Paredzēt to, kāda izskatīsies interneta infrastruktūra pēc dažiem
gadiem, ir grūti, uzskata datorzinātnes speciālisti. Tādēļ, ka nav
iespējams pateikt, kādas būs mūsu iespējas un ko cilvēki ar to darīs.
Tomēr priecāsimies, jo vienam no pagājušā gadsimta veiksmīgākajiem
izgudrojumam nesen apritējusi 40 gadu jubileja! Portāls notepad.lv raksta, ka 1969. gada 2. septembrī datorzinātnieki
Kalifornijas Universitātē (Losandželosa, ASV) izveidoja tīkla
savienojumu starp diviem datoriem jeb, kā toreiz teica – skaitļotājiem.
Tas bija atspēriena punkts tam, kas šodien pazīstams kā internets. Un
tas būtiski ietekmējis to, kā mēs šodien iepērkamies, veicam
uzņēmējdarbību, mācāmies un sazināmies ar radiem un draugiem. "Šī bija
tā diena, kad internets dzima un veica pirmo elpu," saka ievērojams
datorzinātņu profesors Kalifornijas Universitātē Leonards Kleinroks.
Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kurš panāca to, ka divi datori savā
starpā pirmo reizi apmainījās ar datiem.
Tomēr, kā jau ierasts par daudziem vēstures notikumiem, arī par šo ir
dažādas diskusijas un izskan teorijas, ka īstā interneta dzimšanas
diena ir 1969. gada 29. oktobris, kad profesors L.Kleinroks, kurš
izstrādāja pamatus īslaicīgiem savienojumiem starp datoriem, nosūtīja
ziņojumu citam datoram Stenfordas pētniecības institūtā. Pats profesors
uzskata: "Ja 2. septembris bija diena, kad internets veica pirmo elpu,
tad varētu teikt, ka 29. oktobrī internets sacīja savus pirmos vārdus."
Kas tad īsti ir internets? Internets nozīmē starptīklu
komunikāciju, kad tīklā ir saslēgti vismaz divi un vairāki datori,
skaidro re-lab.lv. Interneta tīkla kā tāda nemaz nav, jo tas ir tīklu
tīkls, kas savā starpā savieno un ļauj sazināties dažādiem lielāka
mēroga reģionāliem, akadēmiskiem vai valsts mēroga tīkliem, kas ir
savienoti ar mazākiem vai vietējiem tīkliem.
Ilgus gadus interneta tīklu izmantoja tikai zinātniskiem un
pētnieciskiem mērķiem, jo tas tika radīts kā militāra tehnoloģija – ASV
varas orgānu komunikācijai aukstā kara gadījumam, kas savienotu
vairākus nozīmīgus centrus. Tas tomēr izkļuva ārpus zinātniskajām
laboratorijām un iekaroja milzīgu sabiedrības ievērību. Sakumā tīkla
nosaukums bija ARPAnet – tā radītāja Augstākās Izpētes Projektu
aģentūras ARPA (Advanced Research Projects Agency) vārdā. Vēlāk arī
citas organizācijas sāka veidot līdzīgus tīklus, kuros saziņai
izmantoja protokolu IP (Internet Protocol). Tā pamazām populārs kļuva
vārds Internet.
Tomēr visstraujāko uzplaukumu internets piedzīvoja 90-to gadu
vidū. Pēc tam, kad radās www (world wide web) protokols, un internetā
bija iespēja ne tikai apmainīties ar informāciju teksta veidā, bet arī
ievietot attēlu, skaņu, vēlāk video. Lielākais sasniegums bija, t.s.,
hiperteksti vai hiperlinki, kas atļāva savienot vienu mājas lapu ar
otru, brīvi pievienot jebkuru citu internetā atrodošos mājas lapu utt.
Šobrīd interneta attīstība Latvijā notiek kopsolī ar pārējo pasauli.
Šodienas lietotājam, kas savu dzīvi vairs nevar iedomāties bez
elektroniskā pasta un www, neienāk pat prātā, ka pirms 17 gadiem tā
visa vēl Latvijā nebija. Mūsu valstī par interneta izveidošanas dienu
oficiāli atzīts 1992.gada 2.oktobris, kad pastāvīgu darbu uzsāka
interneta pieslēgums starp Rīgu un Tallinu, vēsta mājas lapa ailab.lv.
tvnet.lv
|