Tā, piemēram, grāmatas Sievietes islāmā (Women in Islam) autors Mohammeds Kamals Mustafa raksta, ka sievietes ir jāsit ar ne pārāk resnu nūju, jo sitieniem vajadzētu viņām nodarīt ne tik daudz fiziskas sāpes, kā garīgas ciešanas.

Savukārt ģimenes lietu eksperts doktors Gazi al-Šimari no Saūda Arābijas saviem kolēģiem nepiekrīt. Viņš raksta, ka pa seju sievietei sist gan nevajadzētu, bet sitieniem jābūt ne pārāk spēcīgiem. Pēc viņa vārdiem, vīra pienākums ir savu sievu brīdināt, cik sitieni sekos.

Doktors raksta, ka atsevišķos gadījumos sievieti ieteicams "pārmācīt" ar zobu birstīti vai tamlīdzīgu sīku priekšmetu, un kategoriski iestājas pret to, ka sievietes sišanā tiktu izmantoti šķīvji, ūdens pudeles vai naži.

Džordžs H.Buskets, kurš ir grāmatas Seksa etiķete islāmā (Sex Etiquette in Islam) autors, atgādina, ka, sitot sievieti, galvenais ir pašam negūt traumu. Tāpēc "kārna sieviete ir jāsit ar nūju, pilnīga - ar plaukstu, bet branga - ar dūri".

Televīzijas kanāla Al Jazeera iknedēļas programmā "Šariats ikdienas dzīvē" eksperti izteikuši viedokli, ka fiziska vardarbība neiedarbojas uz katru sievieti, bet tikai uz tām, kuras "šo procesu uztver normāli". Ja miesassoda laikā sieva jūtas pazemota, tad viņu sist nav vajadzības, uzskata eksperti.

Tāpat ir iznākusi Hasana Ašas grāmata Sievietes pakļaušana islāmā (Subjugation of Women in Islam), kurā formulētas situācijas, kurā vīrietis drīkst palaist rokas.

Šāda metode ir pieļaujama, piemēram, ja sieva pirms vīra pārnākšanas nav pienācīgi saposusies, ja nevēlas apmierināt viņa seksuālās vēlmes, ja atstāj novārtā savus reliģiskos pienākumus un bez atļaujas pamet māju.

Šo grāmatu apkopojums publicēts žurnālā Esquire, un raksta autors piebilst, ka ne visi musulmaņu vīrieši ir solidāri ar šo grāmatu autoriem. Daudzi ticīgie šādas grāmatas saucot par "islāmu apkaunojošu propagandu" un apgalvojot, ka pret sievietēm attiecas ar daudz lielāku cieņu nekā citu reliģiju pārstāvji.