25
gadu laikā izpētot vairāk nekā 7000 valsts darbinieku veselību,
zinātnieki atklājuši, ka cilvēki, kas sūdzas par garlaicību, riskē mirt
pavisam jauni, bet tie, kas pastāvīgi ir garlaikotā un/vai nomāktā
noskaņojumā, ir vairāk tendēti saslimt ar sirds slimībām un mirt no
sirdslēkmes.
Šo 25 gadu laikā uz pētījuma beigām vairāki no
novērotajiem cilvēkiem miruši, turklāt saskaņā ar aplēsēm 40% no
mirušajiem nāves iemesls bijis tieši garlaicība un grūtsirdība, kuru
dēļ pētāmie sākuši pārmērīgi lietot alkoholu un smēķēt, tādējādi
cenšoties aizpildīt garīgo tukšumu un garlaicīgo dzīvi.
Lai
izvairītos no priekšlaicīgas nāves, psihologi garlaikotajiem cilvēkiem,
kas ir "riska grupā" (piemēram, tie, kam nākas nodarboties ar
garlaicīgu rutīnas darbu), iesaka savu dzīvi aizpildīt ar dažādiem
hobijiem, kas nav saistīti ar veselībai kaitīgiem ieradumiem.
Tāpat
speciālisti uzskata, ka depresijas izraisīto motivācijas un iedvesmas
trūkumu dzīvē iespējams novērst, pārslēdzot uzmanību no sevis uz citiem
cilvēkiem. "Tā vietā, lai ieciklotos uz sevi, šādiem cilvēkiem
ieteicams padomāt, ko viņi var izdarīt ģimenes, draugu, kolēģu un galu
galā sava bosa labā," pētījuma rezultātus komentē psihologs Grems
Praiss.
Interesanti, ka saskaņā ar pētījumu sievietes no
garlaicīgas dzīves cieš ievērojami vairāk nekā vīrieši. Tāpat
noskaidrots, ka visvairāk riskam nomirt no garlaicības pakļauti jauni
speciālisti un apkalpojošais personāls.
mango.lv