ASV Kalifornijas štatā ir atrasta sieviete, kas pirms 18 gadiem tika nolaupīta 11 gadu vecumā un ir dzemdējusi nolaupītājam divas meitas.
Djugārdu 1991.gada 10.jūnija rītā nolaupīja divi cilvēki viņas audžutēva Karla Probaina acu priekšā. Nolaupītā Džeisī Lī Djugārda un viņas meitas, kas ir 11 un 15 gadus vecas, tika slēptas slepenā pagalmā, kas bija ierīkots nolaupītāja Filipa Garrido mājas pagalmā. Djugārda tika atrasta pēc tam, kad 58 gadus vecais Garrido ar abām meitenēm otrdien mēģināja iekļūt Kalifornijas Universitātes Berklijā studentu pilsētiņā, lai izdalītu reliģisku literatūru, un piesaistīja policijas uzmanību, jo Garrido kā iepriekš notiesātam izvarotājam un reģistrētam seksuālam noziedzniekam ir aizliegts būt kopā ar nepilngadīgajiem. Garrido ieradās uz nopratināšanu policijā un atveda sev līdz sievu Nensiju, abas meitenes un vēl vienu sievieti, kuru viņš sauca par Alisu. Noskaidrojās, ka par Alisu sauktā sieviete patiesībā ir Džeisī Lī Djugārda. Policija apcietināja Garrido un viņa 54 gadus veco sievu. Pārmeklējot viņu māju Kalifornijas štata Antiokas pilsētā pie Sanfrancisko, policija tās pagalmā atrada nomaskētu pagalmu, kurā bija teltis, šķūnīši un tualetes un kur Djugārda ar meitām bija pavadījušas savas dzīves lielāko daļu. Policija atrada arī automobili, kas atbilda tās mašīnas aprakstam, ar kuru pirms 18 gadiem bija braukuši Djugārdas nolaupītāji. Djugārdu 1991.gada 10.jūnija rītā nolaupīja divi cilvēki viņas audžutēva Karla Probaina acu priekšā, kad meitene bija izgājusi no mājām uz skolas autobusa pieturu. Nolaupītāji aizbrauca ar automobili, kuru Probains neveiksmīgi mēģināja panākt, braukdams ar divriteni. Domājams, ka nolaupītāji bija Garrido un viņa sieva. Probains ar sievu Teriju un meitu ceturtdien no Kalifornijas štata Riversaidas pilsētas devās uz Sanfrancisko, lai satiktu atrasto audžumeitu. Garrido 1971.gadā tika notiesāts par izvarošanu un cilvēku nolaupīšanu. Viņu 1988.gadā atbrīvoja no Nevadas štata cietuma pirms soda termiņa beigām ar nosacījumu, ka viņš nedrīkst būt kopā ar nepilngadīgajiem. Policists, kurš bija apmeklējis Garrido mājās, lai kontrolētu atbrīvošanas nosacījumu izpildi, nebija ievērojis nomaskēto pagalmu.
Garrido paziņas sacīja, ka viņš pēdējos gados kļuvis par reliģisku fanātiķi un apgalvojis, ka Dievs runājot ar viņu. 2008.gada aprīlī viņš reģistrēja firmu "God's Desire" ("Dieva vēlme"), tās adresē norādot savu māju. Garrido, kuram piederēja tipogrāfija, mēdza runāt, ka viņš pametīšot darbu poligrāfijas nozarē, lai visu laiku veltītu sludināšanai.
Kāds britu tabloīda The Sun lasītājs apgalvo, ka, programmā Google Earth aplūkojot no pavadoņa uzņemtos attēlus, viņam izdevies saskatīt Nesiju – leģendāro briesmoni, kas it kā mitinās Skotijas ezerā Lohnesā.
Pievienotajā fotogrāfijā redzams kaut kas līdzīgs milzīgam jūras dzīvniekam ar diviem peldspuru pāriem un lielu asti.
Pēc The Sun žurnālistu domām, šī fotogrāfija ir niecīgs, tomēr būtisks Nesijas eksistences pierādījums. Savukārt pēc citu Google Earth lietotāju uzskatiem, šis attēls precīzi atbilst tam briesmoņa aprakstam, kas iepriekš parādījies pasaules presē.
Kā zināms, Lohnesa ezers iemantojis pasaules slavu, pateicoties leģendai par tajā mītošo briesmoni vārdā Nesija. Pirmo reizi mīklainais briesmonis pieminēts VII gadsimta mācītāja Adomnana darbā Svētā Kolumba dzīve, bet popularitāti tas iemantoja 1933. gadā, kad presē parādījās Nesijas fotogrāfijas, tiesa, vēlāk atklājās, ka tās ir viltotas.
Šobrīd ezera apkārtnē pastāv neskaitāmi komerciāli tūristu maršruti, kas paredzēti Nesijas dzīves vietas apskatei.
2003. gadā zinātnieku grupa, kas ar 600 sensoriem un satelītu navigācijas sistēmu pētīja ezeru korporācijas BBC uzdevumā, nonāca pie secinājuma, ka Lohnesa ezera briesmonis ir tikai mīts un nekāda Nesija ezerā nedzīvo.
Savukārt 2006. gadā viens no ievērojamākajiem Lielbritānijas paleontologiem Nīls Klārks paziņoja, ka neizskaidrojamie fakti par briesmoni patiesībā saistīti ar ziloņiem, proti, viņš ir pārliecināts, ka baumas par Nesiju ir tikai "grandiozs mārketinga triks", kas ienācis prātā Londonas cirka impresārijam Bertramam Milzam, kad viņš redzējis, kā ezerā peldas cirka ziloņi.
Izskatās, ka Nokia tiešām nolēmusi sekot analītiķu ieteiktajam, un no vienkārša telefonu ražotāja kļūs par pasaulē lielāko banku. Skan spēcīgi, bet tam ir labs pamatojums. Mobilais telefons ir 4 miljardiem cilvēku. Atliek vien radīt servisu, kas ļauj šos telefonus izmantot maksājumu veikšanai. Tieši tas tiks darīts ar Nokia Money.
Pakalpojums būs kas līdzīgs PayPal sistēmai. Virtuāls bankas konts, kas ļauj ļoti ērti un vienkārši norēķināties. Piemēram, lai pārsūtītu naudu kādam cilvēkam, atliks vien zināt viņa telefona numuru un izvēlēties to no kontaktiem. Līdzīgi notiks samaksa par pirkumiem un pakalpojumiem gan internetā, gan "parastajos" veikalos.
Tieši kas un kā notiks pagaidām nav zināms, taču Nokia apgalvo, ka sistēmu varēs lietot ar burtiski jebkuru mobilo telefonu. Skaisti. Beidzot varam redzēt pozitīvu nākotni somu uzņēmumam. Visa un Mastercard gan noteikti sper zibeņus, apzinoties cik draudīga šāda sistēma var izrādīties pašreizējiem maksāšanas līdzekļiem.
Par šo cilvēki sapņo jau sen. Izrādās, ka tā jau ir īstenība. Ideja darbojas, atliek vien sagaidīt, kad tā tiks pilnveidota un komercializēta. Pielietojums visplašākais, sākot ar visdažādāko ierīču uzlādi (telefoni, fotokameras, automašīnas) un beidzot ar pastāvīgo ierīču barošanu, vietās, kur vadi nav vēlami (plakanais televizors pie sienas).
Zemāk video no TED konferences. Demonstrācija sākas ap 6:20.
