Paradīzes dārzs, kur saskaņā ar Bībeles leģendu pirmā sieviete Ieva ar āboliem pavedināja pirmo vīrieti Ādamu, atradies mūsdienu Kazahstānas teritorijā netālu no Ķīnas robežas, ziņo ārvalstu prese.
Pie šāda secinājuma nonākuši britu zinātnieki, kas noskaidrojuši vietu, kurā uz zemes parādījušies pirmie ēdamie āboli.
Pēc Oksfordas Universitātes zinātnieku, kuri rūpīgi izpētījuši ābolu DNS, domām, īsti augļu dārzi senatnē auguši vienīgi divu tūkstošu metru augstumā virs jūras līmeņa, bet vēlāk augļu sēklas dabiskā ceļā izplatījuši lāči, kas bija iemīļojuši saldos ābolus.
Jaunais atklājums ievērojami koriģē Bībeles pētnieku iepriekšējos atzinumus, ka Ēdenes dārzs, kurā ar ābolu starpniecību notika cilvēka krišana grēkā, atradies Tigras un Eifratas upju rajonā Rietumāzijā.
Zinātnieki secinājuši, ka āboli Divupē (reģionā starp Tigru un Eifratu) nemaz nevarēja nokļūt pirms cilvēces rašanās, jo lāči ir bioloģiski jaunāka suga nekā cilvēki.
Daži zinātnieki pat uzskata, ka gadījumā, ja cilvēki nebūtu kļuvuši "saprātīgi" un spējuši pakļaut pasauli, to evolūcijas gaitā būtu izdarījuši lāči, tiesa, viņiem būtu nepieciešams ilgāks laiks.
Attēlā: XVI gadsimta itāļu mākslinieka Ticiana gleznas Ādams un Ieva fragments.
Kāda Tunisijas galvaspilsētas Tunisas skolotāja drīzumā laidīs pasaulē divpadsmit mazuļus – sešus puisēnus un sešas meitenītes. Sieviete, kura bērnus ieņēmusi mākslīgās apaugļošanas rezultātā, patreiz ir grūtniecības devītajā mēnesī un speciālistu uzraudzībā gatavojas dzemdībām, ziņo britu laikraksts Times.
Sieviete ilgu laiku centusies palikt stāvoklī, bet, tā kā ar dabiskiem līdzekļiem tas nav izdevies, sieviete un viņas vīrs nolēmuši izmantot modernās medicīnas piedāvātās metodes, un liels bijis jauno vecāku pārsteigums, kad ārsti paziņojuši par gaidāmo bērnu skaitu.
Ja dzemdības noritēs veiksmīgi, Tunisijas iedzīvotāja pārspēs pasaules rekordu vienās dzemdībās pasaulē nākušo bērnu skaita ziņā - šobrīd pasaules rekordistes titulu šajā kategorijā saņēmusi amerikāniete Nadja Sulemana, kura vienlaicīgi dzemdējusi astoņus bērnus.
Ārsti gan atzinuši, ka iespējamība, ka izdzīvos kaut viens no divpadsmit mazuļiem, ir mazāka kā viens pret simtu, bet gaidāmo bērnu vecāki ir noskaņoti daudz optimistiskāk.
Britu makšķernieki sēro par Lielbritānijas lielākās zināmās karpas nāvi - zivs vārdā Bensons 25 gadu garumā bija īsta slavenība makšķerēšanas kompleksā "Bluebell Lakes" Aundlā netālu no Pīterboro, taču pagājušajā nedēļā tā tika atrasta beigta peldam uz ūdens virsmas.
Bensons tika ielaists makšķerēšanas kompleksa ezeros 1985.gadā, un savas nāves dienā tas svēris 29 kilogramus. Savā 25 gadu ilgajā mūžā Bensons tika noķerts 63 reizes. Makšķernieki no visas valsts devās uz kompleksu "Bluebell Lakes", lai noķertu, nosvērtu un nofotografētu gigantisko zivi.
"Lielākā daļa puišu, kas te makšķerēja, centās viņu noķert," atklāja viens no makšķerēšanas sporta entuziastiem Braiens Danlops. "Es mēģināju viņu notvert gandrīz deviņus gadus, taču tā arī nenoķēru, un acīmredzot nekad arī nenoķeršu. Tas ir ļoti skumji."
"Tā bija arī ļoti skaista zivs," viņš piebilda. "Saprotiet, tā bija fenomenāla. Tai uz muguras spuras bija mazs caurums kā no lodes. Ir vēl viena zivs, kas izskatās tieši tāpat kā Bensons, tomēr ne tik liela. Un, kamēr to spuru neierauga, tikmēr tu domā - ak nē, Bensons zaudējis svaru. Tad tu pacel spuru un redzi, ka caurumiņa nav. Un tad tu nosaki - ak vai, tas nav Bensons. Paldies Dievam. Tā bija fantastiska zivs."
Makšķerēšanas kompleksa "Bluebell Lakes" īpašnieks Tonijs Bridžfuts uzskata, ka karpa nomirusi no negrauzdētiem riekstiem, kas zivīm ir indīgi. "Ap (nāves) apstākļiem sākusies neliela plēšanās, jo, iespējams, pie vainas bija pienācīgi nesagatavota ēsma. Ja tā, tas ir ļoti skumji," atzina Bridžfuts. "Mēs uzskatīsim, ka tā bija cilvēciska kļūda. Nekādu raganu medību noteikti nebūs," viņš norādīja, piebilstot, ka karpa netiks aizmirsta un drīzumā tiks iemūžināta. "Šobrīd tā ir saldētavā kopā ar desām. Taču tā tiks nogādāta pie taksidermista, un, cerams, pirms Ziemassvētkiem tā tiks uzstādīta jaunajā ēkā."
Parasti karpas dzīvo aptuveni 45 gadus, taču ziņots par gadījumiem, kad daži eksemplāri nodzīvojuši 65-70 gadus.
Barselonas lidostas muitas darbinieki aizturējuši kādu vācu pensionāru, kas savās apakšbiksēs slēpis kokaīnu aptuveni 300 000 eiro (211 000 latu) vērtībā.
Muitniekiem šķita aizdomīgi, ka normālas miesas būves vīrietim ir tik apjomīga pēcpuse, un pēc pārmeklēšanas policisti atklāja, ka 65 gadus vecā vīrieša apakšbiksēs iešūti 160 konteineri ar kokaīnu. "Viņš nebija resns, tomēr viņam bija ļoti liela pēcpuse," pavēstīja viens no muitas darbiniekiem. "Kad viņš apsēdās, šķita, ka viņš sēž uz olu čaumalām. Viņa sēžamvieta un kājas izskatījās tā, it kā tās piederētu kādam svarcēlājam."
Kopumā policisti konfiscējuši 6,6 kilogramus nelegālās narkotiskās vielas. Vīrietis, kas ielidoja Barselonā no Dienvidamerikas, tika arestēts un apcietināts.
"Mēs esam redzējuši visādus trikus, taču ar lielām biksēm mēs saskārāmies pirmo reizi," piebilda muitas darbinieks.
Cilvēki reaģē pozitīvi uz tekstu zaļā krāsā, kamēr sarkanā krāsa izraisa vispretrunīgākās reakcijas, liecina tehnoloģiju kompānijas Hewlett-Packard (HP) pētījums par krāsu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka krāsai ir liela nozīme lēmumu pieņemšanas procesā - tā spēj ietekmēt cilvēka uztveri un reakciju. Vairāk nekā puse aptaujāto deva piekrišanu neitrālajiem apgalvojumiem drukātiem zaļā krāsā, apsteidzot tradicionāli melno, kas guva 39% respondentu pozitīvu novērtējumu.
Savukārt vispretrunīgākās respondentu reakcijas novērotas sarkanas krāsas apgalvojumu vērtējumos. Viena trešdaļa respondentu apgalvojumiem, drukātiem sarkanā krāsā, piešķīra pretrunīgus vērtējumus visbiežāk, bet uz tiem pašiem apgalvojumiem melnā krāsā pretrunīgi reaģēja trīs reizes retāk. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visneitrālāk tiek uztverta informācija, rakstīta zilā un melnā krāsā, - tā vērtēja attiecīgi 47% un 43% respondentu.
"Indivīda uztvere un reakcija uz krāsu var būt dažāda, tā arī ir ārkārtīgi grūti analizējama vai prognozējama. HP pētījuma rezultāti mums atklāja, ka vispretrunīgākās reakcijas izraisīs sarkanā krāsā drukāti teksti, tie piesaistīs uzmanību, tomēr reakcijas uz šīs krāsas tekstiem var būt pretrunīgas - gan pozitīvas, gan negatīvas. Tā ir acīmredzama dažādu krāsu ietekmes atšķirība, ko būtu jāņem vērā, izvēloties krāsu pielietojumu dažādos drukas vai dokumentu noformējuma procesos uzņēmumā," uzskata HP Drukas un attēlveidošanas grupas vadītājs Somijā un Baltijas valstīs Jari Rinne.
Valstis ar "karstasinīgāku" temperamentu - Spānija, Itālija un Krievija - biežāk pozitīvi reaģē uz sarkanu krāsu, kamēr citas Rietumeiropas valstis - Vācija, Francija un Lielbritānija - atzīst zaļo krāsu. Pētījumā ar zaļo krāsu izcēlās Vācija, šīs valsts respondenti vispozitīvāk reaģēja uz apgalvojumiem zaļā krāsā. HP mārketinga speciālists Luiss Kasado to sasaista ar konkrētiem faktiem - 30% Vācijas teritorijas klāj meži, viena no Vācijas vadošajām politiskajām partijām ir "zaļie", kā arī policijas formas tērpi ir tumši zaļā krāsā. Visi šie faktori zemapziņas līmenī vienā nācijā var izraisīt piekrišanas reakciju.
Krāsu un gaismas terapijas speciāliste Elita Goldmane, runājot par zaļās krāsas ievērojamo nozīmi lēmumu pieņemšanas procesos, skaidro, ka zaļā ir harmonijas, pozitīvas attieksmes krāsa, tādēļ arī minētajā pētījumā šīs krāsas apgalvojumi ar lielu pārsvaru ieguva lielāko piekrišanu. Krāsu speciāliste zaļo raksturo kā ietekmes, pacietības, izturības, gaidīšanas, cerības un pastāvīguma krāsu.
"Pareiza krāsas izvēle var piesaistīt un palielināt interesi, piemēram, drukātiem materiāliem, un konkrētas krāsas izvēle var ietekmēt uztveres līmeni, šis pētījums arī uzsver pareizas krāsu izvēles svarīgumu un potenciālu ar to uzrunāt konkrētu mērķa auditoriju," piebilda Rinne.
Pētījuma mērķis bija labāk izprast krāsu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesiem, kas ir izšķiroši uzņēmējdarbībā. Tajā piedalījās 2000 respondentu darbspējīgā vecumā deviņās valstīs - Anglijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Dienvidāfrikā un Krievijā.
Igaunijas prezidenta kundzes Evelīnas Ilvesas dāvana popmūzikas karalienei Madonnai - sporta bikses, kas rotātas ar igauņu nacionālajiem ornamentiem, - tika izmesta atkritumu urnā, nemaz nenonākot pie dziedātājas, vēsta portāls "Elu24.ee".
Jau jūlija beigās kļuva zināms, ka Ilvesa vēlas pasniegt Madonnai dāvanu, kad tā uzstāsies ar koncertu Tallinā 4.augustā. Tomēr, ierodoties Igaunijas galvaspilsētā, popdīva nav vēlējusies satikties ar Igaunijas pirmo lēdiju. Tad palīdzēt Ilvesai pieteicies viens no koncerta organizatoriem Pēters Rebane, kurš apsolījis nodot dāvanu popmūzikas dziedātājai.
Kad Rebane iedevis dāvanu Madonnas menedžerim un lūdzis nodot to dziedātājai, menedžeris ar neizpratni paskatījies uz biksēm un izmetis tās atkritumu urnā, tiklīdz Rebane bija aizgājis. Vēlāk izmesto sporta kostīmu atradis viens no skatuves darbiniekiem.
Kā atklāja kāda informēta persona, Madonna tomēr pieņēmusi dāvanu no koncerta organizatoriem, kas pasniedza viņai dārgu rotaslietu.
Loterijas drudzis Itālijā ir beidzies. Kāds Toskānas iedzīvotājs kļuvis par gandrīz 147 miljoniem eiro bagātāks, laimējot uzkrājumu, kas nevienam nebija izdevies jau kopš janvāra.
Saskaņā ar loterijas noteikumiem, trīs procenti no laimesta tiek vietai, kur laimīgā biļete ir pārdota. Tāpēc nav brīnums, kad kādā krodziņā jau uzreiz pēc vakar vakarā notikušās izlozes sākās jautrība un bāra saimnieks visiem izmaksāja dzērienus.
Par vēl vienu uzvarētāju uzskatāma Itālijas valsts kase – tajā ieplūst puse no visas naudas, ko Itālijas iedzīvotāji iztērējuši pērkot loterijas biļetes. Šajā gadījumā valsts kase ieguvusi apmēram vienu miljardu eiro.
Ja tev ir vismaz 20 gadu, iespējams, ka tavā bērnībā kādam bija spēļu konsole, un iespējams tajā bija arī pistole ar kuru varēja šaut pīles televizora ekrānā. Dikti aizraujoši, jo īpaši salīdzinot ar tajos laikos vienīgo pieejamo alternatīvu - tetri. Tiem, kurus māc nostaļģija pēc pīļu šaušanas, iespējams patiks nopirkt mūsdienu pīļu šaujamo. Nē, ne to kur jāiet uz mežu un jānogalina putni. To, kurā ieliek baterijas plastmasas pīlē un palaiž to lidot pa ofisu, lai ar elektronisku pistoli to "nošautu". Pīle gan ir tikai viena, taču lai to dabūtu zemē, tā ir jāsašauj trīsreiz. Jautri. Un tas viss par nieka 30 dolāriem.
Tagad tikai atliek sagaidīt, kad kāds pārdos lomiku un uzvelkamos zombijus...
Jā, tas ir tualetes papīrs, kas tumsā spīd. Ne nu tā, ka varēs aizstās spuldzīti, bet pietiekoši, lai to pilnīgi tumšā telpā varētu ieraudzīt. Vai nav skaisti, ka beidzot ir atrisināta šī gadsimtiem sāpošā problēma, ar tumsā neredzamo tualetes papīru?
Ražotāji apgalvo, ka papīrs noderēs tiem, kam bieži pazūd elektrība. Man gan liekas, ka īstais pielietojums šim papīram būs kaimiņa mājas "izrotāšana" Helovīna laikā.
