Pretendentam notiek darba intervija. Menedžeris skaidro:
- Tu ierodies darbā, ieslēdz sistēmu, sēdi astoņas stundas, izslēdz sistēmu un ej mājās. Saprati?
- Nē.
- Tātad, tu ierodies darbā, ieslēdz sistēmu, sēdi astoņas stundas, izslēdz sistēmu un ej mājās. Saprati?
- Nesapratu.
- TU IERODIES DARBĀ, IESLĒDZ SISTĒMU, SĒDI ASTOŅAS STUNDAS, IZSLĒDZ SISTĒMU UN EJ MĀJĀS. Tagad saprati?
- Tu laikam patiešām esi stulbs! Jau trešo reizi saku, ka nesapratu!!!
Gruzīns
brauc kravas auto un redz uz ceļa „stopojam” meiteni. Viņš pietur, un
meitene lūdz aizvest līdz tuvējai pilsētai, par to solot seksu. Gruzīns,
protams, piekrīt, meitene iekāpj, un abi brauc tālāk. Pa ceļam
pasažierei ievajagas „pa mazam”, tāpēc mežmalā auto tiek apstādināts, un
viņa ieskrien krūmos. Paiet brīdis, bet meitenes nav. Gruzīns, pagalam
noraizējies, dodas mežā viņu meklēt un drīz vien ierauga pazudušo, ar
nolaistām biksēm bēgot no...vēl viena gruzīna. Šoferis sauc:
- Brāl, ko tu dari! Tā taču ir mana meitene!
- Piedod, brāl! Eju pa mežu un skatos – skrien pa mežu kaila. Nodomāju – savvaļas!
Moli de Foc Blanco Semi-Dulce
Penedes Do
Spāņu lieliskais vīns ar augļu zeltainā krāsā ar vieglu zaļganu toni.
Labi sabalansēts, spilgts un svaigs. Burvīga sulīgu meloņu un aprikožu
garšu. Aveņu garšvielu un šokolādes spilgta un brīnišķīga garša, maigs
un staipīgs finišš. Lieliski pie gabaliņiem saceptas jēra gaļas,
liellopu filejas un izturētiem sieriem.
Oficiālais importētājs Latvijā firma "L.D.V.”
Brunete, rudmate un blondīne ieiet bārā.
Nu, meitenes nolēmušas atzīmēt kaut kādu notikumu.
Sāk ar to ka pa vienai iet pie bāra un kodētā veidā pasūta kaut ko priekš abām pārējām.
Brunete: "Trīs ZA!"
Bārmenis: "Āa, trīs Zelta alus!"
Pēc brīža rudmate: "Trīs AM!"
Bārmenis: "Āa, trīs Asiņainās Mērijas!"
Jau vēlāk krietnās burās pienāk blondīne: "Trīs 15!"
Bārmenis: "Atvainojos, kā lūdzu?"
Blondīne klusītēm: "Nu kokteili 7 un 7..."
Iepazinās puisis ar meiteni. Izklaidējās. Puisis saka:
- Nu ko, varbūt braucam pie manis?
- Tu zini, es tev teikšu atklāti. Es laikam esmu vecmodīga, bet man ir
tāds princips: esmu izlēmusi palikt jaunava, kamēr nebūšu pārliecināta,
ka tiešām mīlu to vīrieti, kurš man ir blakus.
- Nu ko... Laikam ļoti grūti tā dzīvot...
- Vispār jau nē, bet mans vīrs gan psiho...
Vilciens lēnām tuvojas stacijai. Vagonā kāds vīrietis jautā blakussēdētājam:
- Kkkāda stacccija šī bbbūs?
Blakussēdētājs klusē.
- Pppasakiet taččču, kāda ssstacija?
Klusums.
- Jjjohaidī, vilccciens jau aaapstājjjas…
No vagona otrā gala kāds sauc:
- Pumpuri, šie ir Pumpuri!
Jautātājs paķer savu somu un izskrien, bet cits pasažieris pārmetoši jautā tam, kurš neatbildēja:
- Kā jūs tā – vai tiešām nevarējāt cilvēkam pateikt?!
- Nnnebūtu pppaspējjjis, kā aaarī bbbūtu dabbbūjis pa seju!
Vecis
nopērk sev papagaili. Sākumā viņš ļoti priecājas, ka papagailis to vien
dara, kā runā, bet ar laiku šis prieks sāk izzust, jo papagailis
pārsvarā lamājas un gvelž visādas jēlības. Galu galā vecim tas apnīk,
viņš ieslēdz putnu skapī un saka:
- Tu tur sēdēsi tik ilgi, kamēr neiemācīsies runāt pieklājīgi!
Savukārt papagailis no skapja gāž ārā visu savu "mīļvārdiņu" arsenālu.
Vecis niknumā izrauj papagaili no skapja un iebāž ledusskapī. Kādu
mirklīti papagailis vēl turpina lamāties, bet pēc mirkļa noklust. Pēc
kāda laika vecis izlemj pārbaudīt, vai dzīvs ir viņa spalvainais draugs.
Attaisa ledusskapi, un papagailis viņam saka:
- Es ļoti nožēloju notikušo un to, ka tik slikti esmu uzvedies... No visas sirds lūdzu jums piedošanu!
Vecis galīgi pārsteigts, jo pat sapņos nav iedomājies šādu iznākumu un
pavērsienu attiecībās. Viņš izvelk papagaili no ledusskapja un iesēdina
atpakaļ būrītī.
Pēc neilga laika papagailis klusiņām jautā:
- Es ļoti atvainojos, atļaujiet painteresēties - ko vista noziedzās?
Satiekas
vairāki biezie. Protams, katram līdzi miesassargi, tādi kā divdurvju
skapji, bet vienam miesassargs gandrīz divreiz mazāks un tievāks par
pašu ietekmīgo vīru. Visi ietekmīgie vīri noskatās uz necilo vīreli un
jautā tā saimniekam:
- Kas tas tāds?
- Mans miesassargs.
- Viņš ir Austrumu cīņu speciālists?
- Nē, viņš vispār kauties neprot.
- Tad viņš ir precīzs snaiperis?
- Nē, viņš pat bisi nav rokās turējis.
- Kāpēc tad tu tādu gnīdu vazā līdzi?
- Tas ir pavisam vienkārši. Šis man ir jau ceturtais miesassargs, parasti visi uzbrucēji un killeri mani jauc ar viņu...
Pasažieru laineris lido seštūkstoš metru augstumā. Uz borta kompjūtera displeja parādās uzraksts:
"Dzinēji apturēti nezināmas kļūdas dēļ modulī 6j00fy02. Mēģiniet
pacelties vēlreiz. Ja kļūda atkārtojas, vērsieties pie ražotāja vai jūsu
lokālā izplatītāja.”
Gribēju ieēst konservus, bet braucot pāri
krustojumam, kamēr "bardačokā" taustījos pēc salvetēm, biju jau
iebraucis avīžu kioskā. Tur salvetes stāvēja man tieši pa rokai.
Biju iedzēris zāles, tāpēc iedomājos, ka esmu persona, kas regulē ceļu satiksmi un pilnvarota to darīt.
Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējšs. Bet ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam trešo pirkstu.
Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk man šķiet, ka avārijas brīdī manī bija iemiesojies vells.
Nopirku skapi: atzīmējām. Vedu mājās. Nezinu īsti kā, bet tagad skapis
stāv kaimiņa Valda kūtī, bet man mājā ir svešas klavieres.
Pirms braukšanas kopā ar draugiem Gunčas garāžā izdzērām tikai 700gr
augļu sulas, 2l limonādes un 1,5l minerālūdens (visi kopā, nevis es
viens pats).
Man neviens neteica, ka iebraukshu bedree. Kad to uzzinaaju, tad jau biju 2 reiz sasitis galvu.
Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta
mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem,
kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi.
Neskatoties uz to, ka šo paskaidrojumu raksta mana sieva, un es cenšos
diktēt, kā arī neskatoties uz to, ka manās asinīs nav konstatētas
nevienas skaidras promiles asiņu, es lūdzu mani palaist mājās, jo es
taču biju piesprādzējies un pa mobiļņiku es arī nerunāju...
Braucot mashīnā es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Jurčiks. Viņu būtu jāsauc pie atbildības.
Braucu ar auto alkohola reibumā, jo biju pārāk iereibis, lai varētu iet kājām.
Uzsāku braukt pie sarkanās gaismas, jo uzskatu, ka esmu pārāk cienījams
cilvēks, lai kaut kāds luksofors varētu atļauties man noteikt, ko darīt
un ko nē!
Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku.
