Sarunā ar izklaides portālu Mango Ozols atklāja, ka cīņas laikā viņu piemeklējusi neliela ķibele. "Mača laikā notika kas tāds, kas līdz šim man nekad nebija gadījies - labā roka sāka lidot ārā no pleca, tāpēc es īsti nevarēju darboties tā, kā bija iecerēts," skaidro Ozols.

Viņš arī pastāstīja, ka cīņas laikā viņam rokas dēļ vienu brīdi licies, ka maču nāksies pārtraukt, par ko gan nevienam neesot teicis, tomēr mūziķis vīrišķīgi nolēmis cīņu turpināt.

Otrā divas minūtes garā raunda laikā Ozols guva vēl vienu traumu - viņam tika pārsista galva un brūce sāka asiņot. "Gacho man ar elkoni trāpīja pa galvu, bet tas nebija nekas nopietns un manu sniegumu noteikti neietekmēja," skaidro Ozols.

Uz jautājumu, vai viņam pēc cīņas nav bijusi nepieciešama mediķu palīdzība, mūziķis atbild noliedzoši, un atzīst, ka trauma neesot bijusi tik nopietna, lai par to satrauktos.

Komentējot rezultātu un sava pretinieka uzvaru, Ozols pauž uzskatu, ka viņa zaudējums nemaz tik viennozīmīgs nav bijis. "Gan manas, gan apkārtējo domas dalās, jo tā punktu skaitīšana īsti skaidra nebija. Es gan daudz ko nesapratu, tāpēc arī baigi neiedziļinājos," stāsta mūziķis, kurš tomēr ar savu cīņu ir apmierināts.

"Es izdarīju visu, ko varēju, un uzskatu, ka viss bija kārtībā. Ja Gacho uzvarēja, tad tā tam arī bija jānotiek," klāsta Ozols. Zaudējums viņu neesot sarūgtinājis vai apbēdinājis, un mūziķis pēc traumas sadziedēšanas nolēmis turpināt boksa treniņus.

"Ir bišķiņ jāatiet tagad. Roka ir izsista no sliedēm. Es vēl tagad neko īsti nevaru pacelt. Kad trauma sadzīs, atsākšu treniņus, bet par to, vai vēl trešo reizi tikšos ar Gacho ringā, ir pāragri spriest," komentē Ozols.

Trīs burciņās, kurās izvietots bibliotekāra kultūras mantojums, savākti 22 grami nabas pūku, un šis 45 gadus vecā austrālieša rekords oficiāli fiksēta nākamā gada Ginesa rekordu grāmatā.

Pats Bārkers presei pastāstījis, ka lielākā daļa cilvēku, kuri iepazinušies ar viņa savākto kolekciju, uzskata to par ļoti interesantu un neparastu. Tomēr viņš neslēpj, ka bijuši arī tādi, galvenokārt sievietes, kas pret Bārkera pūlēm izjutuši vienaldzību un pat nepatiku.

"Kādu vakaru, kad man īsti nebija, ko darīt, es savā nabā atradu pūkas un sāku par tām aizdomāties. Iedomājos - cik gan daudz cilvēks tādas var sakrāt, un nospriedu, ka vienīgais veids, kā to pārbaudīt, ir sākt tās krāt," stāstījis kolekcionārs.

Bārkers gan neesot vienīgais nabas pūku krājējs pasaulē, lai gan kāds no viņa konkurentiem pavisam nesen esot pārtraucis šo nodarbi - viņš esot apprecējies, bet sieva aizliegusi nodarboties ar šo apšaubāmo krāšanu.

Starp citu, 2001. gadā austrāliešu zinātnieks Karls Kruželniks pierādīja, ka vilniņa, kas uzkrājas cilvēku (lielākoties vīriešu) nabās, veidojas no apģērba auduma, atmirušas ādas un matiem. Jau nākamajā gadā Kruželniks saņēma prēmiju par bezjēdzīgāko atklājumu zinātnē.