kādreiz nebija Ai-podu, tā vietā katrs lietotājs nēsāja līdzi māla podiņu ar informāciju un šajā podiņā ievietotu dzijas kamolu ar modernajiem hitiem - no tā laika saglabājies arī teiciens: "kuru dziesmu izdziedāju, to satinu kamolā un ieliku māla ai-podā"
Radio priekštece bija Jevdokima Radionova, kura varēja runāt visu dienu, zināja visu, kas notiek kaimiņu mājās un plašajā pasaulē, un kuru apnikuma brīdī varēja arī izslēgt.
Tostera priekštecis ir karstasinīgās Stopiņu Vallijas milzīgās krūtis. Ne tikai viņas vīrs, bet visa lauku brigāde un hokeja komanda, labprāt nāca no rītiem tajos iestutēt savas brokastu baltmaizītes, lai izņemtu tās karstas un nedaudz grauzdētas.
Ledusskapja priekštece bija parastā kopmītņu tumbačka, kuru studenti turēja ārā uz palodzes, lai produkti ilgāk paliktu svaigi.
Pirmie kompaktdiski bija no skārda- uz tiem bija uzskrāpēts dziesmas teksts un notis...
Neona gaismu izkārtņu vietā kādreiz pie veikaliem izkāra pīpējošu Mārtiņu, kam varēja paprasīt, kas tajā veikalā atrodams...
pirmatnejais mobilais telefons kas bija tik liels kā telefona būdiņa, ko kalps sarkanā frakā nēsāja sev uz muguras, darbojās ierobežotā attālumā, jo kabeļi bija ierobežotā garumā.
Internetu senāk aizstāja Intars un Ineta- ar Intaru varēja uzspēlēt visādas spēles, bet no Inetas uzzināt jaunākas baumas...
agrāk skavotāja funkcijas pildija kāmis,kuru piebaroja ar sēklām,un kad vajadzēja saskavot divas kļavas lapas,tad kāmja muti pielika pie lapām,un saspieda vaigus.
Elektriskā skuvekļa priekštecis ir parastākais mājas kaķis- tam tikai uzasināja zobus un tad iezieda sev bārdu ar krējumu...
Pirmā mikroviļņu krāsns radās Slampē, kur uz veca seifa bāzes pieslēdza VEF radioaparātu viļņiem, un vecu elektrisko sildītāju. Sildija pārtiku štruntīgi, toties viņi bija pirmie. + Pirmais domofons radās tepat Rīgā kāda mikrorajona daudzstāvu mājā, kur tante Taņa no pirmā stāva pa fikso uzskrēja uz attiecīgo stāvu un paziņoja, ka ieradies ciemiņš.
Pirmais laptops, bija vienkāršs portfelis, kurā ievietoja ikrīta laikrakstu.Tādējādi sānu ručku griežot, pateicoties arī iemontētajiem diviem mīklas ruļļiem, mainījās attēli.
Krūštura priekštecis bija kokosriekstu čaumala atsieta ar drāti.
Pirmais mikroskops radās no vecās ķīmijas skolotājas nesamerīgi lielajām biezstiklu brilēm, caur kurām lūkojoties pat blusa izskatījās pēc ziloņa.
Kad vēl nebija gumijas sievietes, tad parasti tika izmantota ķēve- ar to aizjāja meitās...
Par šoseju baltajām linijām kādreiz izmantoja virsnieka E.Asnāta uz ceļa izliktas telegrammas
Pirmās normālās upes agrāk bija nekārtīgas garas peļķes, tikai ķīniešiem tās sagāžot slīpi, tās kautkur sāka tecēt un tecēs vēl ilgi!
pirmatnējie alus kausi bija degunradžu galvaskasi,aiz raga ņēma kā aiz osas,un aiziet,tāpēc pirmatnējie cilvēki bija vienmēr transā,jo tāda kausa tilpums bija apmēram 10 litri.
Pirmais alkometrs bija koka kaste ar tajā ieslodzītu sesku, kurā pa caurulīti vajadzēja iepūst dvašu. Atkarībā no tā , cik stipri sesks sāka trakot arī noteica dzēruma stiprumu.
Pirmā gāzes plīts bija 150 kg smags tēvainis, kuru baroja ar zirņiem un to darbināja 2 mīcītāji.
Kabeļ-televīzijas priekštecis bija šņor-televīzija, kur viens šnores gals atradās pie abonenta, bet otrs ar kastīti galā pie provaidera, kurš kastītē salika visādas bildītes un abonents, ar tīšanas metodi uz zīmuļa, tās varēja atvilkt pie sevis un noskatīties.
Vizītkaršu priekšteči bija mazi nēģerēni kuri staigāja saimniekam līdzi un visu, sīki un smalki par saimnieku zināja teikt.
Grāmatas priekštecis ir klints siena,lai izlasītu Enciklopēdiju vajadzēja izstaigāt visus Himalajus!!
Pirmais pārnēsājamais mūzikas centrs Krievijā sastāvēja no tēva Onūfrija un pieciem dzimtcilvēkiem - divi ņēma augšējās frekvences, divi vidējās, viens mainīja notis, bet tēvs Onūfrijs blieza kā sub-vūfers Viss pasākums tika darbināts ar regulāru graķīti, līdz ar to baterijas nekad nebeidzās
Pirmie vibratori bija gatavoti no doktora desas un darbināmi ar vējdzirnavām vai ūdensdzirnavām. Ar ūdensdzirnavām darbināmie bija vairāk pieprasīti, jo tie nebija atkarīgi no laika apstākļiem.
Pirmo Ai-Podu izgatavoja Latgalē pie keramiķa Broņislava, tikai tad vēl nebija izgudrotas austiņas, tāpēc Ai-pods bija jāmauc tieši uz galvas un mūzika bija jālūdz kādam uzbungāt no ārpuses
Pirmo "bembi" izgatavoja Čukču pussalā apgādājot lielas, melnas ragavas ar ledus un roņu ādām, tāpēc tagad arī runā, ka ar "bembjiem" brauc tikai "atsaldētie" ...
Sākotnēji skolas zvans bija profesija, kur, lai šīs profesijas darbinieks izdalītu skaņu, bija jāparauj aiz mazā pirkstiņa. Ja skolēni nesadzirdēja zvanu, tad oža gan tos nepievīla.
Austrumpolijas iedzīvotāji garos ziemas vakaros pirms vēl bija izgudrots modernais vakumpumpis lietoja tā priekšteci - ar mellenēm pildītu nūtrijas ādiņu. Viens otrs polis to māk lietot vēl mūsdienās.
Pirms bija izgudrots telefona balsojums eirovīzijā cilvēki savas balsis nodeva ar baložu pastu. Labākos dziedātājus varēja atpazīt pēc baložu mēsliem uz tiem.
Pirmais ķermeņa termometrs, ko liek padusē, bija jūtīgā Ilmāra pirksts. Kopš tiem laikiem arī saglabājusies termometra forma.
Putnubiedēkļus izmantoja jau senie latgaļi, kuri sagūstītos kaimiņu cilšu sirotājus sprauda uz mieta un izlika piemājas dārzos.
Mobilo telefonu vietā mūsu priekšteči izmantoja gliemežnīcas, vēl mūsdienās daudziem ir tendence tajā klausīties
