Tehnoloģiskais progress, jo īpaši vispārējā datorizācija ietekmē gandrīz ikvienu sadzīves jomu, kuras pārstāvji sevi uzskata par moderniem.
Izņēmums nav arī filmu industrija jeb, precīzāk, pašas filmas, kurās dators parādījās jau īsi pēc tā izgudrošanas. Tiesa, ņemot vērā cilvēka neizmērojamo un apbrīnojamo fantāziju, lielākoties dators filmās tiek attēlots nākotnes projekcijā – kādu cilvēks to iztēlojas. Nākotnes datora darbības, izskats un arī tā lietotāji var likties diezgan patāli no realitātes, taču, manuprāt, nav piedodama filmu industrijas pārstāvju izrādītā tehnoloģiskā infantilitāte gadījumos, kad filmā tiek attēlots gluži parasts, mūsdienīgs dators, kādu izmanto lielākā daļa no mums. Vērtēšanai piedāvāju 25 visbiežāk pieļautās filmu industrijas pārstāvju datorinfantilitātes (t.i., šīs jomas nepārzināšanas) izpausmes.

1. Nevienam teksta redaktoram nav kursora. 

2. Galvenie varoņi parasti raksta tekstu neiedomājamā ātrumā, turklāt ne reizes neizmantojot atstarpes (space) taustiņu.

3. Filmu personāži gandrīz vienmēr raksta bez kļūdām. 

4. Burti uz jebkura ekrāna ir vismaz pāris centimetru lieli. 

5. NASA, CIP un daudzu citu valsts iestāžu izmantotajiem superdatoriem vienmēr piemīt ārkārtīgi 
elementārs grafisks interfeiss. Ja šiem superdatoriem nav pat visparastākā grafiskā interfeisa, tiem ir neiedomājami jaudīga tekstuālā darba vide, kas pilnībā spēj atpazīt literārā valodā noformētas komandas (šāda darba vide nodrošina pieeju jebkurai nepieciešamajai informācijai, no tastatūras ievadot apmēram šādu tekstu: "nodrošināt pieeju konfidenciālajiem failiem"). 

6. Lai inficētu datoru ar iznīcinošu vīrusu, atliek tikai uzrakstīt tekstu "ielādēt vīrusu". 

7. Visi datori ir savienoti vienotā visaptverošā tīklā, turklāt filmas pozitīvais varonis spēj iegūt informāciju no sliktā varoņa datora pat tajā gadījumā, ja šis dators ir izslēgts. 

8. Jaudīgākie datori pīkst, nospiežot jebkuru taustiņu vai pārzīmējoties ekrāna saturam. Īpaši 
jaudīgie datori teksta izvadi uz ekrāna palēnina līdz tādam līmenim, lai datora lietotājs varētu brīvi lasīt izvadāmo tekstu līdz ar tā izvadi. Daži datori līdz ar teksta izvadi rada skaņas, kas atgādina adatu printera darbību. 

9. Visas vadības pultis darbojas ar spriegumu ap tūkstoš vatiem, un katra no tām ir aprīkota ar sprāgstošām iekārtām. Datora darbības traucējumus visbiežāk pavada spožs uzplaiksnījums, dūmu mutuļi, dzirksteļu gūzmas, kas gāžas uz visām pusēm, kā arī sprādziens, kas attiecīgās ierīces tuvumā esošos cilvēkus aizmet vairāku metru attālumā. 

10. Tūlīt pēc teksta ievades datoru var droši izslēgt, neuztraucoties par tādiem sīkumiem kā ievadītās informācijas saglabāšana. 

11. Hakeris spēj apiet pat visnopietnāko drošības sistēmu, uzminot paroli ar otro vai, maksimums, trešo minēšanas reizi. 

12. Paziņojumu "pieeja nav atļauta" (access denied) var bez problēmām apiet ar opcijas "Ignore" palīdzību. 

13. Jebkurš dators ielādējas ne ilgāk kā divu sekunžu laikā. 

14. Arī sarežģītiem aprēķiniem un milzīgu informācijas apjomu ielādei ir nepieciešams ne vairāk par trim sekundēm. 

15. Modemi informāciju parasti pārraida ar ātrumu, kas nav mazāks par diviem gigabaitiem sekundē. 

16. Ja pārkarst atomstacijas vai raķešu bāzes galvenais dators, uzsprāgst visas vadības pultis un tūlīt pēc tam arī pati ēka. 

17. Ja laikā, kad uz datora ekrāna tiek caurskatīts faila saturs, kāds šo failu izdzēš, viss saturs no ekrāna momentāni pazūd. 

18. Ja disketē atrodas šifrēti faili, parole tiks pieprasīta, tiklīdz šī diskete tiks ievietota diskdzinī. 

19. Ikviens dators spēj apmainīties ar informāciju ar absolūti jebkuru citu datoru neatkarīgi no tā, kas šos datorus ir izgatavojis un kurā galaktikā tie ir izgatavoti, turklāt pilnīgi visām sistēmām ir viens un tas pats standarta informācijas apmaiņas interfeiss, piemēram, nodrošinot iespēju ar adrešu grāmatiņas palīdzību uzlauzt kredītkartes PIN kodu. 

20. Jebkuru disketi var nolasīt jebkurš ar diskdzini apgādāts dators, tāpat kā jebkura programma darbojas jebkurā operāciju sistēmā. 

21. Jo modernāks ir dators, jo tam ir vairāk podziņu. Turklāt šādam datoram ir nepieciešams īpaši profesionāls lietotājs, jo uz podziņām nav neviena apzīmējuma, ja neskaita podziņu "pašiznīcināšanās". 

22. Lielākā daļa datoru, pat vismazjaudīgākie, ir spējīgi projicēt uz ekrāna reālistisku interaktīvu animāciju ar milzīgu izšķirtspēju un fotoreālistisku krāsu dziļumu. 

23. Jebkurš portatīvais dators spēj darboties pilnekrāna videofona režīmā teicamā kvalitātē. 

24. Attēls monitorā ir tik spilgts, ka skaidri projicējas uz datorlietotāja sejas. 

25. Interneta meklēšanas programmas ir tik attīstītas, ka sameklē saites vajadzīgajai informācijai neatkarīgi no tā, cik daudz un cik vispārīgi atslēgas vārdi tām tiek nodoti. 
Iespējams, daļa no šiem piemēriem ir nedaudz pārspīlēti un bieži vien dators filmās tiek attēlots pietiekami reālistiski, tomēr minētie piemēri ir uzskatāms pierādījums faktam, ka filmu scenāriju autori (vai režisori) ševišķi labi IT sfērā neorientējas. Taču var jau arī būt, ka šie cilvēki tīri apzināti sniedz mums iespēju kārtējo reizi veselīgi pasmieties :).