"Latgales Laika" redakcija ir saņēmusi daugavpilietes Valentīnas vēstuli, kurā viņa jautā, kur jāvēršas, lai pārdotu savu nieri, un cik par to varētu saņemt? Vai viņa drīkst novēlēt savus orgānus transplantācijai pēc nāves, saņemot par to avansu, dzīvai esot?

"Nauda ļoti vajadzīga jau tagad, dzīve zaudē jēgu," šāds ir izmisīgā un pat briesmīgā lēmuma iemesls. Telefonsarunā noskaidrojās daži apstākļi, kuru dēļ Valentīna vēlas pārdot nieri. Pirms desmit gadiem nomira viņas meita, mazdēls nokļuva pie aizbildņiem – radiem Ukrainā. Latvijā viņai neviena tuvinieka nav. Valentīna nestrādā kopš 1997. gada, kādu laiku saņēma invaliditātes pensiju, piepelnījās dažādos darbos, pašlaik viņa gaida bezdarbnieces pabalstu, ja vien izdosies savākt visus dokumentus. Līdz pensijai palikuši pieci gadi. 

Izmisumā nonākušās sievietes galvenā vēlēšanās ir, lai pie viņas atgrieztos divpadsmitgadīgais mazdēls. Taču bāriņtiesa viņai nepiešķir aizbildniecību, sakot, ka bērnam jau ir balsstiesības un viņš var negribēt pārcelties. Savukārt aizbildņi neļauj vecmāmiņai kontaktēties ar mazdēlu. Bez aizbildnes tiesībām Valentīna nevar aizbraukt uz Ukrainu, kur viņai šādā gadījumā sola izsniegt uzturēšanās atļauju. Bāriņtiesa iesaka nodibināt attiecības ar bērnu, taču, lai satiktos ar mazdēlu, vajadzīga vīza, biļetes, kurām nav naudas. Nespēdama izkļūt no šī apburtā loka, neskaitāmas reizes virinājusi dažādu iestāžu durvis, Valentīna pirms diviem gadiem bija spiesta iesniegt prasību Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā. No turienes viņa saņēma atbildi, ka lieta tikšot izskatīta, vienīgi nav zināms, kad tas notiks. Latvijā advokātu viņai atteica, jo Valentīna vērsusies citā tiesu instancē, turklāt sievietei tik dārgam pakalpojumam nav naudas. 

Savus orgānus var novēlēt 

Pēc pieprasījuma "Nieru pārdošana Latvijā" interneta meklēšanas sistēmas piedāvā neskaitāmas vietnes, kur publicēti tamlīdzīgi sludinājumi, piemēram: "Latvijas pilsonis, 27 gadi, vesels, pirmā asins grupa, rēzus pozitīvs, ir gatavs kļūt par nieres donoru. Cena…" Vai arī: "Pārdošu nieri, dzīvoju Latvijā. Cena pēc vienošanās. Veselības stāvoklis ideāls." Daudzi sludinājumi datēti 2007. un 2008. gadā. Paliek iespaids, ka runa ir nevis par vitāli svarīgu cilvēka iekšējo orgānu, bet visparastāko sadzīvē lietojamu mantu. 

Kāpēc cilvēki vēlas pārdot nieri? Ja viņi kādam gribētu palīdzēt, tad netirgotu sevi, pārkāpjot likumdošanu. Vai arī viņiem ir tādas pašas problēmas kā Valentīnai, vai arī šie cilvēki maldīgi cer, ka izdosies viegli un ātri tikt pie lielas naudas? 

Visās attīstītajās pasaules valstīs cilvēka orgānu tirdzniecība ir viens no smagākajiem noziegumiem. Latvijā saskaņā ar likumu "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā" (1992. gads) aizliegts tirgot cilvēka orgānus, kā arī izņemt tos mirušajam pret cilvēka gribu. Orgānus var ņemt no dzīviem donoriem, ja tas nepieciešams cilvēka dzīvības glābšanai, taču bez jebkādām komercattiecībām. 

Latvijā pastāv piekrišanas prezumpcija, t.i., ja cilvēks dzīves laikā Iedzīvotāju reģistrā nav devis rīkojumu par savu orgānu izmantošanu vai neizmantošanu, pēc viņa nāves tie var tikt izņemti cita cilvēka ārstēšanai. Protams, šajā gadījumā tiek ņemta vērā radinieku griba. Savukārt, ja radinieku nav vai arī viņi nepauž savu atteikumu vai piekrišanu, ārsti ir tiesīgi izņemt orgānus transplantācijai. Šī piekrišanas prezumpcija ir spēkā lielākajā daļā Eiropas valstu. 

Spriežot pēc statistikas, par šo likumu zina tikai nedaudzi, tas pats sakāms arī par savas gribas paušanu. Kā pastāstīja Latvijas transplantācijas centra nieru transplantācijas nodaļas vadītājs Jānis Bicāns, savā ilgajā praksē viņš vēl ne reizi neesot manījis, ka cilvēks būtu paudis savu gribu par tiesībām rīkoties ar viņa orgāniem pēc nāves. Iedzīvotāju reģistru ārsti pārbauda vispirms kārtām.

Veiksmīga prakse 

Nieru transplantācija ir visizplatītākā orgānu pārstādīšanas operācija. Latvijā nieru pārstādīšana pirmo reizi notika 1973. gada 15. aprīlī, tajā piedalījās arī Jānis Bicāns. 1973. gadā tika veiktas 15 šādas operācijas. 1974. gadā P. Stradiņa slimnīcā tika izveidots Transplantācijas centrs. Līdz šim Latvijā veiktas vairāk nekā 1300 nieru transplantācijas, gadā notiek 70–80 operācijas. Pacientiem parasti jāgaida 5–7 mēneši. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tas ir ļoti labs rādītājs. Rindā nieru transplantāciju gaida 50–70 dažāda vecuma cilvēki, piemēram, pirms diviem gadiem mātes niere tika pārstādīta sešgadīgam bērnam. Nieru pārstādīšanas operācija ir bezmaksas, tāpat bez maksas ir zāles, ko pacients lieto pēc transplantācijas. 

Transplantācijas centrs saņem informāciju no visām lielākajām valsts slimnīcām. Par nieru donoriem parasti kļūst cilvēki, kuri gājuši bojā avārijā no galvas traumas vai asinsizplūduma smadzenēs. Potenciālie donori tiek rūpīgi izmeklēti, tiek salīdzināti iespējamā donora un pacienta rādītāji. Uzreiz tiek atsijāti tie, kuri miruši no infekcijas slimības. Ja izdodas atrast piemērotu donoru, ārstiem diennakts laikā pacients jāizsauc uz slimnīcu, jāveic orgānu saderības analīzes, hemodialīze un operācija. Latvijā ir augsts pārstādīto nieru saderības procents, pacienti var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Cilvēkam, kuram nepieciešama nieru pārstādīšana, trīsreiz nedēļā vairākas stundas jāveic hemodialīze, pievienojot viņu mākslīgajai nierei. 

Galvenie nieru smagas saslimšanas cēloņi ir iedzimtība, saaukstēšanās, sarežģījumi pēc saaukstēšanās slimībām, stipras iedarbības preparātu lietošana, pārmērīga sālītu un kūpinātu ēdienu lietošana, smēķēšana. Lai izsargātos no saslimšanas, jāseko asinsspiedienam, jāizvairās no pārēšanās, saaukstēšanās, stresa, rūpīgi jāārstē infekcijas slimības. 

Palīdzi savam tuvākajam! 

Situācija, kurā nokļuvusi mūsu lasītāja, liek domāt par dzīvības cenu. Iespējams, pārdodot nieri, problēmas izdotos atrisināt, taču – par kādu cenu? 

Zināmi daudzi kriminālstāsti par pagrīdes tirdzniecību ar cilvēka orgāniem, tie fiksēti policijas ziņojumos, par tiem raksta grāmatās un rāda filmās. Atalgojums, kādu saņem šādi donori, ne jau vienmēr palīdzēs gūt laimi, ja radīsies problēmas ar veselību vai likumdošanu. Nesen kādā televīzijas raidījumā nelegālu nieres izņemšanas operāciju salīdzināja ar nelegālu abortu, jo sekas var būt neparedzamas. 

Kā teica Jānis Bicāns, nieru pārdošanas priekšlikumus transplantācijas centrs saņem regulāri, jo īpaši pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka trūkst donoru. "Latvijā trūkst dzīvu donoru, jo īpaši jaunu un pilnīgi veselu cilvēku," teica pieredzējušais transplantologs. "Mums viņi ir vajadzīgi, taču mēs nekad nepieļausim naudas darījumus." Kopš 1973. gada Latvijā no dzīviem donoriem veiktas tikai septiņas radnieciskas nieres pārstādīšanas. 

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītāja Aivara Zdanovska komentārs par orgānu pārdošanu bija šāds: "Mēs esam saņēmuši šādus priekšlikumus. Šeit nav par ko runāt – tas ir aizliegts! Protams, ar orgānu izņemšanu mēs nenodarbojamies.

Latgales laiks