Nav no šokolādes, bet ir pele. Kāpēc? Kāpēc ne! Maksā gan šaušalīgi daudz - 22 mārciņas. Par tādu naudu varēja tomēr būt no īstas šokolādes... Kā ar tādu var pastrādāt? Neizskatās īpaši ērta.
Šis nu gan ir smalks izgudrojums. Mušpapīrs zagļiem. Liels un šausmīgi lipīgs paklājs, kuru noliek pie durvīm dodoties prom no mājām. Neko ļaunu nenojaušošais zaglis uzlauž durvis, droši speras iekšā un BAMS! Noliekas uz deguna, jo kājas pielīp pie paklāja. Pēc tam pielīp bikses, tad rokas. Ar laiku jau izdosies tikt vaļā, bet ķēpa būs liela. Ak jā, paklāju nav ieteicams lietot, ja mājās paliek kaķi vai suņi...
Nopērkams būs kaut kad drīz, bet tikai Japānā. Dižķibelei augot augumā varbūt vietējie ražotāji arī varētu tādus sākt ražot? Ij darbs būs, ij noiets, ij cilvēkiem labi, jo laupītāju, diemžēl, kļūs arvien vairāk.
Ilgu laiku jau tiek baumots par to, vai e-cigaretes ir kaitīgas, vai tomēr nē? Daudzu apgalvojumi atšķīrās, jo bija gan tādi, kas teica, ka tā ir iespēja atteikties no parastajām cigaretēm, citi apgalvoja, ka elektroniskās cigaretes ir pat vēl kaitīgākas. Beidzot nelielu skaidrību ir ieviesusi ASV pārtikas un narkotisko vielu aģentūra (FDA), kas veikusi testus vairākām e-cigaretēm. Kā atklājās, tās satur kancerogēnu un vairākas toksiskas ķimikālijas, piemēram, dietilēnglikozi, kas bieži atrodama dzesēšanas šķidrumos. FDA gan nevēlas izteikti apgalvojumus, cik lielu ietekmi e-cigaretes var atstāt uz cilvēka veselību un vai tās ir kaitīgākas par parastajām cigaretēm, tomēr beidzot mums ir zināma nedaudz skaidrāka informācija pat tām.
Neticami, bet Audi dizaineri ir pieķērušies pārveidot klavieres. Un vēl neticamāk, ka viņiem ir izdevies tās uztaisīt tikpat neticami garlaicīgas kā savus auto. Volfgangs Egers, Audi dizaina nodaļas vadītājs, gan skaidro, ka viņi pie darba ķērušies ar ļoti lielu atbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb bbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbbb nnnnnnnnnnmmmmmmmmmmmmmmmmmm mmmmmmmmmmm,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,, Piedošanu, es nejauši aizmigu no garlaicības.
Turpmāk solāriji būs atzīti par tikpat bīstamiem veselībai kā cigaretes un alkohols. Veselības ministrija cilvēkiem piespiedu kārtā liks iepazīties ar draudošiem brīdinājuma tekstiem, bet tīņi mākslīgo iedegumu varēs iegūt tikai ar vecāku vai aizbildņu atļauju.
No nākamā gada sākuma uz solārijiem būs jādodas ar pasi kabatā un ārsta atļauju, bet jauniešiem līdz 18 gadiem būs nepieciešama ne tikai ārsta piekrišana, bet arī vecāku parakstīta zīme, ka viņi savai atvasei atļauj cepināties mākslīgajā saulē. Visiem solārija apmeklētājiem pirms gulšanās zem ultravioletajiem stariem būs arī jāparaksta dokuments, kurā viņi tiks brīdināti, ka viņu veiktā darbība nopietni apdraud veselību. To paredz pašreiz valdībā izskatāmais noteikumu projekts “Higiēnas prasības kosmētiskā iedeguma pakalpojumu sniegšanai”. Tiek arī paredzēts, ka solārijos tiks samazināta ultravioletā starojuma jauda. Tas nozīmē, ka mākslīgo brūnumu vairs nevarēs iegūt tik ātri kā līdz šim. Analoģiski noteikumi pašlaik tiek izstrādāti arī pārējās Eiropas Savienības valstīs, jo pēdējos desmit gados dramatiski pieaugusi saslimstība ar ādas vēzi, par kura galvenajiem ierosinātājiem tiek uzskatīti solāriju ultravioletie stari. Mākslīgā iedeguma ierobežošanu vēlas panākt vairākas starptautiskas organizācijas – Pasaules Veselības organizācija, Starptautiskā komisija pret nejonizējošā starojuma aizsardzību un Eiropas biedrība ādas vēža profilaksei. Ādas vēža gadījumu skaits pēdējos desmit gados pieaudzis arī Latvijā, tieši tajā laikā, kad pie mums solāriji ieguva vislielāko popularitāti. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās Latvijā ik gadu tika konstatēti ap 60 saslimšanas gadījumu ar ļaundabīgām ādas melonomām, tagad ¬– jau aptuveni divi simti. Pēdējos pāris gados solāriju bizness Latvijā ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas. Jau pirms pasaules ekonomiskās krīzes šo nozari savās rokās pārņēma operatori, kuri pārstāv solāriju ražotājus vai arī ir ar tiem cieši saistīti. Tādējādi no tirgus tika izspiesti “vientuļie” saloni, un biznesu pārņēma solāriju studiju ķēdes, kas var piedāvāt lielāku servisu un draudzīgāku cenu politiku nekā mazie tirgus spēlētāji. Tā kā solāriju biznesu jau pirms kāda laika pamatīgi ir ietekmējuši mediķu “uzbrukumi”, tad nav izslēgts, ka ar laiku mākslīgais iedegums vairs nebūs modē. “Veselības centra 4” valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds saka: “Iespējams, ka pēc kāda laika modē atkal nāks bālums. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā iedegums bija slikts tonis, tas nozīmēja, ka cilvēks pieder pie zemākā slāņa, kam daudz jāstrādā. Toreiz visi, kas sevi pieskaitīja pie augstākā slāņa, bija balti. Varbūt tā varētu notikt arī tagad.” Statistika liecina, ka Ziemeļeiropā solārijus regulāri izmanto aptuveni 10% iedzīvotāju, pārsvarā jaunieši vecumā no 14 līdz 24 gadiem.
Uzziņai par solārijiem
Turpmāk, apmeklējot solāriju, visiem mākslīgā iedeguma kārotājiem būs jāparaksta speciāls dokuments, kurā tiks brīdināts, ka: “ultravioletais starojums veicina ādas novecošanos un saslimšanu ar ādas vēzi. Sauļošanās solārijā var radīt nopietnus veselības traucējumus, tāpēc sauļošanās solārijā nav rekomendējama: * ja no iepriekšējās sauļošanās saulē vai solārijā nav pagājušas 48 stundas; * personām ar gaišu ādu, kam ir apgrūtināta nosauļošanās; * personām līdz 18 gadu vecumam; * personām, kam kādreiz bijusi neparasta reakcija vai alerģija uz saules gaismu; * personām, kam noteikta diagnoze solārā keratoze vai ādas vēzis. Pirms solārija apmeklējuma jākonsultējas ar ārstu, ja: * ir veselības traucējumi; * ir grūtniecība; * jebkuru zāļu lietošanas gadījumā.” *** Jaunieši līdz 18 gadu vecumam solārijā drīkstēs ieiet tikai tādā gadījumā: * ja viens no klienta vecākiem, aizbildņiem vai citiem likumiskiem pārstāvjiem viņa vietā ir parakstījis par solārija kaitīgumu informējošo veidlapu; * vai uzrādot ārsta izziņu, ka klientam nav veselības ierobežojumu attiecībā uz solārija izmantošanu.
Kas ir divas galvenās problēmas remontējot/plānojot jaunu istabu? Pareizi - kur likt elektrības rozetes un kādas tapetes izvēlēties. Izrādās, ka šo problēmu var atrisināt gaužām vienkārši - noklāt visu sienu ar elektrības rozetēm. Vienu pie otras. No augšas līdz apakšai. No vienas malas līdz otrai. Rezultātā iegūstam glītu skatu, nu gluži kā tapete, un maksimālu funkcionalitāti.
Ir šai sistēmai, protams, arī savi mīnusi. Elektriķis, kam tas viss būs jāmontē jūs piekaus.
Nokia joprojām turpina ar lielām ambīcijām grūstīties mobilās mūzikas tirgū, gan piedāvājot jauno OVI mūzikas veikalu, gan ražojot pienācīgu aksesuārus. Jaunākais ražojums ir Nokia BH-905 Bluetooth austiņas, kas paredzētas gan mūzikas baudīšanai, gan telefonsarunām. Galvenā īpašība, kas šīs austiņas izceļ citu vidū ir iebūvēta apkārtējo trokšņu slāpēšana.
Darbojas tas teorētiski vienkārši - mikrofons uztver ārējos trokšņus un liek skaļruņiem raidīt šo pašu skaņu tikai apgrieztā fāzē. Rezultātā skaņas viļņi slāpē viens otru, ļaujot baudīt klusumu (vai tīru mūzikas skaņu). Lai šī sistēma darbotos austiņās ir iebūvēti desmit mikrofoni. Astoņi no tiem nodrošina skaņu slāpēšanas funkciju, divi tiek izmantoti sarunām.
Interesanti, ka austiņas var lietot ne tikai ar Bluetooth bezvadu savienojumu, bet arī ar veco labo vadu. Komplektā esot pārejas, lai austiņas varētu pieslēgt burtiski visiem audio avotiem. Smalki. Nesmalka gan ir cena - vismaz 400 dolāru. Tiesa, BOSE piedāvātās skaņu slāpējošās austiņas, kas darbojas tika ar vadu, maksā tikpat. Tātad Nokia gadījumā ieguvums ir bezvadu brīvība un iespēja austiņas lietot ar praktiski jebkuru Bluetooth ierīci.
Tagad tikai atliek sagaidīt kad Nokia sapratīs, ka mēs nevēlamies staigāt apkārt pa ielu ar lielu mērkaķi uz ausīm, un piedāvās mazas un diskrētas austiņas ar tādu pašu funkcionalitāti.
Jā, mīnus pieci ir miskastes temperatūra. Kāpēc? Nu gluži vienkārši, aukstumā viss sasalst. Un ja viss ir sasalis, tad no visa neizdalās mazas daļiņas ko mēs saucam par smaku. Un smaka miskastē var būt visai neciešama. Tāpēc ir ierosinājums nevis regulāri iztīrīt miskasti, bet gan turēt to vienmēr aukstu, lai apkarotu smirdēšanu.
Pagaidām gan tā ir tikai ideja, un diez vai tā tiks realizēta. Ledusskapis jau tā rij kaudzi elektrības, neliksim vēl to darīt arī miskastei.
Datoriķiem-velosipēdistiem veltīti rokturi ar klaviatūras taustiņiem. Neko uzrakstīt gan braucot nevarēs, taču kalpos tikpat labi kā parastie rūtainie, pumpainie, strīpainie utt rokturīši. Ap 5 latiem par komplektu.
BMW kārtējo reizi piedāvā kaut ko ļoti neparastu. Turklāt tas nav jauns auto. Tas ir nu jau labi pazīstamais X6, tikai jaunā noformējumā — kā ātrā palīdzība. Pareizāk gan sakot - ļoti ātrā palīdzība.
Lieta tāda, ka ātrā palīdzība uz avārijas vietu nespēj nokļūt pietiekoši ātri. Savukārt šāds BMW X6 xDrive50i ar savu piecu litru motoru negadījumā vietā ieradīsies pirms vēl avarējušajiem auto būs saplakuši gaisa spilveni. Auto, protams, nav piemērots cietušo transportēšanai, taču tajā paredzēta vieta mediķiem un aprīkojumam, kas spētu uzturēt pie dzīvības cietušos kamēr ierodas "lielā" ātrā palīdzība.
Pagaidām gan nav vēl īsti skaidrs, vai šis ir reāls risinājums vai tikai BMW mārketinga triks, lai popularizētu ne pārāk draudzīgi uztverto X6.
