Veselība netur rudeni, biju nodot kāla analīzes. Šodien saņēmu atbildi - kāls kā kāls, bet analīzes gan esot sūdīgas.
Noskuvu matus, man jau teica, ka tā būs, tā arī bija - labāk nepalika.
Nolēmu pamētāties ar akmeņiem, izdauzīju kaimiņam logus, kaimiņš man
izdauzīja zobus. Tā arī aizgājām pie stomatologa paraudāt...
Aizgāju uz kapiem pierast pie vietas, sāka līt lietus un kapsargs mani izdzina ārā... laikam nebūs lemts..
Līdu, kur nevajag, toč nevajadzēja, tagad man vispār vairs nav labi, turklāt vēl logs tagad vaļā!
Domāju - ņemšu ka es dziedādams pāri tiltam iešu, nu un kā lai pāriet tiltam, ka te tikai rudzu lauks visapkārt?!
Nolēmu uz sētas uzrakstīt PAKAĻA, uzrakstīju, bet uzrakstu neredz, jo krāsa ir tieši tāda pati kā sētai...
Skatos kā pa balkona durvīm nāk istabā gaiss, gaiss nāk un nāk... bet kāda jēga?
Aizgāju pie Edgara, Edgars nebija mājā, atnācu atpakaļ...
Esmu norīvēji līdz pusei pēdējo piecsantīmnieku, bet momentloterijā kā nevar vinnēt, tā nevar...
Uz galvas krīt apmetums. Nabaga utis...
Pamodos ar 0.7! Jautāsiet: promilēm? Atbildēšu: nē, gaisa spiedienu
vēderā! Jautāsiet: kas tur slikts? Atbildēšu: kauns publiskā vietā
atgaisoties! Jautāsiet: kāpēc publiskā? Atbildēšu: jo guļu parkā uz
soliņa!
Graužu jau ceturto nagu! Sāta sajūta kā nav, tā nav!
Mēģināju ar aci attaisīt alus pudeli! Acs attaisījās, pudele nē!
Uzkāpu kokā... nokāpu. Uzkāpu lielākā.. nokāpu. Uzkāpu pavisam lielā.. vairs nevaru nokāpt. Un nelāpšu ar!
Vakar biju koncertā. Zāle tukša. Bufetes nav. Orķestris neieradās.
Gribēju doties mājup, bet garderobiste aizlaidusies ar manu mēteli...
Gulta cieta, spilvens kož, priekšniecība piekasās, kolēģi nelaipni, termiņš garš. Vai tad tā ir sēdēšana?!
Kad no rīta priecīgs pamodos, pagriezos uz otriem sāniem, bet tur joprojām gulēja tas pats vecais Juris.
Apnicis darbs. Jāiet laikam uz Čakeni, varbūt tur mazāk drāzīs...
Sēdēju, domāju par dzīvi, mušas uzradās, skaidrs - dzīve ir sūds.
Izgāju uzpīpēt un pamanīju, ka deg kūts. Tad arī sapratu, ka dzīve ir pilnīgs sūds.
Slikti iet pa dzīvi? Nevēlies par to parunāt? izvārties pa nātrēm un tad parunāsimies kā līdzīgs ar līdzīgu.
Ilgi skatījos sienā, tā arī nepasmaidīja..
Piesēju lūpas pie ausīm, domāju - izskatīšos smaidīgāks, bet dabūju lomu šausmenē!
Uzkāpu eklēru tiltā, bet neviens nenāca celt nost! Glābējiem arī depresija esot..
Aizgāju uz pastu, paprasīju, vai man nav nevienas jaunas vēstules.
Jaunu vēstuļu nav un nav bijis. Un vispār neviens nezina manu adresi.
Kas lācītim vēderā? Domāju, ka būs kaut kas interesants, bet tur tikai skaidas un vate...
Pirmdiena - veros no sava 7. stāva dzīvokļa pa loga, krīt lapas.
Otrdiena - joprojām krīt lapas. Trešdiena - lapas. Ceturtdiena -
neilgi, bet gar logukrīt augšstāva kaimiņš. Piektdiena - cik ārā
skaists lapkritis.
Gribēju radīt pavasarīgu noskaņu un padedzināt kūlu. Pērnās vairs nav, jaunā vēl nav nogatavojusies. Draņķīgs laiks.
Sieva visu laiku teica, ka vēlas ko elpu aizraujošu. Iesitu viņai pa
seju ar slapju trauku lupatu. Elpa taču viņai aizrāvās, kāpēc man tagad
jāsēž lietū uz soliņa?
Domāju mežā sēnes lasīt. Pārdomāju - pakāros.
Klausos radio, tur stāsta, ka smiekli paildzinot mūžu.. sāku raudāt.
Ar katru dienu arvien ātrāk satumst. Paliek baisi, ja nu iestājās polārā nakts?..
Skumji! Kādreiz manas mājas bija pretī cietumam, tagad dzīvoju pretī savām mājām.
Gribēju iepriecināt vīru. Pārģērbos par taurenīti, bet viņš mani no balkona palaida brīvībā..
Nogriezu kājām nagus, tagad neviena vairs uz mani neskatās..
Vakar dzēru, šodien dzēru, rīt nedzeršu. Nav šņabja.
Bija apnikusi ikdienas garlaicīgā rutīna. Gribējās asākas izjūtas ik dienas. Paņēmu hipotekāro uz 50 gadiem.
Aizgāju uz tualeti, domāju - normāli pačurāšu, nekā - atkal apdirsos.
Beidzot prieki. Satiku pastnieku... Viņš man uzbrauca virsū ar velosipēdu.
No rīta biju nolēmis nodarboties ar masturbāciju, bet ārā tāds lietus, ka nevarēju sakoncentrēties.
Garlaicīgi... ļoti garlaicīgi... nu, tik garlaicīgi... garlaicīgi...
domāju vismaz rakstīt būs interesantāk, bet nē.. garlaicīgi...
Vakarā izgāju uz balkona. Skatos - spīd mēness.. kļuva sērīgi, sāku
gaudot... Un ko domājat - vai kāds pateica "paldies"?! Nē! Kaimiņš
atvēra savu logu un meta man ar čību! Trāpīja, protams..
Jau divdesmit sestais rudens uz pleciem, bet nekā. Kā nekā nav, tā arī nav nekā!
