J: Bērziņa kungs, vai jūs varētu pateikt, - cik ir pulkstenis ?
A: Vāa,vēe,vēe,vāa - es?
J: Jā, jūs. Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis.
A: Ja jūs man tagad paprasītu, es, ēe, es, jūs nedomājiet. Jūs
nedomājiet, ka es te tā no malas vien esmu. Tur man tā pieredze ir, ē,e
un es zinu iekšējās procedūras.
J: Mēs to tā arī nedomājam. Jautājums ir vienkāršs: Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis?
A: Vaa, vēe, labi. Es jums pateikšu tā: ja man šo jautājumu uzdod, tad tur jāskatās no abām pusēm.
J: Jautājums ir vienkāršs: sakiet lūdzu vai jums ir pulkstenis ?
A: Ēe, es jums saku, es nesaprotu. Ja es būtu bijis klāt, kā es visu to saprotu.
J: Tātad jums nav pulksteņa ?
A: Es to tā nē-nea,nā ne- neteicu. Jūs nepārprotiet lūdzu mani.
J: Labi, tad sakiet lūdzu - vai jums ir pulkstenis?
A: Es jums saku, tur jāskatās no āa, ē, bēe no abām busēm, bet šis
jautājums! ,, tur tā viennozīmīgi nevar pateikt. K,k, ko, kā, - kā to
saprast? Protams tur ir morāle apakšā, tapēc tur tā viennozīmīgi nevar
pateikt.
J: Jūs netaisnojieties, mums interesē tikai vienkāršs jautājums, - cik ir pulkstenis?
A: Es nemaz neattaisnojos, jūs jau nedomājiet. Man ir pieredze šajos jautājumos.
J: Mēs to tā arī nedomājam. Jautājums ir vienkāršs: Pasakiet, lūdzu, cik ir pulkstenis?
A: Man liekas tas viss ir joocīigi, - to jau neviens nēvar pateikt, ja
cilvēki pasaka spēles sākumā es darīšu tā, lai gan zinot, ka tur,
pašlaik ir 2 kandidāti, - es nezinu cik būs vakarā, to jau neviens nevar
pateikt.
J: Labi, tad sakiet lūdzu - jums ir pulkstenis?
A: Es nepiedalos, tas, tas viss ir jocīgi, es nevaru pateikt.
