Pirmais no telefona numura īpašniekiem bijis paša mobilā operatora Mobitel viens no veidotājiem Vladimirs Grašņovs, kurš šo numuru bija speciāli pasūtījis - vīrietis 2001. gadā mira, 48 gadu vecumā zaudējot cīņu ar vēzi. Pēc uzņēmēja nāves izplatījās baumas, ka vēzi izraisījusi konkurentu veikta ilgstoša radioaktīva indēšana.

Pēc pirmā īpašnieka nāves numurs tika atdots Bulgārijas mafijas bosam Konstantīnam Dimitrovam, kurš 2003. gadā 31 gada vecumā Amsterdamā tika nošauts - viņš tur bija ieradies, lai pārbaudītu savas 500 miljonus vērtās narkotiku tirdzniecības impērijas darbību, bet pēc vakariņām ar kādu modeli viņu pie restorāna konkurenti nošāva.  

Pēc tam "nolādēto" numuru piešķīra negodīgam biznesmenim Konstantīnam Dišļijevam, kurš gāja bojā policijas apšaudē pie kāda indiešu restorāna Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā - arī šis kungs bija iesaistīts narkotiku biznesā un pirms savas nāves bija iekarojis ievērojamu vietu Bulgārijas narkobiznesa hierarhijā.

Pēc Dišļijeva nāves numurs netika izmantots, jo policija veica izmeklēšanu, bet pēc lietas slēgšanas mobilā operatora pārstāvji pieņēmuši lēmumu šo numuru no aprites izņemt.

Sīkākus komentārus par numura slēgšanu Mobitel pārstāvji gan nav vēlējušies sniegt un norādījuši, ka viņiem nav tiesību atklāt ar privātiem numuriem saistītu informāciju, bet kāds pļāpīgāks uzņēmuma pārstāvis atzinis, ka tas darīts "vispārējā labuma vārdā".

Kādas Damamas pilsētiņas kafejnīcas īpašnieks policijas darbiniekus izsaucis pēc tam, kad viņa izklaides iestādē ieradušās meitenes, kuras bija ģērbušās, neievērojot islāma tradīcijas, un tas bija izsaucis kvēlu sašutumu pārējos kafejnīcas apmeklētājos.

Policijas darbinieki pēc ierašanās "nozieguma vietā" turp izsaukuši arī jauniņo likuma pārkāpēju vecākus, kuriem tika uzdots nogādāt savas atvases mājās, kā arī parakstīt dokumentu, kas apliecina, ka šīs meitenes vairs nekad neuzvedīsies necienīgi un nevalkās emo stila apģērbu, tādejādi pārkāpjot islāma tradīcijas.

Eksperti atzinuši, ka Saūda Arābijā strauji pieaug to meiteņu skaits, kuras nolēmušas pievērsties emo subkultūrai.

Šīs meitenes lielākoties atsakās no tradicionālā apģērba valkāšanas un savā garderobē iekļauj melnus, šaurus džinsus, krekliņus košās krāsās, bet matus izvēlas veidot dažādās neierastās frizūrās, tādejādi ļoti izceļoties uz pēc tradīcijām tērpto sieviešu fona un sadusmojot vietējās varas iestādes.