Pie mums gan laikam ar to nav problēmu, taču citur lielās kompānijās pārtikas čiepšana kolēģu starpā ir regulāra padarīšana. Tāpēc šāds pusdienu maizītes iepakojums diezgan droši pasargās tavas pusdienas no garnadžiem. Kas un kā jau redzams bildītē - "pelējums" ir uzzīmēts uz iepakojuma, bet izskatās, ka cietusi būtu pati maize. Un kurš gan gribēs čiept sapelējuši maizīti. Tiesa, es nespēju iedomāties kurš vispār ofisā čieptu pārtiku...
Obag ir Samsonite ceļa somas koncepts. Tā galvenā ideja ir atvieglot dzīvi somas stiepējam, ļaujot somu viegli ripināt pa burtiski jebkādu virsmu.
Parasto ceļasomu mazie ritenīši mēdz ieķerties dažādos nelīdzenumos, sākot ar plaisām ietvē un beidzot ar viesnīcas pakāpieniem. Obag šo problēmu pārvar ar saviem milzu riteņiem. Patiesībā visa soma ir viens milzīgs riteņu pāris, kura vidū ir lielas atvilktnes mantu glabāšanai.
Ideja interesanta, bet diez vai praktiska. Pirmkārt jau vietas tādā somā tomēr ir pamaz un otrkārt apaļa forma ir visnepraktiskākā kompaktai mantu sapakošanai. Gaidīsim vien nākamo čemodānu paaudzi, kuri jau būs aprīkoti ar antigravitācijas dzinēju un spēs lidināties gaisā un sekot saimniekam bez fiziska kontakta...
Bostonas universitātes speciālisti un studenti izgudrojuši jaunu tīklu sistēmu izmantojot lampas. Precīzāk - īpašas LED diodes, kuras ne tikai dodu gaismu, bet arī gaismas veidā pārraidītu informāciju.
Tas būtu tāds kā optiskais kabelis tikai... bez kabeļa. Lampiņas pie griestiem mirgotu bitus un baitus, savukārt uztvērēji datoros, telefonos un citās mājas elektronikas ierīcēs tos uztvertu un attiecīgi reaģētu. Izstrādātāji sola, ka šāds savienojums varētu nodrošināt līdz pat 10 Mbps lielu ātrumu, kas ir visai pietiekoši, lai "caur lampām" no darbistabas datora translētu filmu uz media centru viesistabā.
Interesanta nākotne mums plānojas. Vēl tikai jāizpēta kā šāda mirgošana ietekmē cilvēka smadzenes. Mūsu acs gan nespēj uztvert miljons svārstības sekundē, taču ko var zināt, varbūt tas tomēr kaut kā iespaidos. Ak jā, šāds gaismas tīkls patērētu krietni mazāk elektrības nekā ierastie radiosignāli.
Ir tāda datorspēle World of Warcraft. Kaut kādi mošķi dara kaut kādas mošķības. Un aiz katra mošķa slēpjas vientuļš cilvēciņš pie datora kaut kur otrā pasaules galā. Es arī reiz pamēģināju. Paskraidīju apkārt, piekāvu pāris vilkus un tā arī nesapratu par ko šeit ir stāsts un kāda ir morāle. Izmetu ārā. Bet ir miljoniem cilvēku, kas kā apsēsti dzīvo savu paralēlo dzīvi virtuālā rūķu pasaulē.
Tieši šiem apsēstajiem ir radīta speciāla pele ar tērauda virsmu un piecpadsmit pogām. Jā, tieši tā, piecpadsmit. Katrai pogai var piešķirt savu nozīmi un pat speciālus makro (komandu, funkciju virkni). Ja ar to vēl nav gana, tad pele priecēs acis ar 16 miljoniem krāsu toņu, kas lampiņu gaismas veidā sprauksies caur atverēm peles mugurā. Protams, šāds prieks nevar būt lēts. Peles cena ir tieši 100 dolāru. Pie mums tāda droši maksātu 100 latus, kas ir daudz par daudz priekš datorpeles. Bet rūķu sitējiem tas nebūs šķērslis - stils prasa upurus.
