Nesen tīrā slinkuma pēc paliku sēdēt mašīnā pie
veikala, kamēr citi iepirkās. Īstenībā jautri. Drīz tieši man blakus,
labajā pusē, noparkojās dāma ar, teiksim, VW markas automašīnu.
Izskatījās lietišķa un aizdomājusies. Iegāja veikalā. Iznāca no veikala –
ar puķēm rokās – un tikpat lietišķa, tik mazliet priecīgāka pagāja
garām savai mašīnai, manai mašīnai, vēl pāris... un tad sāka apmulsusi
lūkoties apkārt – acīmredzot, bija aizmirsies, kur ir nolikusi savējo
mašīnu! Es viņai pamāju, tā viņa savu auto atrada drīz, bet kas to zina,
citādi būt ilgāk meklējusi. Labi, nekas tādā mazpilsētas autostāvvietā,
kur mašīnas tik trīs rindās novieto, bet ko darīt, kad aizmirstas, kur
palikusies mašīna, piemēram, Alfas vai Spices stāvvietā? A ja nu brauc
uz turieni pirmo reizi, no laukiem, un tā jau galva no visa griežas un
debesspuses jūk? Kā pēc iepirkšanās vēl atrast savu auto?
Amerikāņiem viss lielāks kā mums (he he he), arī autostāvvietas pie
lielveikaliem. Paši veikali, protams, arī, protams, protams. Un viņi
vietām ieviesuši autostāvvietas palīgu.
Ja esi apmulsis par sava auto atrašanās vietu, ievadi palīdzīgajā
ierīcē sava auto numuru, un tas tev parādīs mašīnas fočeni un pateiks
atrašanās vietu. No vienas puses forši. Tiem, kam patīk aizdomāties par
zagļiem, sekotājiem, maniakiem un pa ceļam uz veikalu nokaitinātajiem –
ne pārāk forši. Zūd iespēja pazust starp tūkstošiem un pa-slēp-ties.
