Puisītis, kura vecāki bija aizbraukuši strādāt uz Krieviju, astoņus gadus nodzīvojis pussabrukušā šķūnītī starp aitām, grūti sasniedzamā, kalnainā Kirgizstānas rajonā.

Glābēji viņu atrada 14 gadu vecumā, raksta vietējā avīze. Pēc tās rīcībā esošās informācijas, atrastā zēna vecāki uz Krieviju aizbrauca 2000. gada sākumā, atstājot bērnu pie aprūpējamas vecāmammas.
No tā brīža viņš dzīvoja pussabrukušā šķūnī, kalnos un gandrīz vispār nekomunicēja ar cilvēkiem.
Sākumā vēl puisītis centās iziet cilvēkos, apciemojot tuvējo ciematu, taču vietējie bērni viņu apsmēja un sita. Mazais kirgīzs pilnībā izolējās no visiem, raksta laikraksts.
Par bērnu atcerējās tikai tad, kad nomira puikas vecāmamma, kuras līķi vietējie iedzīvotāji atrada pie upes. Zēns jau gandrīz bija aizmirsis runāt, staigāja basām kājām, ēda ar rokām un nezināja, kas ir duša.
Kirgīzstānas speciālisti puisim veicam psiholoģiskā stāvokļa izmeklēšanu, kurā apstiprinājās sākotnējā diagnoze – tā dēvētais „Maugļa sindroms”.
Tika atklāti adaptācijas traucējumi. Mediķi pārliecināti, ka zēns tā arī neiemācīsies ne rakstīt, ne lasīt. Pozitīvais ir tas, ka ārstiem izdevās pacientā radīt interesi par apkārtējo pasauli. Reizēm viņš mēģina komunicēt ar dakteriem, pasakot kādu vienkāršu frāzi.
Par „maugļa” vecākiem nekas nav zināms, puika nonāks valsts aizbildniecībā.

kasjauns.lv