25 gadu laikā izpētot vairāk nekā 7000 valsts darbinieku veselību, zinātnieki atklājuši, ka cilvēki, kas sūdzas par garlaicību, riskē mirt pavisam jauni, bet tie, kas pastāvīgi ir garlaikotā un/vai nomāktā noskaņojumā, ir vairāk tendēti saslimt ar sirds slimībām un mirt no sirdslēkmes.

Šo 25 gadu laikā uz pētījuma beigām vairāki no novērotajiem cilvēkiem miruši, turklāt saskaņā ar aplēsēm 40% no mirušajiem nāves iemesls bijis tieši garlaicība un grūtsirdība, kuru dēļ pētāmie sākuši pārmērīgi lietot alkoholu un smēķēt, tādējādi cenšoties aizpildīt garīgo tukšumu un garlaicīgo dzīvi.

Lai izvairītos no priekšlaicīgas nāves, psihologi garlaikotajiem cilvēkiem, kas ir "riska grupā" (piemēram, tie, kam nākas nodarboties ar garlaicīgu rutīnas darbu), iesaka savu dzīvi aizpildīt ar dažādiem hobijiem, kas nav saistīti ar veselībai kaitīgiem ieradumiem.

Tāpat speciālisti uzskata, ka depresijas izraisīto motivācijas un iedvesmas trūkumu dzīvē iespējams novērst, pārslēdzot uzmanību no sevis uz citiem cilvēkiem. "Tā vietā, lai ieciklotos uz sevi, šādiem cilvēkiem ieteicams padomāt, ko viņi var izdarīt ģimenes, draugu, kolēģu un galu galā sava bosa labā," pētījuma rezultātus komentē psihologs Grems Praiss.

Interesanti, ka saskaņā ar pētījumu sievietes no garlaicīgas dzīves cieš ievērojami vairāk nekā vīrieši. Tāpat noskaidrots, ka visvairāk riskam nomirt no garlaicības pakļauti jauni speciālisti un apkalpojošais personāls.

mango.lv