Microsoft vadītājs Stīvs Balmers nesenā intervijā ir paudis viedokli, ka globālā ekonomiskā krīze ir radījusi pavērsienu datortehnikas tirgū un pircēji vairs nebūs gatavi pirkt Apple datorus, apgalvojot, ka, iegādājoties Apple produkciju, pircēji maksā 500 dolāru par ražotāja logo.
Apple un Microsoft konkurence, kuras pirmsākumi ir meklējumi jau pagājušā gadsimta 80. gados, allaž tehnikas entuziastu vidū ir izraisījusi ļoti aktīvas diskusijas, jo daudzi datorlietotāji uzskata, ka Apple produkti ir nepamatoti dārgi. Tagad līdzīgu atziņu publiski ir izteicis arī Microsoft vadītājs Stīvs Balmers.
Kompānija Apple pēdējos gadus ir dominējusi MP3 atskaņotāju tirgū, un kopš Windows Vista parādīšanās tirdzniecībā Apple piedzīvoja lielu tirgus daļas pieaugumu arī datortehnikas tirgū. Tomēr tagad situācija ir strauji mainījusies, jo Microsoft gatavo jaunu, daudzsološu operētājsistēmu, kas, pēc Microsoft teiktā, lieliski darbosies arī 500 ASV dolāru vērtos netbook tipa klēpjdatoros, kas mūsdienu ekonomiskajos apstākļos ir kļuvuši ļoti populāri. Savukārt Apple dibinātājs Stīvs Džobss ir paziņojis, ka Apple neprot izveidot 500 dolāru vērtu datoru, kas nebūtu "grabaža".
Microsoft vadītājs Stīvs Balmers ātri vien atbildēja uz šo Apple izteikumu, nesenā intervijā apgalvojot: lai gan Apple piedzīvoja izaugsmi, tagad ekonomiskās krīzes dēļ situācija strauji mainīsies, uzsverot, ka Apple datori ir ļoti dārgi: "Šādos apstākļos maksāt papildus 500 dolāru par tādu pašu komplektāciju, maksāt papildus 500 dolāru, lai tikai uz datora būtu logo?"
Šī nav pirmā reize, kad Balmers ir nicīgi izteicies par Apple. Piemēram, 2007. gadā viņš publiski apgalvoja, ka Apple iPhone tālrunim nav izredžu izcīnīt ievērojamu tirgus daļu, bet gadu vēlāk iPhone kļuva par pirktāko viedtālruni ASV.
Valdības vai privāti uzņēmumi nedrīkstētu sodīt pilsoņus, liedzot piekļuvi internetam, jo piekļuve globālajam tīklam nozīmē to pašu, ko piekļuve izglītībai. Tādu viedokli pauž Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ieteikumā ES Padomei "par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā".
Iniciatīvas ziņojums apvieno ieteikumus turpmākajiem pasākumiem par to, kā cīņu pret kibernoziedzību saskaņot ar interneta lietotāju tiesībām. "E-analfabētisms būs 21. gadsimta jaunais analfabētisms", tādēļ "interneta piekļuves nodrošināšana visiem iedzīvotājiem nozīmē to pašu, ko izglītības piekļuves nodrošināšana," uzsvērts ziņojumā projektā. Vienlaikus interneta lietošana ir saistīta arī draudiem datu drošībai, demokrātiskai sabiedrībai un identitātes zādzību risku.
Ziņojums prasa, lai dalībvalstis, apkarojot noziedzību internetā un pārtverot vai uzraugot datu plūsmas, ievērotu stingrus likumā paredzētus nosacījumus. Tas aicina nodrošināt, ka attālinātā meklēšana, ja to paredz valsts tiesību akti, notiek, stingri pamatojoties uz meklēšanas orderi, ko izsniegušas kompetentās tiesu iestādes. Deputāti mudina dalībvalstis un Eiropas Komisiju veikt pasākumus, lai ieviestu vispārējus globālus standartus par datu aizsardzību, drošību un vārda brīvību, un uzņemties iniciatīvu to izstrādei. Iniciatīvas ziņojumi nav saistoši, bet pēc pieņemšanas plenārsesijā tie pauž Parlamenta oficiālo politisko nostāju un var tikt izmantoti par pamatu turpmākiem priekšlikumiem.
Uzņēmuma Independent Security Evaluators tīkla drošības speciālistam Čārlijam Milleram bija nepieciešamas vien aptuveni 10 sekundes, lai Vankūverā notiekošajā CanSecWest drošības konferencē "Pwn2Own" pilnībā pārņemtu savā kontrolē MacBook klēpjdatoru, kurā bija uzstādīta jaunākā Mac OS X operētājsistēmas versija, un vinnētu 5 tūkstošus ASV dolāru.
Čārlijs Millers izmantoja Apple Safari interneta pārlūkprogrammas ievainojamību, kas ļauj uzbrucējam attālināti iegūt pilnu kontroli pār datoru, kurā ir uzstādīta Mac OS X operētājsistēma, pēc tam, kad lietotājs ir uzklikšķinājis uz ļaunprātīgās hipersaites. Millers atzina, ka šo ievainojamību viņš esot atklājis jau pagājušogad.
Par jaunas liela mēroga ievainojamības atrašanu Čārlijs Millers saņēma 5 tūkstošus ASV dolāru, un pirms drošības konferences sākuma viņš savu nodomu darīja zināmu arī kompānijas Apple pāstāvjiem, kuri bija laimīgi, ka Millers ir atradis šo ievainojamību, jo, ievērojot konferences noteikumus, viņš publiski neizpauž sīkāku informāciju par šo ievainojamību – tā ir darīta zināma vien uzņēmuma TippingPoint, kas ir šīs drošības konferences sponsori, speciālistiem, kuri konferences laikā atrastajām populārāko interneta pārlūkprogrammu ievainojamībām izstrādās ielāpus.
TippingPoint katru gadu piedāvā 5 tūkstošu dolāru prēmiju par katru ievainojamību kādā no izplatītākajām interneta pārlūkprogrammām un 10 tūkstošu dolāru prēmiju par katru populārāko viedtālruņu ievainojamību.
Interesanti, ka Millers arī pagājušogad saņēma 10 tūkstošus dolāru par atklātu ievainojamību Safari pārlūkprogrammas mobilajā versijā, kas ļāva 2 minūšu laikā uzbrucējam iegūt kontroli pār Apple iPhone viedtālruni. Šogad Millers dāvanā saņēma arī MacBook datoru, kuru viņš izmantoja ievainojamības demonstrēšanai.
Vēl jāatzīmē kāda 25 gadus veca Oldenburgas Universitātes (Vācija) datorzinātņu studenta, kurš atteicās publiski atklāt savu vārdu, veikums, jo šis censonis saņēma 15 tūkstošus dolāru un Sony Vaio klēpjdatoru par Internet Explorer 8, Safari un Firefox interneta pārlūkprogrammu ievainojamību atklāšanu. boot.lv
Kaitīgo programmu autori sākuši lietot paņēmienu, kas ļauj noteikt potenciālā
upura ģeogrāfisko atrašanās vietu, lai krāpšanos ar sociālās inženierijas
palīdzību padarītu pārliecinošāku.
Lai izplatītu kāda tārpa jauno variantu, tiek sūtīti
e-pasta paziņojumi ar ziņu par "netīrās bumbas" sprādzienu un aicinājums
apmeklēt Reuters ziņu aģentūras vietni (protams, viltotu). Viltotā vietne
izmanto GEO-IP meklēšanas programmu, lai noteiktu apmeklētāja ģeogrāfisko
atrašanās vietu un mainītu ziņas tekstu, kas nu vēsta, ka sprādziens noticis
apmeklētāja dzīvesvietas tuvumā.
Apmeklētājam piedāvā noskatīties videofilmu par radioaktīvas bumbas
sprādzienu netālu no vietas, kur viņš pašlaik atrodas. Ja lietotājs uzklikšķina
videofailam, seko prasība vispirms lejupielādēt jaunāko "Flash Player" versiju.
Taču programmatūrai, kuru apmeklētājs saņem, nav nekāda sakara ar kompāniju
Adobe, toties tā satur kaitīgo programmu.
Bijušā kompānijas Microsoft vadītāja Bila Geitsa sieva Melinda (attēlā) intervijā izdevumam Vogue atzinusi, ka Apple iPhone tālrunis, iPod multimediju atskaņotāji un cita Apple produkcija Microsoft dibinātāja mājās ir aizliegta, informē Delfi Tehnika.
"Mūsu ģimenes aizliegumu sarakstā ir ļoti maz lietu. Bet iPod atskaņotāji un iPhone telefoni ir divas lietas, kuras mēs saviem bērniem neiegādājamies," izdevumam stāstījusi Melinda Geitsa.
Melindas atzīšanās ir radījusi satraukumu tehnoloģiju cienītāju vidū, un daudzi blogeri jau paspējuši pasmieties par to, ka Geitsa bērniem (13 gadus vecajai Dženiferai, 10 gadus vecajam Rorijam un septiņus gadus vecajai Fēbei) ir jālieto neērtie Windows Mobile viedtālruņi un savas iecienītās dziesmas jāklausās Microsoft Zune multimediju atskaņotājā, kuru daudzi eksperti ir atzinuši par neizdevušos.
Geitsa kundze arī atzina, ka viņai patīk Apple iPhone, jo tas sevī apvieno multimediju atskaņotāju ar skārienjutīgo ekrānu, interneta pārlūkierīci un pilnībā funkcionālu mobilo tālruni. Melinda apgalvoja, ka reizēm, skatoties uz saviem draugiem un draudzenēm, viņai arī gribās sev iegādāties iPhone telefonu.
Tas taču ir tik loģiski, ka pat tādu sīkumu kā datorpeli var piedāvāt luksus versijā. Lielākā daļa peļu ir lētas un gaužām vienkāršas. Tad ir mazāk lētas ar papildus iespējām. Ir vēl īpaši ergonomiskās (iesaku Microsoft Natural 6000 visiem ar lielām plaukstām). Taču tādas īsti luksus peles vēl nav bijis. Ja neskaita pāris lētās peles, kas aplīmētas ar kristāliņiem.
Ķīniešu Gigabyte nolēma mainīt šo ieradumu un piedāvā visai glītu, un protams, arī ar dimantiņiem rotātu peli GM-M7800S. Tā ir bezvadu lāzerpele, turklāt apvilkta ar tumši brūnu zamšādu. Eleganti. Nezinu vai praktiski, jo īpaši vasarā kad smukā ādiņa cietīs no sasvīdušām rokām, bet glīti gan. Vēl interesantāk būtu pele ar spalvainu kažociņu...
Touch Book ierīce darbojas kā netbook, taču atvienojot tastatūru, to var izmantot kā planšetdatoru ar 3D skārienjūtīgu lietotāja saskarsni. Touch Book svars netbook veidā ir mazāk nekā 2 mārciņas (mazāk nekā kilograms) un tā akumulatora darbības laiks ir 10 līdz 15 stundas.
„Touch Book ir ideāli piemērots šai grūtajai ekonomiskajai situācijai, jo to var izmantot dažādos veidos,” saka Gregors Džentils (Gregoire Gentil), Always Innovating dibinātājs un Touch Book radītājs. „To var izmantot kā netbook, spēļu ierīci vai video atskaņotāju. Atdalot ekrānu no tastatūras, to ir iespējams pielikt pie ledusskapja un izmantot kā datoru vai digitālo foto rāmīti, jo tas ir magnētisks.”
Touch Book ir pirmais netbook, kurš aprīkots ar Texas Instruments veidoto ARM procesoru, kā rezultātā tam ir paildzinātas akumulatora darbības laiks un sistēma bez bez ventilatora, kas neizdala trokšņus un karstumu. Netbook aprīkots ar Linux operētājsistēmu.
Paredzēts, ka Touch Book pie pircējiem nonāks pavasara beigās, tā cena būs sākot no 299 ASV dolāriem.
Microsoft iesūdzējis tiesā GPS ražotāju TomTom International par patentu pārkāpumiem, kurus pēc Microsoft pārstāvju domām nodarījis pasaules vadošais automašīnu GPS ražotājs. Kopumā pret TomTom ir izvirzītas divas prasības, kuru mērķis ir panākt TomTom iekārtu licenzēšanu. Microsoft vairāk kā gadu neveiksmīgi mēģina vest sarunas ar minēto GPS ražotāju par iekārtu licenzēšanu, tomēr tās nekad nav devušas panākumus.
TomTom automašīnu GPS iekārtas darbojas uz speciāli izveidotas Linux programmatūras, tās ir iespējams lietot un atjaunināt uz Windows operātājsistēmas. TomTom jaunākajām navigācijas sistēmu iekārtām ir 400Mhz procesors, 4GB atmiņa un 480 x 272 pikseļu izsķirtspējas ekrāns. TomTom karšu atjaunošanā var piedalīties ikviens TomTom iekārtas lietotājs, kurš ir uzinstalējis programmatūru un nodrošinājies ar interneta pieslēgumu.
Microsoft pret TomTom lieta ir tikai viena no daudzām tiesas prāvām, kuras viena pret otru ir izvirzījušas pasaulslavenas tehnoloģiju kompānijas.
Kāds brits, domādams, ka viņa datoru ir inficējis vīruss, atklāja, ka problēmas cēlonis ir tārps. Marks Teilors no Somersetas izsauca IT speciālistu, kas atrada vīrieša klēpjdatorā 13 cm garu slieku, vēsta britu laikraksts "Daily Telegraph". Tārps bija aptinies ap iekšējo ventilatoru, kā dēļ dators pilnībā pārstāja darboties.
45 gadus vecais Teilors uzskata, ka pie vainas varētu būt viņa kaķi, kas mēdz ārā "nomedīt" sliekas un sanest tās mājās. "Acīmredzot tārps meklēja paslēptuvi un ierāpoja datorā, lai tiktu prom no kaķiem," atzina vīrietis.
"Es noņēmu aizmugurējo vāku un ieskatījos iekšā. Tad es kaut ko ievēroju, no sākuma es domāju, ka tā ir kaut kāda matu gumija, kas aptinusies ap ventilatoru," stāstīja datortehniķis Sems Robinsons. "Taču ātri vien es sapratu, ka tas ir jau par oglīti pārvērties tārps. Droši vien, kad tas aptinās ap ventilatoru, kāds ieslēdza datoru, ventilators ieķīlējās un dators "nobeidzās". Nevarētu teikt, ka es jebkad iepriekš būtu saskāries ar šādu problēmu, taču priecājos, ka varēju to tik viegli atrisināt," viņš piebilda.
Pirms diviem gadu desmitiem 23 gadu vecs Kornela Universitātes aspirants, izmantojot vienkāršu programmu, paralizēja interneta darbību. Viņa programma zibenīgā ātrumā izplatījās daudzos jo daudzos datoros, dažās stundās pilnībā apturot datu apmaiņu toreiz pavisam nelielajā tīklā, raksta The New York Times.
Programma bija iecerēta kā autora spēju apliecinājums – savdabīga kibernētiska "sēnīte", kas nepamanīta apceļotu visu internetu. Taču programmētāja kļūdas dēļ tā iezvanīja kibertelpas "tumšo laikmetu", drīzāk atspoguļojot reālās pasaules haosu un konfliktus, nevis tieksmi pēc utopiska patvēruma no tiem.
Kopš tā laika stāvoklis ir kļuvis daudz, daudz sliktāks.
Par to liecina augošā inženieru un drošības ekspertu pārliecība, ka drošība un privātums internetā vairs nav reāli sasniedzamas lietas un ka problēmai ir viens vienīgs atrisinājums – visu sākt no gala.
Joprojām dedzīgi tiek apspriests, kādam vajadzētu būt jaunajam internetam, un viena alternatīva varētu būt "norobežota kopiena", kurā lietotāji vairs nebūtu anonīmi un pakļautos dažiem ierobežojumiem, toties būtu drošībā. Tādā veidā internetu jau šodien lieto daudzi firmu un valdības iestāžu darbinieki. Kad jauns un drošāks tīkls iegūs plašāku pielietojumu, tagadējais internets, domājams, varētu palikt kibertelpas "tumšā kakta" lomā. Cilvēki tajā dotos iekšā uz savu atbildību, un tur viņiem visu laiku vajadzētu ievērot piesardzību.
"Ja šodien nedomāsim par jaunu internetu, tad drīz piedzīvosim patiesi katastrofālus notikumus, kas skars ļoti daudzus," pārliecinoši apgalvo Stenfordas inženieris Niks Makjuens, kas piedalās jaunā interneta izveidē.
Tāda pārliecība apstiprinājās pērnā gada nogalē, kad pēkšņi parādījās kaitīga programma, kuru, domājams, bija palaidusi kāda noziedznieku banda Austrumeiropā, un kas itin viegli pārvarēja pasaules labākās datoru aizsardzības sistēmas. Par Conficker (Net-Worm.Win32.Kido pēc Kaspersky Lab klasifikācijas) nosauktais vīruss ātri inficēja vairāk nekā 12 miljonu datoru, savā ceļā postot visu – no slimnīcas ķirurģiskās nodaļas datorsistēmas Anglijā līdz franču armijas datoru tīkliem.
Conficker joprojām ir kā bumba ar laika degli. Tas spēj inficētos datorus apvienot, pārvēršot par milzīgu superdatoru jeb botu tīklu, kas nemanāmi darbotos vīrusa radītāju interesēs. Neviens nezina, kas notiks tālāk. Varbūt Conficker tiks izmantots par pasaulē lielāko surogātpasta izplatīšanas mašīnu, varbūt tas izplatīs programmatūru, kas mānīs lietotājus, lai viņus piespiestu nopirkt neīstu antivīrusu. Bet varbūt būs vēl sliktāk. Tikpat labi to var izmantot, lai paralizētu milzīgas interneta daļas. Jebkurā gadījumā Conficker parādīja, ka internets gandrīz nav aizsargāts pret rūpīgi organizētu uzbrukumu.
"Ja notiekošo salīdzinām ar Perlharboru, tad varam sacīt, ka pie apvāršņa jau redzami japāņu karakuģi, kas strauji tuvojas," nesen izteicās datoru konsultāciju firmas Support Intelligence vadītājs Riks Vesons.
Tagadējā interneta projektētāji nevarēja paredzēt, ka viņu radītajam zinātnes iestāžu un militāro objektu tīklam vēlāk vajadzēs nodrošināt sakarus un tirdzniecību visā pasaulē. Tam nebija kopēja vadības centra, un projektētāji vēlējās panākt brīvu datu apmaiņu starp visiem tīkliem. Par drošību viņi daudz nedomāja. Kopš tā laika ir bijuši mēģinājumi "pievilkt skrūves" – taču ar niecīgiem rezultātiem drošības uzlabošanā.
"Daudzos aspektos mēs, iespējams, esam sliktākā stāvoklī nekā pirms 20 gadiem," uzskata Jūdžins Spefords, Perdjū Universitātes Informācijas drošības pētījumu centra izpilddirektors un viens no vadošiem interneta drošības pētniekiem. "Visu laiku nauda tērēta kārtējo problēmu atrisināšanai, bet nav ieguldīta mūsu infrastruktūras pārveidošanā."
Daudzi datoru drošības pētnieki patiešām domā, ka pēdējos divus gadu desmitus datoru aizsardzībai būvēta (un nepārtraukti lāpīta) tāda kā "Mažino līnija", kas, kā zināms, bija Francijas nocietinājumu sistēma, kura šo valsti nebūt nepasargāja, kad sākās Otrais pasaules karš. Tamlīdzīgām digitālām sienām ir viens būtisks trūkums – uzbrucējs tās apiet un tad tiek klāt visiem datiem, kurus šīs sienas it kā aizsargā. "No ārpuses stingrs, vidū – pieejams" – tā daudzi datoru drošības pētījumu veterāni raksturo šo stratēģiju. Lai gan plaukstošā datoru drošības industrija nākamgad plāno savus ienākumus 79 miljardu dolāru apmērā, bet 2002. gadā arī pati korporācija Microsoft sāka pastiprināti uzlabot savas programmatūras drošību, kopējais drošības līmenis internetā tik un tā pastāvīgi krītas.
Nav pasargāti pat visstingrāk uzraudzīti militārie datortīkli. Pērnā gada novembrī ASV karaspēka pavēlniecība Irākā un Afganistānā konstatēja, ka tās tīkli tīšuprāt inficēti ar programmatūru, kura milzīgi atvieglotu izspiegošanu.
Tieši tādēļ zinātniekiem nu ir piešķirti ASV valdības asignējumi, un sadarbībā ar speciālistiem tiek gudrots, kā vislabāk visu sākt no jauna. Stenfordā, kur savulaik izstrādāja pirmā interneta programmatūras protokolus, pētnieki veido sistēmu, kas ļautu zem tagadējā interneta bez lieka trokšņa "palikt" jaunu, modernāku tīklu. Līdz vasaras beigām tam pieslēgs astoņu ASV universitāšu tīklus.
Pasākuma nolūks – izveidot jaunu internetu, kurā būtu lielāka drošība un kas nodrošinātu atbalstu šobrīd vēl neeksistējošām interneta programmām, kā arī mobiliem lietotājiem (tagadējā internetā šis atbalsts ir slikts).
Stenfordas projekts Clean Slate viens pats, protams, neatrisinās visas galvenās interneta drošības problēmas, taču tas programmatūras un aparatūras ražotājiem ļaus jaunajā tīklā integrēt drošības pasākumus, bet likumsargiem dos efektīvākus līdzekļus noziedznieku izsekošanai kibertelpā. Jau tas vien daudzus varētu atturēt no noziedzīgas darbības.
Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad ierosināts veidot jaunu internetu. Piemēram, mūsdienīgie Windows un Macintosh jau atbalsta jaunu interneta protokolu, IPv6, kas varētu novērst daudzus tagadējam IPv4 protokolam piemītošus trūkumus. Tomēr izmaksu, ražības un savietojamības problēmu dēļ tā ieviešana norit lēni.
Bet šie apsvērumi nav atturējuši Stenfordas inženierus no "jauna interneta izgudrošanas". Viņi par savas stratēģijas mērķi uzskata jaunu ideju attīstīšanu evolūcijas ceļā, lai padarītu iespējamu netraucētu datu plūsmu pārvietošanu jaunajā tīklā. Arī jaunajam tīklam – tāpat kā līdzšinējam internetam – droši vien nebūs centrāla vadības punkta un kādas organizācijas, kas to vadītu. Visticamāk, ka tas izveidosies, mūsdienu tīkla maršrutētājos iebūvējot jaunu aparatūru un programmatūru, kuras lietošanu atzīs par interneta standartu.
Tomēr, par spīti visiem minētajiem centieniem, iespējams, nāksies konstatēt, ka datoru drošības robežas nosaka cilvēka daba.
Tagadējā interneta uzbūve lietotājiem faktiski ļauj palikt anonīmiem. (Pirms dažiem gadiem kādai žurnāla New Yorker karikatūrai bija paraksts: "Internetā neviens nenojauš, ka tu patiesībā esi suns.") Bet mūsdienās tāda anonimitāte visvairāk apgrūtina likumsargu darbu. Uzbrukuma organizators internetā var ierīkot savienojumu caur dažādām valstīm, lai slēptu savu patieso atrašanās vietu – no kādas interneta kafejnīcas konta, kas nopirkts ar zagtu kredītkarti.
"Katram pieejamā internetā nav vietas tādam jēdzienam kā uzticēšanās," saka Sandjego Kalifornijas Universitātes datoru drošības eksperts Stefans Sevidžs.
Tīkls var kļūt drošāks tikai uz anonimitātes un privātuma upurēšanas rēķina. Jaunā interneta projektētājiem šis var būt visgrūtākais kompromiss. Piemēram, ir iecere ieviest kaut ko līdzīgu autovadītāja apliecībai, bez kuras vispār nebūs iespējama pieslēgšanās publiskam datortīklam. Bet tas galīgi nesaskan ar brīvības garu, kāds patlaban valda internetā.
Pasaulē, kurā nav grūti pārņemt savā varā datoru otrā pasaules malā un to lietot kā savējo, identitātes konstatēšana var būt grūts uzdevums. Kamēr ir iespējama šāda rīcība, diezin vai varēs izveidot internetu, kurā valdītu savstarpēja uzticēšanās.
