Japāņu kompānijas Wishroom vadītājs Macajuki Cusija pat nenojauta, ka viņa tīri aiz intereses izstrādātais neparastais garderobes priekšmets – krūšturis vīriešiem – Uzlecošās saules zemē strauji kļūs par īstu bestselleru.
Aģentūra Reuters ziņo, ka divās pirmajās nedēļās pēc preces izlikšanas populārā apakšveļas interneta veikalā Rakuten jau pārdoti vairāk kā trīs tūkstoši vīriešu krūšturu. Viena krūštura cena ir 2800 jēnas (aptuveni 15 lati).
Cusija, kurš krūšturi modelējis tā, lai to zem vīriešu apģērba varētu valkāt bez bailēm kļūt diskreditētam, vietējai presei atzinies, ka galvenais viņa izgudrojuma mērķis bijis tāds, lai stiprā dzimuma pārstāvjiem būtu iespēja burtiski iejusties sievietes ādā.
"Man patīk šī sajūta. Tas ir tik patīkami," apgalvo Cusija, bez kautrēšanās pozējot savā izgudrojumā.
Pasaulē garāko nagu īpašniece zaudējusi tos autoavārijā.
Amerikāniete Lī Redmonda no Soltleiksitijas Jutas štatā nebija griezusi nagus kopš 1979.gada. Saskaņā ar Ginesa rekordu grāmatu tie bija garākie nagi pasaulē, un to pēdējais mērījumu rezultāts bija 84 centimetri.
Tomēr 67 gadus vecā sieviete tos nolauza autoavārijā Holadejas pilsētā, apstiprināja Soltleiksitijas šerifa pārstāvis Dons Hatsons. Redmonda kā pasažiere brauca vienā no četrām mašīnām, kas cieta avārijā, un pēc negadījuma tika nogādāta slimnīcā. Viņas traumas nav dzīvībai bīstamas, pavēstīja Hatsons.
1995.gadā sieviete atklāja, ka reiz ir atteikusies no 10 000 ASV dolāru (5 440 latu) vērta piedāvājuma nogriezt nagus kāda japāņu televīzijas raidījuma laikā.
Kādam vīrietim Piemaskavā bija nepieciešama ārstu palīdzība pēc tam, kad viņa dzimumlocekli nokodis saniknojies jenots. 44 gadus vecais Aleksandrs iedzēris un izklaidējies ar draugiem, kad nolēmis izmēģināt seksu ar jenotu. Savvaļas dzīvnieks pratis sevi aizstāvēt un nokodis gabalu vīrieša dzimumlocekļa, raksta Krievijas mediji.
Vīrieši lietojuši alkoholiskos dzērienus, vīri savā kompānijā sākuši dzīt nepiedienīgus jokus, kad vīrietis pamanījis interesantu dzīvnieciņu, kas "līdzinājies kaķim". "Dažādībai mēs šo dzīvnieciņu, kas izlīda no krūmiem, noķērām. Mans draugs paskaidroja, ka tas ir jenots. Tā kā mūsu kompānijā nebija sieviešu, nolēmu izmantot šo izdevību," savā paskaidrojumā milicijai rakstījis cietušais vīrietis. Līdz ko viņš izvilcis savu mantību, zvērēns meties tam virsū un nokodis gandrīz pusi locekļa.
Draugi sāpēs kliedzošo vīrieti no ezera krasta nogādājuši slimnīcā, bet kamēr tika notverts dzīvnieks un no viņa kuņģa izņemts locekļa gabals, piešūt to vairs nebija iespējams. Vīrietim noveicies, ka dzīvnieks pēc pārbaudēm izrādījies vesels.
"Mēs neticējām savām ausīm, kad piezvanīja no slimnīcas un paziņoja, ka viņiem steidzami nepieciešams speciālists, lai uzšķērstu jenotu, kurš uzbrucis vīrieša dzimumloceklim," ar smaidu stāsta veterinārārsti. "Protams, vīrietis ir smagi cietis, bet bez smiekliem šo gadījumu nav iespējams atcerēties."
Vīrietim ieteikts griezties pie plastiskā ķirurga. "Viņam ir jāārstē galva, nevis loceklis," atzinuši ārsti. "Viņam, protams, var veikt plastisko operāciju un neviena sieviete nemanīs atšķirību, bet ir šausmīgi iedomāties, ka šādi cilvēki klaiņo pa pasauli."
Britu skolnieks Alfijs Patens 13 gadu vecumā kļuvis par tēvu. Pagājušajā nedēļā viņa draudzene, 15 gadus vecā Šantela Stedmana, laida pasaulē meitiņu. Pusaudzis vecākiem atzinis, ka dzimumakts, kura laikā ieņemts bērns, bijusi viņa pirmā reize un viņš nav zinājis par iespējamajām sekām, raksta britu mediji.
Abu pusaudžu vecāki atzinuši, ka, uzzinot par meitenes grūtniecību, viņi bijuši šokēti, bet nolēmuši, ka aborts nav iespējams. Kad pusaudži sapratuši, ka kļūs par vecākiem, Alfijam bijis tikai 12 gadu, bet viņa draudzene bijusi jau grūtniecības 12. nedēļā. "Es padomāju un sapratu - būtu jauki, ja man būtu bērniņš," jaunais tēvs atzinis intervijā neilgi pēc meitiņas piedzimšanas.
Vēl sešas nedēļas abi pusaudži šokējošo ziņu slēpuši no vecākiem, līdz meitenes māte pamanījusi, ka meita pieņēmusies svarā.
Jaunie vecāki pagaidām nezina, par kādiem līdzekļiem audzinās meitiņu. Alfijs atzinis, ka viņa regulārie ienākumi ir tikai 10 mārciņu lieli - tā ir nauda, ko katru nedēļu viņam izsniedz vecāki, tomēr zēns uzskata, ka viņš būs labs tēvs.
Alfija tēvs, 45 gadus vecais Deniss Patens, kuram ir deviņi bērni, nav tik optimistiski noskaņots: "Viss, ko viņi tagad zina, ir tas, ka mamma un tētis viņiem palīdz." Tomēr viņš piekrīt, ka dēls attiecībā uz savu atvasi izrāda īpašu maigumu - tā vietā, lai mājās spēlētu Play Station, viņš katru dienu apciemojis savu draudzeni un meitiņu dzemdību namā.
Jāpiebilst, ka zēna tēvs tagad ir gatavs izskaidrot dēlam visu, kas saistīts ar bērnu rašanos, tādejādi cerot izvairīties no vēl viena pāragri dzimuša mazbērna.
Jaunā māmiņa ar meitiņu Meisiju dzīvo savu vecāku mājās, kurā mitinās arī Šantelas pieci brāļi. Viņas vecāki šobrīd ir bezdarbnieki. Meitene presei paziņojusi, ka ir nolēmusi apmeklēt baznīcas organizētus kursus un iesaistīties jauno vecāku atbalsta dienesta darbā, lai palīdzētu citiem pusaudžiem, kas tik agrā vecumā kļuvušu par vecākiem.
"Latgales Laika" redakcija ir saņēmusi daugavpilietes Valentīnas vēstuli, kurā viņa jautā, kur jāvēršas, lai pārdotu savu nieri, un cik par to varētu saņemt? Vai viņa drīkst novēlēt savus orgānus transplantācijai pēc nāves, saņemot par to avansu, dzīvai esot?
"Nauda ļoti vajadzīga jau tagad, dzīve zaudē jēgu," šāds ir izmisīgā un pat briesmīgā lēmuma iemesls. Telefonsarunā noskaidrojās daži apstākļi, kuru dēļ Valentīna vēlas pārdot nieri. Pirms desmit gadiem nomira viņas meita, mazdēls nokļuva pie aizbildņiem – radiem Ukrainā. Latvijā viņai neviena tuvinieka nav. Valentīna nestrādā kopš 1997. gada, kādu laiku saņēma invaliditātes pensiju, piepelnījās dažādos darbos, pašlaik viņa gaida bezdarbnieces pabalstu, ja vien izdosies savākt visus dokumentus. Līdz pensijai palikuši pieci gadi.
Izmisumā nonākušās sievietes galvenā vēlēšanās ir, lai pie viņas atgrieztos divpadsmitgadīgais mazdēls. Taču bāriņtiesa viņai nepiešķir aizbildniecību, sakot, ka bērnam jau ir balsstiesības un viņš var negribēt pārcelties. Savukārt aizbildņi neļauj vecmāmiņai kontaktēties ar mazdēlu. Bez aizbildnes tiesībām Valentīna nevar aizbraukt uz Ukrainu, kur viņai šādā gadījumā sola izsniegt uzturēšanās atļauju. Bāriņtiesa iesaka nodibināt attiecības ar bērnu, taču, lai satiktos ar mazdēlu, vajadzīga vīza, biļetes, kurām nav naudas. Nespēdama izkļūt no šī apburtā loka, neskaitāmas reizes virinājusi dažādu iestāžu durvis, Valentīna pirms diviem gadiem bija spiesta iesniegt prasību Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. No turienes viņa saņēma atbildi, ka lieta tikšot izskatīta, vienīgi nav zināms, kad tas notiks. Latvijā advokātu viņai atteica, jo Valentīna vērsusies citā tiesu instancē, turklāt sievietei tik dārgam pakalpojumam nav naudas.
Savus orgānus var novēlēt
Pēc pieprasījuma "Nieru pārdošana Latvijā" interneta meklēšanas sistēmas piedāvā neskaitāmas vietnes, kur publicēti tamlīdzīgi sludinājumi, piemēram: "Latvijas pilsonis, 27 gadi, vesels, pirmā asins grupa, rēzus pozitīvs, ir gatavs kļūt par nieres donoru. Cena…" Vai arī: "Pārdošu nieri, dzīvoju Latvijā. Cena pēc vienošanās. Veselības stāvoklis ideāls." Daudzi sludinājumi datēti 2007. un 2008. gadā. Paliek iespaids, ka runa ir nevis par vitāli svarīgu cilvēka iekšējo orgānu, bet visparastāko sadzīvē lietojamu mantu.
Kāpēc cilvēki vēlas pārdot nieri? Ja viņi kādam gribētu palīdzēt, tad netirgotu sevi, pārkāpjot likumdošanu. Vai arī viņiem ir tādas pašas problēmas kā Valentīnai, vai arī šie cilvēki maldīgi cer, ka izdosies viegli un ātri tikt pie lielas naudas?
Visās attīstītajās pasaules valstīs cilvēka orgānu tirdzniecība ir viens no smagākajiem noziegumiem. Latvijā saskaņā ar likumu "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (1992. gads) aizliegts tirgot cilvēka orgānus, kā arī izņemt tos mirušajam pret cilvēka gribu. Orgānus var ņemt no dzīviem donoriem, ja tas nepieciešams cilvēka dzīvības glābšanai, taču bez jebkādām komercattiecībām.
Latvijā pastāv piekrišanas prezumpcija, t.i., ja cilvēks dzīves laikā Iedzīvotāju reģistrā nav devis rīkojumu par savu orgānu izmantošanu vai neizmantošanu, pēc viņa nāves tie var tikt izņemti cita cilvēka ārstēšanai. Protams, šajā gadījumā tiek ņemta vērā radinieku griba. Savukārt, ja radinieku nav vai arī viņi nepauž savu atteikumu vai piekrišanu, ārsti ir tiesīgi izņemt orgānus transplantācijai. Šī piekrišanas prezumpcija ir spēkā lielākajā daļā Eiropas valstu.
Spriežot pēc statistikas, par šo likumu zina tikai nedaudzi, tas pats sakāms arī par savas gribas paušanu. Kā pastāstīja Latvijas transplantācijas centra nieru transplantācijas nodaļas vadītājs Jānis Bicāns, savā ilgajā praksē viņš vēl ne reizi neesot manījis, ka cilvēks būtu paudis savu gribu par tiesībām rīkoties ar viņa orgāniem pēc nāves. Iedzīvotāju reģistru ārsti pārbauda vispirms kārtām.
Veiksmīga prakse
Nieru transplantācija ir visizplatītākā orgānu pārstādīšanas operācija. Latvijā nieru pārstādīšana pirmo reizi notika 1973. gada 15. aprīlī, tajā piedalījās arī Jānis Bicāns. 1973. gadā tika veiktas 15 šādas operācijas. 1974. gadā P. Stradiņa slimnīcā tika izveidots Transplantācijas centrs. Līdz šim Latvijā veiktas vairāk nekā 1300 nieru transplantācijas, gadā notiek 70–80 operācijas. Pacientiem parasti jāgaida 5–7 mēneši. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tas ir ļoti labs rādītājs. Rindā nieru transplantāciju gaida 50–70 dažāda vecuma cilvēki, piemēram, pirms diviem gadiem mātes niere tika pārstādīta sešgadīgam bērnam. Nieru pārstādīšanas operācija ir bezmaksas, tāpat bez maksas ir zāles, ko pacients lieto pēc transplantācijas.
Transplantācijas centrs saņem informāciju no visām lielākajām valsts slimnīcām. Par nieru donoriem parasti kļūst cilvēki, kuri gājuši bojā avārijā no galvas traumas vai asinsizplūduma smadzenēs. Potenciālie donori tiek rūpīgi izmeklēti, tiek salīdzināti iespējamā donora un pacienta rādītāji. Uzreiz tiek atsijāti tie, kuri miruši no infekcijas slimības. Ja izdodas atrast piemērotu donoru, ārstiem diennakts laikā pacients jāizsauc uz slimnīcu, jāveic orgānu saderības analīzes, hemodialīze un operācija. Latvijā ir augsts pārstādīto nieru saderības procents, pacienti var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Cilvēkam, kuram nepieciešama nieru pārstādīšana, trīsreiz nedēļā vairākas stundas jāveic hemodialīze, pievienojot viņu mākslīgajai nierei.
Galvenie nieru smagas saslimšanas cēloņi ir iedzimtība, saaukstēšanās, sarežģījumi pēc saaukstēšanās slimībām, stipras iedarbības preparātu lietošana, pārmērīga sālītu un kūpinātu ēdienu lietošana, smēķēšana. Lai izsargātos no saslimšanas, jāseko asinsspiedienam, jāizvairās no pārēšanās, saaukstēšanās, stresa, rūpīgi jāārstē infekcijas slimības.
Palīdzi savam tuvākajam!
Situācija, kurā nokļuvusi mūsu lasītāja, liek domāt par dzīvības cenu. Iespējams, pārdodot nieri, problēmas izdotos atrisināt, taču – par kādu cenu?
Zināmi daudzi kriminālstāsti par pagrīdes tirdzniecību ar cilvēka orgāniem, tie fiksēti policijas ziņojumos, par tiem raksta grāmatās un rāda filmās. Atalgojums, kādu saņem šādi donori, ne jau vienmēr palīdzēs gūt laimi, ja radīsies problēmas ar veselību vai likumdošanu. Nesen kādā televīzijas raidījumā nelegālu nieres izņemšanas operāciju salīdzināja ar nelegālu abortu, jo sekas var būt neparedzamas.
Kā teica Jānis Bicāns, nieru pārdošanas priekšlikumus transplantācijas centrs saņem regulāri, jo īpaši pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka trūkst donoru. "Latvijā trūkst dzīvu donoru, jo īpaši jaunu un pilnīgi veselu cilvēku," teica pieredzējušais transplantologs. "Mums viņi ir vajadzīgi, taču mēs nekad nepieļausim naudas darījumus." Kopš 1973. gada Latvijā no dzīviem donoriem veiktas tikai septiņas radnieciskas nieres pārstādīšanas.
Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Aivara Zdanovska komentārs par orgānu pārdošanu bija šāds: "Mēs esam saņēmuši šādus priekšlikumus. Šeit nav par ko runāt – tas ir aizliegts! Protams, ar orgānu izņemšanu mēs nenodarbojamies.
Dienvidāfrikas telekanāla ETV ziņas nejauši paziņojušas, ka bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs ir miris.
Kā izrādās, teikumu "Džordžs Bušs ir miris" bija paredzēts palaist slīdošajā lentē tikai tehniskajām vajadzībām, bet tehniskais direktors esot sajaucis pogas, un uz trīs sekundēm nepatiesā informācija tika pārraidīta ēterā.
Vēlāk šī ziņa tika pārraidīta arī vairākās Āfrikas avīzēs un interneta portālos.
Kļūdas rezultātā dažas minūtes vēlāk galvaspilsētas ielās izgāja desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri neslēpa savu prieku.
Kāda Austrālijas iedzīvotāja stājusies tiesas priekšā, jo nogalinājusi savu vīru, aizdedzinot viņa dzimumlocekli.
44 gadus vecā Radžini Narajana aplēja sava vīra Satiša dzimumorgānus ar degšķīdumu, kamēr viņš gulēja. Pēc tam, kad sieviete aizdedzināja sava vīra dzimumlocekli, viņš pamodās un, lecot no gultas, izgāza pudeli ar pārpalikušo degšķīdumu, liekot liesmām izplatīties plašāk.
Narajanas kundze tiesā apgalvoja, ka viņai nebija nodoma nogalināt vīru - viņa tikai vēlējusies savu laulāto draugu sodīt par iespējamo neuzticību.
Apsūdzētā apgalvo, ka viņa ir greizsirdīga sieviete un viņai šķitis, ka viņas vīram bijusi kāda mīlas dēka.
«Es tikai vēlējos nodedzināt viņa dzimumlocekli, jo tas pieder tikai man. Es nedomāju, ka viņš mirs,» tiesā taisnojās Narajana.
2008. gada 8. decembrī notikušais ugunsgrēks Narajanu ģimenes namā radīja postījumus 1 miljona Austrālijas dolāru vērtībā (apmēram 350 tūkstoši latu).
Sākotnēji Narajana bija apsūdzēta par ļaunprātīgu dedzināšanu un citu cilvēku dzīvības apdraudēšanu - incidenta laikā mājā atradās arī pāra trīs bērni. Tomēr nu sieviete ir apsūdzēta par slepkavību, jo Narajana kungs pagājušajā nedēļā no gūtajiem apdegumiem mira.
Kamēr tiek gaidīts psihiatra slēdziens par apsūdzētās garīgo veselību, viņa tiek turēta stingrā policijas uzraudzībā.
Lielbritānijā kāds papagailis, kurš apguvis rupjus izteicienus, māca citus papagaiļus lamāties. Makao papagailis Bārnijs pat aizvests pie valodas speciālista, taču tas nav līdzējis, ziņo laikraksts Metro.
Visšokējošākais gadījums bijis, kad viņš nolamājis mēra sievu, vietējās draudzes vikāru un divus policistus, kad viņi apmeklēja Vorikšīras brīvdabas rezervātu Rietummidlendā, kurš pieder Bārnija saimniekam.
Rupjais papagailis tagad māca savu lamuvārdu krājumu diviem citiem papagaiļiem — Semam un Čārlijam. Bārnija īpašnieks Džofs Grūkoks teica: «Reizēm, kad mēs ienākam, šeit izklausās kā būvlaukumā.» «Viņi te vienkārši sēž un cits uz citu lādējas. Tas ir neticami,» viņš piebilda. Grūkoks apgalvo, ka Bārnijs esot iemācījies lamāties no sava iepriekšējā saimnieka.
Rupjā papagaiļa saimnieks pastāstīja, ka šie putni var nodzīvot līdz pat 70 gadiem. Pašlaik Bārnijam esot septiņi gadi. Savukārt papagaiļu eksperts Robs Hārvijs norādīja, ka putni parasti runā, lai pievērstu īpašnieku uzmanību, piebilzdams, ka «šis gadījums ir neparasts, jo papagaiļi atdarina citu papagaili».
Lielbritānijā kāds papagailis, kurš apguvis rupjus izteicienus, māca citus papagaiļus lamāties. Makao papagailis Bārnijs pat aizvests pie valodas speciālista, taču tas nav līdzējis, ziņo laikraksts Metro.
