10. vieta. Nodoklis par gaisu,
kas tika iekasēts senajā Bizantijā. Tā kā bagātiem cilvēkiem vienmēr
bijusi tieksme būvēt augstas mājas, nodokļa būtība bija vienkārša: jo
augstāka māja, jo attiecīgi lielāks nodoklis par izmantoto gaisu.
9. vieta. Nodoklis par narkotikām. Amerikāņu organizācija Internal Revenue Service
no narkotiku dīleriem pieprasa samaksāt nodokli no ienākumiem, kurus
viņi ieguvuši narkotiku tirdzniecības rezultātā. Organizācija cer, ka
kāds šo nodokli maksās.
8. vieta. Nodoklis par ēnu.
Daudzi Venēcijas kafejnīciņu īpašnieki vasarās krietni paplašina savu
iestāžu teritoriju, uz trotuāriem novietojot saulessargus, tāpēc 1993.
gadā pilsētas varas iestādes nolēma no šādiem uzņēmējiem iekasēt nodokli
par papildu komerciālo platību jeb vienkārši "nodokli par ēnu".
7. vieta. Nodoklis par tualetēm.
Mūsu ēras pirmajā gadsimtā nodokli par sabiedriskajām tualetēm sāka
iekasēt Romas imperators Tits Flāvijs Vespasiāns, un kopš tā laika
sarunu valodā ieviesies viņa propagandētais princips -"nauda nesmird".
6. vieta. Nodoklis par cepurēm.
Šāds nodoklis tika iekasēts Anglijā XVII gadsimtā - par tiesībām nēsāt
šo galvassegu ikvienam pilsētniekam bija jāmaksā divas mārciņas gadā,
bet lauciniekiem šī privilēģija izmaksāja piecus šiliņus gadā.
5. vieta. Nodoklis par vēlēšanām
Lielbritānijā tika ieviests pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, taču
vairums iedzīvotāju atteicās to maksāt. Protestanti izgāja Trafalgāra
laukumā (tā saucamie Tax Poll Riots), un tas kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc nācās atkāpties premjerministrei Margaretai Tečerei.
4. vieta. Bezbērnu nodoklis.
No 1941. līdz 1990. gadam šāds nodoklis pastāvēja Padomju Savienībā, un
25 līdz 50 gadus veciem vīriešiem, kā arī 20 līdz 45 gadus vecām
precētām sievietēm bez bērniem nācās maksāt sešus procentus no
ienākumiem. (Kā zināms, šāda ideja ienāca prātā arī nu jau četru bērnu tēvam Aināram Šleseram.)
3. vieta. Nodoklis par zvirbuļiem.
Šāds neparasts nodoklis pastāvēja Vācijā XVIII gadsimtā. Ikvienam
vācietim vajadzēja nogalināt 12 zvirbuļus, par ko viņš varēja saņemt
atlīdzību. Ja putnu līķīši netika nodoti laikā, slinkajam vācietim nācās
maksāt īpašo "zvirbuļu nodokli".
2. vieta. Nodoklis par ārzemniekiem.
Līdz 1923. gadam Kanāda iekasēja nodokli par katru valstī iebraukušo
ķīnieti, bet vēlāk vispār šīs valsts iedzīvotājiem aizliedza iebraukt
Kanādā. Tiesa, dažādās formās šis nodoklis pastāv arī vairākās mūsdienu
valstīs.
1. vieta. Nodoklis par dzīvi. Par
visidiotiskāko nodokli eksperti atzinuši naudas iekasēšanu par to, ka
cilvēks vispār ir piedzimis. Šāds nodoklis tika ieviests Anglijā XIV
gadsimtā, tomēr pēc vērienīgas tautas sacelšanās tas tika atcelts.
mango.lv
