Lai gan musulmaņu
valstīs sieviešu dzīve nav pārāk viegla, tādās valstīs kā Irāna un Saūda
Arābija pēdējā laikā viena pēc otras iznāk grāmatas par "islāma
etiķeti", kurās cita starpā ir pamācības, kā pareizāk sist savas sievas.
Tā, piemēram, grāmatas Sievietes islāmā (Women in Islam)
autors Mohammeds Kamals Mustafa raksta, ka sievietes ir jāsit ar ne
pārāk resnu nūju, jo sitieniem vajadzētu viņām nodarīt ne tik daudz
fiziskas sāpes, kā garīgas ciešanas.
Tomēr autors iesaka vīriešiem savas sievas sist "pa jutīgām ķermeņa daļām - seju, krūtīm, vēderu, galvu un tā tālāk".
Savukārt ģimenes lietu eksperts doktors Gazi al-Šimari no Saūda
Arābijas saviem kolēģiem nepiekrīt. Viņš raksta, ka pa seju sievietei
sist gan nevajadzētu, bet sitieniem jābūt ne pārāk spēcīgiem. Pēc viņa
vārdiem, vīra pienākums ir savu sievu brīdināt, cik sitieni sekos.
Doktors
raksta, ka atsevišķos gadījumos sievieti ieteicams "pārmācīt" ar zobu
birstīti vai tamlīdzīgu sīku priekšmetu, un kategoriski iestājas pret
to, ka sievietes sišanā tiktu izmantoti šķīvji, ūdens pudeles vai naži.
Džordžs H.Buskets, kurš ir grāmatas Seksa etiķete islāmā (Sex Etiquette in Islam)
autors, atgādina, ka, sitot sievieti, galvenais ir pašam negūt traumu.
Tāpēc "kārna sieviete ir jāsit ar nūju, pilnīga - ar plaukstu, bet
branga - ar dūri".
Televīzijas kanāla Al Jazeera
iknedēļas programmā "Šariats ikdienas dzīvē" eksperti izteikuši
viedokli, ka fiziska vardarbība neiedarbojas uz katru sievieti, bet
tikai uz tām, kuras "šo procesu uztver normāli". Ja miesassoda laikā
sieva jūtas pazemota, tad viņu sist nav vajadzības, uzskata eksperti.
Tāpat ir iznākusi Hasana Ašas grāmata Sievietes pakļaušana islāmā (Subjugation of Women in Islam), kurā formulētas situācijas, kurā vīrietis drīkst palaist rokas.
Šāda
metode ir pieļaujama, piemēram, ja sieva pirms vīra pārnākšanas nav
pienācīgi saposusies, ja nevēlas apmierināt viņa seksuālās vēlmes, ja
atstāj novārtā savus reliģiskos pienākumus un bez atļaujas pamet māju.
Šo grāmatu apkopojums publicēts žurnālā Esquire,
un raksta autors piebilst, ka ne visi musulmaņu vīrieši ir solidāri ar
šo grāmatu autoriem. Daudzi ticīgie šādas grāmatas saucot par "islāmu
apkaunojošu propagandu" un apgalvojot, ka pret sievietēm attiecas ar
daudz lielāku cieņu nekā citu reliģiju pārstāvji.
delfi.lv