Sniegi, sniga putināja
Zaķim olas kutināja
Viena zila, otra raiba
Sniega ilgi paliek svaigas

Kas tur svilst aiz mūsu kūts?
Ak, tu dieviņ, vecīts kūst!
Briedis sēru saēdies,
Nespēja vairs nociesties.

Lai tā krīze iet vien pupās,
Mums galdā likts būs kupāts.
Treknie kāposti un zirņi,
Badu aizdzīs viens un divi.

Salatēvs pa mežu brien
Kājās apakšbikses vien.
Zaķu tēvs aiz krūma bolās,
Kā šis neapsaldē olas?

Divas peles karā gāja,
Nopirdās un bojā gāja!

Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi, klusi
Visus rūķus apēdusi!

Ienāca man prātiņā
Ielīst lauvas krātiņā
Vecais lauva nobijās
Izstiepās un nobeidzās.

Pavasarī putni lido,
Jānīts cigareti pīpo.
Šķūnītis jau aizdedzies,
Egils saka pasteidzies.
Jānīts dziļi ievelk dūmu,
Vai kas tā par traku sutu.
Plaušas tam vai pušu plīst,
Lietus tikai līst un līst.

Salatēvs ar ziemeļbriedi,
Apčurāja mežā priedi.
Mazais rūķis lamājas,
Slapjš zem priedes vazājas...

Visi vēl šo un to,
Es to pašu labāko!
Lai tu pupā pakaries,
Un ar zirni nošaujies!

Vai tā taisnība vai māns
Pārnāk bračka knapjš un vājš
Polšu pirkt tepat uz bodi
Gāja viņš ap zemes lodi!

Es mīlu Tevi,
Tu -mani,
Mēs mīlam abi,
Iedzert šņabi.

Kaķīts mans, Kaķīts mans
Balts ar baltām ķepiņām
Galvas nav, acu nav
Tas ir sācis smirdēt jau

Misters Bīns nu ir klāt!
Mazais čibriks-tas tik šņāc...
Ak Tu, velns, un alus kaste,
Bīnam notrūkusi aste!

Kas tur guļ aiz kalniem saldi,
Mētels apvemts, slapjš.
Tas no polšiem daudziem, daudziem,
Atrubijies Jaunais gads.

Manu mīļo zaķīti
Pieglaudies pie krūts.
Ieklausies kā vēderā
Klusi cērmes rūc.

Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos.
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē.

Stāv, stāv nenolaižas,
Saulīt' vēlu vakarā.
Ir tik tumšs ka nevar iebāzt,
Rokas bikšu kabatā.

Sniegbaltīte klusi klusi
Visu piķi nodzērusi.
Bārmens saka maksā ragā,
Sniegbaltīte guļ jau vagā.

Kas grib pievilināt brūti,
Izpušķos tas veco kūti,
Lai ir sūdi kur ir sūdi,
Tevi mīlu tu tak jūti!

Zaķīts skrien pa taciņu,
skatās priekšā dīķis,
dīķī iemet akmeni,
augšā uzpeld līķis!

Kartupeļus iekšā lokam,
Mizotus ar pašu rokām.
Tādēļ te nav ceļams tracis,
Redzot viņu melnās acis.

Sprīdītis ar stienīti
Sita māsu Lienīti
Izsita tai divus zobus
Atstādams tai mutē robus
Paķēris ta savu lāpstu
Sāka tēlot baigo ākstu
Ķipa laimi meklēt iešot
Visiem lohiem purnā došot
Ielicis viņš somā graudu
Nost ar Lienes krāto naudu
Viņš mežamāti sit ar vāli
Prasa pīpējamo zāli
Ar lielo milzi dzēra šņabi
Nu abiem pohmaņiem bij labi
viņš nosēdējis ceļa malā
Lēnām strēba Cēsu alu
viņa dzīve ātri beidzās
Asinsrite pārāk steidzās!