Ne visi būs dzirdējuši par tādu lietu kā e-papīrs. Nē, tam nav nekāda sakara ar e-valdību un citām e-lietām, kuras mūsu valsts pārvaldes perētājsistēma nevar vien izperēt. Runa ir par nebūt ne jaunu, taču joprojām maz izplatītu tehnoloģiju informācijas attēlošanai uz dažādām virsmām. Šīs tehnoloģijas trumpis - redzama attēla pastāvībai nav nepieciešams enerģijas avots, elektriskās strāvas impulss nepieciešams vien attēla izmainīšanai. Un vēl - šāds e-papīra ekrāns ir plāns un elastīgs, to var locīt, pielāgojot dažādām virsmām un formām. Šo momentu uztvēruši Chocolate Agency dizaineri un radījuši konceptu savdabīgai rokassprādzei, kuras virsmā iestrādāts e-papīrs. Ļoti parocīgi - jums ne tikai nevajadzētu dažādas rokassprādzes dažādiem gadījumiem un štātēm; šāda e-papīra aproce spētu izlīdzēt arī ar pareiza laika, kalendāra un citas mūsdienu informācijas laikmeta izlutinātajam cilvēkam nepieciešams informācijas piegādi un ne tikai. Ideāls aksesuārs - skaists un ļoti praktisks!
Nejaukt ar Klūniju. Viņš droši vien arī var kaut ko paturēt, bet diez vai gribēs par desmit latiem sēdēt uz jūsu galda un turēt telefonu. Savukārt Gūnijs gan neiebildīs, jo viņš tam ir radīts. Viņam ir viena plauksta, bet visi desmit pirksti. Turklāt pirksti lokas uz abām pusēm un jebkura vietā, lai Goony varētu pielāgot jebkuram objektam un vajadzībām.
Normāls cilvēks jau ko tādu neizdomātu. Bet mākslinieks... Tātad ņemam divas lielas naglas, iedzenam sienā, uzmaucam tām konservu kārbas un pārvelkam pāri superizturīgu un elastīgu gumijas lentu. Grāmatplaukts gatavs!
Pārāk daudz gan tajā salikt nevarēs, bet tas netraucēs plauktam izskatīties labi kādā piemērotā interjerā.
Kāds ir galvenais princips izvēloties vietu fotogrāfijai pie sienas? Lai nebūtu pārāk tuvu stūriem. Vizuāli nelāgi izskatās. Bet kas notiek ja šo likumu pārkāpj? Un nevis mazliet, bet pilnībā. Sanāk stūra bildes.
Šādus stūra rāmīšus sācis veidot kāds vācu dizainers. Viņš gan diezgan bezkaunīgi prasa par tiem 200 eiro gabalā.
Lūk viens rokas pulkstenītis īstiem stila fetišistiem. Rokudzelži ar nelieliem LCD ekrāniņiem. Jālieto abi divi uz vienas rokas (ieteicams), jo katrs rāda savus datus - stundas un minūtes.
Šis noteikti nav tas ērtākais veids kā uzzināt pareizu laiku, taču viennozīmīgi viens no efektīvākajiem veidiem kā piesaistīt uzmanību.
Cena vēl nav zināma. Bet juristiem parasti naudas tāpat ir gana.
Sauc to par MIHARU Intraoral Camera. Tātad oriģināli paredzēta tā ir lai mēs paši varētu skatīties sev mutē. Savdabīga nepieciešamība jau pēc būtības. Lūrēšanu zobos es parasti atstāju stomatologa ziņā.
Jautrākais, protams, ir tas, ka kamera nebūt mūs neierobežo skatīties tikai mutē. Vēl jau ir ausis un citas vietas, kur cilvēks pats parasti nevar ieskatīties (un labi vien ir ka nevar). Vēl varam lūrēt ap stūri, pa durvju spraugu...
Miljonu. Nu labi, pārspīlēju. Tikai 1800 nieka eiro!
Ražo šo brīnumu kāda kompānija Šveicē. Viņi apgalvo, ka vasks tiek individuāli pielāgots konkrētai krāsai un krāsas tipam. Tas tiek iesaiņots dāvanu kastē un klāt tam ir pielikts sertifikāts, kurš apliecina ka tā ir īsta manta.
Agrāk es daudzas saulainas brīvdienas pavadīju vaskojot savu auto, taču kopš ir izdomāts šķidrais vasks par 1.50Ls ar kuru auto tiek noskalots pēc mazgāšanas, es pat vairs nedomāju par to. Īpaši smalkos gadījumos gan varētu atļauties arī ievaskošanu pa 15Ls. Bet nu par 1800 eiro komplektā būtu jābūt vismaz pulētāju brigādei knapi tērptu filipīniešu karsējmeiteņu izskatā.
Tā gaļas cepšana brīvā dabā ir laba lieta, bet tai piemīt liels riska faktors - risks, ka tevis noskatīto gabaliņu pagrābs kādas citas rokas. Lai no tā izvairītos, vajag savu gaļas gabaliņu iemarķēt. Un ar ko gan vēl labāk, ja ne ar uzrakstu.
"Mans!", "Rokas nost!", "Indīgs", nu kaut vai "Jayart" varam iededzināt savā gaļas gabalā ar īpaši tam paredzētu rīku. Savirknē sev vēlamos burtiņus uz tā, paturi ugunī kādu brīdi, un tad čššššš! uzspied gaļai. Vēlams gan netrāpīt kaimiņam, jo uzraksts "vistas šašliks" uz ādas turēsies tikpat labi kā tetovējums.
