.
Piecas minūtes, zvana šefs: - Sameklē tai job...ai paroli. - Es pamēģināšu, bet neapsolu. - Izdomā kaut ko!
Šefs parasti ir labsirdīgs un atsaucīgs cilvēks, bet šitā vecene novedusi viņu līdz baltkvēlei. Izvelku paroli no vecās sistēmas. - VISS!? Tagad VISS? - Jā, paldies. Bet jūs tiešām varat paskatīties, kur kurš ir līdis? - Protams! - Bet var izdarīt tā, lai neviens neredzētu, kur es eju? - Var, bet tur vajag GTO un pamācību. - Kas ir GTO? - Gastronoms tur! O! - Kāpēc O? - Tas ir joks, nevar tā izdarīt. - Kāpēc? - Tāpēc, ka lietot internetu personīgām lietām pie mums AIZLIEGTS! - Kurš par to atbild? - Es! - Skaidrs, tikai neziņojiet par mani direktoram. - Es padomāšu. - Paldies. - Nav par ko.
Eju pie šefa, skatamies izdruku, visādi iepazīšanās portāli un cita draza. Ja skatās pēc trafika, varētu padomāt, ka filmas pumpē. - Viņa vispār strādā? - jautā šefs. - Nez, varbūt arī strādā. - Lapas nogriezt vari? - Protams. - Tikai tai durai nesaki, piesiesies pēc tam. - Ok.
Aizveru visas XXX un iepazīšanās lapas. - Man internets nestrādā, - atkal pazīstama balss. - Viss vai tikai atsevišķas lapas? - Viss. - Kādu lapu mēģinājāt? - .......... vienalga kādu. - Pamēģiniet atvērt www.lv, strādā? - Jā. - Tātad internets strādā, nosauciet konkrētu adresi, kura nestrādā. - ........... eeeessss ne-ne-neziiinu..... piemēram draugiem.lv. - Ko raksta? - Akses denaid. - Un ko tas nozīmē? (šī par tekstu tulkotāju strādā) - Pieeja liegta. - Tas nozīmē, ka jums nav tiesību izmantot šo resursu. - Kāpēc? - Lapas saturs saistīts ar iepazīšanos, čatiem un tamlīdzīgām lietām. Un serveris nelaiž cauri. - Pie kā man vērsties? - Pie Proksī-servera. - Bet kāds viņam numurs?
IT-departamenta puiši krita zem galdiem no smiekliem. Uzgriežu kaut kādu numuru. Nodaļā klātesošie rēc. Šī trāpa uz recepšenu un prasa: - Sveiki, es vēlos runāt ar Proksī-Serveri! - ...... Tas nav iespējams! - Kāpēc? Viņa nav? Vai arī kļūdījos ar numuru? - Nē, ir, taču baidos, ka atbildēt nevarēs... - Nododiet viņam, lai atzvana man steidzami. - Šī atstāj savas koordinātas un nomet klausuli. - Vēlāk atzvanīšot. vai arī pati vēlreiz piezvanīšu!
Vairāk tantuks mūsu nodaļā nav rādījies. Un šitā gandrīz katru dienu. Vēl runā, ka sisadminiem haļavnais darbs...
