Emocijas
nu-joptvaj-bļe — izbrīns
ti-čo-bļe-nah — nekaunība
hujak i jobanaa — spēja rīcība
(smiekliņi) — jautrība, saprasts joks
(smiekliņi)… a čo? — nesaprasts joks
(smiekliņi)… čooooo? — saprasts, aizvainojošs joks
obahujalse — pārsteigums
bļāāāāā — spēcīgs pārsteigums
bļe nu jopt — nepatīkams pārsteigums
ei-ti-bļe — uzmanības pievēršana
nu-bļe kak tuda nah, gdje eto? nu ti poņel! — atvainojiet, kā tikt uz bibliotēku?
bļe nīhuļi ti tut s-etjimi — atvainojiet, es jums uzkāpu uz kājas
čoooo? — atvainojiet, es jūs nesapratu
Uz ielas
ēēēē, mužik, bļe! — Vai varu Jums uzdot jautājumu?
oi-bļe! ņee, pizduj! — atvainojiet, sajaucu Jūs ar kādu citu!
bļe, a tam jestj? — vai tur var nopirkt grādīgo?
da-ņepizdji! — Jūs esat drošs?
vsjo, pizduj! — Liels paldies, uz redzēšanos!
Veikalā
nu-bļe-kto tut tavo eto? — Atvainojiet, kurš ir pēdējais rindā?
ti s-tuta? čo, nu eto, štob ņe tavo nahuj? — Jūs esat vietējais? Kādu dzērienu Jūs man ieteiktu?
ēēē, dai mnje eta tavo von tam, bļe! — Bārmen, lūdzu 2001. gada «Chardonay»!
pizduj nahuj — jā, es pagaidīšu!
jopt, na! — Lūdzu, simtastoņdesmit rubļu! Vēlreiz paldies.
ti ahujela!? eta što?! — Atvainojiet, Jūs man neizdevāt atlikumu!
bivai ti nah! — Visiem ar labvakaru!
Transportā
a-nu-bļe-vsje-nahuj — Mēģināsim visi tikt iekšā!
mužik, a eto, do tovo, nu, tuda, gdje…? — Atvainojiet, šis mikroautobuss kursē līdz…?
zatknji jebalo, bļe! — Atvainojiet, es Jums uzkāpu uz kājas
na, bļe — Padodiet, lūdzu, naudu biļetei!
idji nahuj, ubral eto, bļe! — Es diemžēl nevaru padot naudu biļetei, man ir aizņemtas rokas!
a nu bļe stoj, nahuj! — lūdzu, apturiet pieturā!
(spēcīgi aizsit mikroautobusa durvis) — Paldies!
Klubā
ei, mužik! uznal, bļe? (smiekliņi) — Man ir ieejas karte.
jebal jobanuta, vot-eto-aaa — Labs klubs!
gljan jopt uuuuuu — Arī meitenes simpātiskas!
huja-vsje! ja-bļe oooooooo! — It īpaši šī!
eta, privet. ti tavo a? — Meitenīt, Jūs dejojat?
ti eto mņe tut ņe eto nahuj! Davai-bļe! — Jā, jā, es Jums prasīju!
a ti što za huj? kto bļa? — Atvainojiet! Es nezināju, ka meitene ir ar Jums!
idji-ka ti nahuj! — Vai Jūs varētu atkārtot?
paidjom-vidjem? — Jums palīdzēt iziet uz ielas?
Policijas iecirknī
zdarova, čuvaki! — Esmu jau bijis šajā policijas iecirknī.
uznal-bļe? — Atļaujiet stādīties priekšā, seržanta kungs!
kak-sam-nahuj? — Kur varētu apsēsties?
ņe bļa, on bļa, ego nahuj — Es neesmu vainīgs notikušajā.
no što, huiņa, dopizdjilsa? — Jūs vēl atbildēsiet par savu rīcību tautas tiesas priekšā nelieti!
Davaj-ievo otpizdjim! — Seržanta kungs, viņu vajag ievietot vieninieku kamerā.
nu ja eto, karoče bivaitje! — Vienmēr esmu priecīgs izpalīdzēt policijai.
Ģimenē
aļo, nahuj! gdje ti suka, bļedj? — Mīļā, esmu mājās!
nu čo jebalo takoje eto, što, ņe rada, bļedj? — Man arī ir prieks Tevi redzēt, mīļā!
žratj, nahuj! — Es nomazgāšu rokas, vai Tu tikmēr man neielietu zupas šķīvi? Paldies jau iepriekš!
što bļa za hujņa? žri sama, suka! — O! Tava fenomenālā zupa, tā man ļoti garšo!
ti eto što vaše bļe tut… nu kogda ja etovo tovo. — Ar ko Tu mājās nodarbojies, mīļā?
zajebis nahuj c-etoj nu vot etoj. — Paldies, zupa bija ļoti garšīga!
pizdjit tebja nada! — Es Tevi ļoti mīlu, saulīt!
