(Dr. Alan Francis "Everything Men Know About Women")
Šī grāmata uzskatāma reizē par pašu patiesāko un īsāko, jo visas grāmatas
lappuses ir tukšas. Autors uzskata, ka tās aprakstīt nav bijusi nekāda jēga, jo
vīrieši gluži vienkārši neko nezin un nekad nezinās par sievietēm. Neapdrukātās
lapas varētu būt iemesls demokrātiskajai cenai - grāmata var nonākt jūsu īpašumā
vien par nieka $5.
Šis kakāšanas ceļvedis ir īsts bestsellers, kas pārdots vairāk nekā divos
miljonos eksemplāru un tulkots septiņās valodās. Iespējams, ka veiksmes stāsta
pamatā ir koncentrēšanās uz šobrīd aktuālajiem ekoloģijas un dabas saudzēšanas
jautājumiem. Par nepilniem $10 nopērkamā grāmata būtu pelnījusi atrasties
jebkura dabas drauga mugursomā.
(Lorraine Peterson "If God Loves Me, Why Can't I Get My Locker
Open?")
Tīņu-kristiešu auditorijai paredzētais gids sola sakārtot jebkura pusaudža
attiecības ar Dievu, atbildēt uz sasāpējušiem jautājumiem un motivēt sevi labiem
darbiem. Kā norādīts nosaukumā, paši uzmanīgākie lasītāji tiks pie galvenās
atbildes: kā atvērt savu skolas garderobes skapīti.
Izrādās, ka sekss mežā nemaz nav tik vienkāršs, kā sākumā varētu šķist. Kur
atrast vislabākās vietas? Kam jābūt pirmās palīdzības aptieciņā? Kādiem augiem
negulties virsū ar kailu ķermeni? Iespējams, ka tas viss ir tik sarežģīti, ka
būtu pat vēlams iegādāties ceļvedi...
(Josh Richman&Anish Sheth "What's Your Poo is Telling You?")
Grāmatas autori šajā jautrajā un informatīvajā faktu apkopojumā piedāvā
lasītājam iepazīt sevi no gluži neierastas puses. Bagātīgi ilustrētais
meistardarbs brūnajos vākos noteikti patiks ikvienam atejas humora cienītajam,
kā arī tiem, kas mēdz lasīt tualetē. Aptuvenā cena: $10.
(Shinta Cho "The Gas We Pass: The Story of
Farts")
Lai cik tas dīvaini nešķistu, šī japāņu autora grāmata ir paredzēta bērniem
kā palīglīdzeklis dabisku ķermeņa procesu izzināšanai. Autoram šī ir otrā bērnu
grāmata - pirmā saucas "Visi kakā". Lai arī cena $8 ir gluži pieņemama, vecākiem
būtu kārtīgi jāapsver, vai šajā gadījumā patiešām ir vērts tērēties.
Neatsverams palīgs tiem, kas meklē labāko un efektīvāko veidu, kā lamāties
angļu valodā. Iemācīties pareizi izmantot rupjības būtu īpaši svarīgi tiem, kas
grasās doties peļņā uz ārzemēm, jo dažkārt it kā nevainīgiem izteicieniem var
būt negaidītas apslēptas nozīmes.
(Richard Jacob&Owen Thomas "How to Live With Huge Penis")
Ceļvedis, padomdevējs un gids ikvienam vīrietim, kuru nomāc viņa pārāk
lielais dzimumlocekļa izmērs. Noderēs arī tiem, kas vēlētos kaut viņiem būtu
tamlīdzīga problēma - grāmatas novietošana redzamā vietā varētu nodrošināt
ciemiņu interesi un apbrīnu. Šī mūsdienu klasika nopērkama par nepilniem
$11.
Izrādās, ka no gluži parastām saimniecībā pieejamām lietām iespējams
izgatavot visdažādākās seksa rotaļlietas intīmās dzīves dažādošanai. Šajā
grāmatā apkopoti 50 veidi, kā vienkārši un lēti iepriecināt sevi un savu
partneri.
(Fotie Photenhauer "Natural Harvest - A Collection of Semen-Based
Recipes")
Pavārgrāmata tiem, kas nebaidās eksperimentēt un vēlas ēdienu pagatavošanā
izmantot spermu. Kā apgalvo grāmatas autors, spermai piemītot brīnišķīga
struktūra un garšas nianses, tāpēc esot pienācis pēdējais laiks atmest
aizspriedumus un sēsties pie galda. Diemžēl grāmatas cena ir visai augsta - $25
par nieka 61 lappusi.
Liels bija igauņu nirēja Tomasa Ērlanda pārsteigums, kad viņš atguva savu fotokameru ar visām bildēm — pazaudētais aparāts bija gadu nogulējis Baltijas jūras dzelmē.
Jūnija beigās, nirstot pie kuģa “Rasma” vraka, netālu no Mohni salas, Kaido Hāgens pamanīja jūras dibenā nogrimušu fotoaparātu — „Olympus µ [mju:] 720 SW”. Lai arī aparāta korpusu rotāja gliemežvāku pārklājs, atmiņas karte joprojām glabāja safotografētos niršanas kadrus. Hāhens publicēja ziņu par atradumu un atrastos attēlus vietējo nirēju kluba forumos. Tā viņam izdevās atrast Tomasu Ērlandu — fotokameras īpašnieku. Izrādās, Ērlands pagājušā gada 10. augustā devies uz šo populāro niršanas vietu un aizņēmies fotokameru no meitas. Nelaimīgā kārtā zem ūdens pārtrūka kameras stiprinājuma aukliņa, un nirējs pat nepamanīja, kurā brīdī aparāts pazuda. Skābekļa krājumi ierobežoja meklēšanas laiku. Kā ūdens un triecienu drošā „µ [mju:] 720 SW” kamera reklāmas solījumus ir attaisnojusi, visu šo laiku izturot jūras radības, paisumus un bēgumus, ūdeni un laika apstākļus. “Pēc fotokameras nožāvēšanas es biju ļoti priecīgs, ka tiku pie visām atmiņas kartē esošajām fotogrāfijām. Izskatījās, ka visi taustiņi darbojas, vienīgais, bija vajadzīgs jauns akumulators un neliela kosmētiska apstrāde,” teic kameras atradējs Hāgens. Firmas „Olympus” pārstāvji ir visnotaļ lepni par fotokameras izturību.
1. Gripas epidēmija 1918 – 1919 gados izraisīja vairāk kā 20 miljonu cilvēku nāvi ASV un Eiropā.
2. Cilvēks, kas izpīpē cigarešu paciņu dienā, izdzer pus glāzi darvas gadā.
3. Cilvēks ir vienīgais dzīvnieku pasaules pārstāvis, kas spēj zīmēt taisnas līnijas.
4. Blondīniem bārda aug ātrāk kā tumšu matu īpašniekiem.
5. Smaidot cilvēkam darbojas 17 muskuļi.
6. Cilvēku DNS satur apmēram 80 000 gēnu.
7. Vīrieši tiek uzskatīti par liliputiem, ja to augums ir zem 130 cm, bet sievietes, ja to augums ir zem 120 cm.
8. Leikocīti organismā dzīvo 2-4 dienas, bet eritrocīti 3 – 4 mēnešus.
9. Pirkstu nosaukumi frančiem: pus, indekss, mažors, anjulērs, orikjulērs.
10. Katrs cilvēka pirksts dzīves laikā saliecas apmēram 25 miljonu reižu.
11. Cilvēka sirds izmēs apmēram ir līdzīgs viņa kulaka izmēram. Pieauguša cilvēka sirds svars ir aptuveni 220 – 260 g.
12. Cilvēka smadzenes dienas laikā ģenerē vairāk elektrisko impulsu, kā visi pasaules telefoni kopumā.
13. Parādību, kad no stipras gaismas cilvēks zaudē spēju redzēt, sauc par ‘’sniega aklumu’’.
14. Kopīgais baktēriju daudzums, kas dzīvo cilvēka organismā, sastāda 2 kg.
15. Cilvēka galvas smadzenēs vienas sekundes laikā notiek 100 000 ķīmisku reakciju.
16.Dzimšanas brīdī cilvēka smadzenēs jau eksistē 14 miljardi šūnu, un līdz pat nāves brīdim šis skaitlis nepalielinās. Tieši otrādi, pēc 25 gadiem šis skaitlis sarūk par 100 tūkstošiem dienā.
17. Psihiatrijā sindromu, kuru pavada personības nenoteiktība, laika, telpas, sava ķermeņa un apkārtējās vides uztveres traucējumi, oficiāli sauc par ‘’Alisi brīnumzemē’’.
18. Tievās zarnas garums dzīvam cilvēkam sastāda 2,5 metrus. Pēc cilvēka nāves, kad zarnas sieniņu muskulatūra atslābst, tās garums sasniedz 6 metrus.
19. Cilvēkam apmēram ir 2 miljoni sviedru dziedzeru. Vidējs pieaudzis cilvēks ar katru litru sviedru zaudē 540 kalorijas. Vīrieši svīst apmēram par 40% vairāk kā sievietes.
20. Cilvēka labā plauša ietilpina sevī vairāk skābekļa kā kreisā.
21. Pieaudzis cilvēks veic apmēram 23 000 ieelpu un izelpu dienā.
22. Visas dzīves laikā sieviešu organisms saražo 7 miljonus olšūnu.
23. Cilvēku acs spēj atšķirt 10 000 000 krāsu toņu.
24. Cilvēka mutē atrodas kaut kur 40 000 baktēriju.
25. Nošķaudīties ar atvērtām acīm nav iespējams.
26. Cilvēka mugurkaulā ir 33 vai 34 skriemeļi.
27. Sievietes mirkšķina apmēram 2 reizes biežāk par vīriešiem.
28. Pašas mazākās šūnas vīrieša organismā ir spermas šūnas.
29. Pats spēcīgākais muskulis cilvēka organismā ir mēle.
30. Cilvēka organismā ir 2000 garšas receptoru.
31. Mezopotāmijā par pacienta nāvi, sodīja ar nāvi ārstu, kas viņu ārstēja.
32. Piedzimstot bērna ķermenī ir apmēram 300 kaulu. Pieaugušam cilvēkam to paliek tikai 206.
33. Normāla cilvēka ķermenis satur tikpat tauku, cik ir nepieciešams 7 ziepju gabalu saražošanai.
34. Nervu impulsi cilvēka ķermenī pārvietojas apmēram ar 90 metru sekundē lielu ātrumu.
35. 36 800 000 - sirdspukstu daudzums cilvēkam 1 gada laikā.
36. Vīrieši apmēram 10 reizes biežāk cieš no daltonisma kā sievietes.
37. Cilvēka kuņģa sula satur 0,4% hlorūdeņražskābes (HCl).
38. Gandrīz puse no visiem cilvēka kauliem atrodas plaukstās un pēdās.
39. Seno laiku ārsti, šauboties par slimības diagnozi, noteica diagnozi ‘’sifiliss’’.
40. Cilvēki ar zilām acīm ir jūtīgāki pret sāpēm kā visi pārējie.
41. Nagi uz roku pirkstiem aug apmēram 4 reizes ātrāk, kā uz kāju pirkstiem.
42. Dzīves laikā cilvēka āda nomainās apmēram 1000 reizes.
43. Pastāv vairāk kā 100 dažāda veida vīrusi, kas izraisa iesnas.
44. Sitoties ar galvu pret sienu var zaudēt 150 kalorijas stundā.
45. Vesela cilvēka ķermenī ir apmēram 75 kilometri nervu.
Tu noteikti esi dzirdējis par Sonim, telefonu, kas ir gan dauzīts, gan svaidīts, gan spārdīts, un pat sašauts? Portāls Gizmodo.com beidzot ir dabūjis šo telefonu savās rokās. XP3, tagad mēs tevi apēdīsim ar ketčupu!
Cena: Sonim tika izlaists samērā sen, un tas vairs nav nekāds jaunums. Bet ASV tas vēl joprojām ir gandrīz vai kā modes lieta. Nesen tika paziņots, ka katrs gribētājs varēs iegādāties šādu, pilnībā atbloķētu telefonu par 400$ tīkla "Best Buy" veikalos.
Izskats: Kā jau var noprast, šis telefons ir samērā liels ''klucis''. Tas ir smags ar dzeltenu gumijas apvalku, un no tā dažreiz tiek sūtītas īsziņas, veikti zvani, un ļoti reti tiek apciemotas arī pāris mājas lapas. Daži saka, ka šis telefons ir ļoti nepievilcīgs, un kam gan tāds derētu... Bet tā nav. Patiesībā, tam ir ļoti atraktīvs interfeiss. Un to ir pat vieglāk lietot nekā Casio G'zOne(2) Baterijas pietiek ilgam laikam, dažreiz pat nedēļai. Un kā jau var noprast, šis ir ļoti piemērots telefons aktīviem cilvēkiem.
Bet vai Tu kādreiz esi pagatavojis pusdienās savu telefonu?
Spageti telefona gaumē:
Kompānija Sonim nekad nav teikusi, ka ''vārīšana'' nenogalinās telefonu. Pat uz baterijas ir rakstīts, ka to nevajadzētu uzkarsēt vairāk par 130°. Bet tomēr pēc mazas skaļruņu tīrīšanas telefons atkal strādāja tāpat kā agrāk.
+ Telefonu var droši vārīt, bet ne vairāk kā trīs minūtes. + Telefons ir ļoti viegli lietojams + Baterija ir jāuzlādē ļoti reti. = Telefons nav pārāk biezs, bet nav arī pārāk plāns. - Nav 3G - Ļoti grūti sakošļāt un vēl grūtāk sagremot.
Kāds britu tabloīda The Sun lasītājs apgalvo, ka, programmā Google Earth aplūkojot no pavadoņa uzņemtos attēlus, viņam izdevies saskatīt Nesiju – leģendāro briesmoni, kas it kā mitinās Skotijas ezerā Lohnesā.
Pievienotajā fotogrāfijā redzams kaut kas līdzīgs milzīgam jūras dzīvniekam ar diviem peldspuru pāriem un lielu asti.
Pēc The Sun žurnālistu domām, šī fotogrāfija ir niecīgs, tomēr būtisks Nesijas eksistences pierādījums. Savukārt pēc citu Google Earth lietotāju uzskatiem, šis attēls precīzi atbilst tam briesmoņa aprakstam, kas iepriekš parādījies pasaules presē.
Kā zināms, Lohnesa ezers iemantojis pasaules slavu, pateicoties leģendai par tajā mītošo briesmoni vārdā Nesija. Pirmo reizi mīklainais briesmonis pieminēts VII gadsimta mācītāja Adomnana darbā Svētā Kolumba dzīve, bet popularitāti tas iemantoja 1933. gadā, kad presē parādījās Nesijas fotogrāfijas, tiesa, vēlāk atklājās, ka tās ir viltotas.
Šobrīd ezera apkārtnē pastāv neskaitāmi komerciāli tūristu maršruti, kas paredzēti Nesijas dzīves vietas apskatei.
2003. gadā zinātnieku grupa, kas ar 600 sensoriem un satelītu navigācijas sistēmu pētīja ezeru korporācijas BBC uzdevumā, nonāca pie secinājuma, ka Lohnesa ezera briesmonis ir tikai mīts un nekāda Nesija ezerā nedzīvo.
Savukārt 2006. gadā viens no ievērojamākajiem Lielbritānijas paleontologiem Nīls Klārks paziņoja, ka neizskaidrojamie fakti par briesmoni patiesībā saistīti ar ziloņiem, proti, viņš ir pārliecināts, ka baumas par Nesiju ir tikai "grandiozs mārketinga triks", kas ienācis prātā Londonas cirka impresārijam Bertramam Milzam, kad viņš redzējis, kā ezerā peldas cirka ziloņi.
Par šo cilvēki sapņo jau sen. Izrādās, ka tā jau ir īstenība. Ideja darbojas, atliek vien sagaidīt, kad tā tiks pilnveidota un komercializēta. Pielietojums visplašākais, sākot ar visdažādāko ierīču uzlādi (telefoni, fotokameras, automašīnas) un beidzot ar pastāvīgo ierīču barošanu, vietās, kur vadi nav vēlami (plakanais televizors pie sienas).
Zemāk video no TED konferences. Demonstrācija sākas ap 6:20.
Paradīzes dārzs, kur saskaņā ar Bībeles leģendu pirmā sieviete Ieva ar āboliem pavedināja pirmo vīrieti Ādamu, atradies mūsdienu Kazahstānas teritorijā netālu no Ķīnas robežas, ziņo ārvalstu prese.
Pie šāda secinājuma nonākuši britu zinātnieki, kas noskaidrojuši vietu, kurā uz zemes parādījušies pirmie ēdamie āboli.
Pēc Oksfordas Universitātes zinātnieku, kuri rūpīgi izpētījuši ābolu DNS, domām, īsti augļu dārzi senatnē auguši vienīgi divu tūkstošu metru augstumā virs jūras līmeņa, bet vēlāk augļu sēklas dabiskā ceļā izplatījuši lāči, kas bija iemīļojuši saldos ābolus.
Jaunais atklājums ievērojami koriģē Bībeles pētnieku iepriekšējos atzinumus, ka Ēdenes dārzs, kurā ar ābolu starpniecību notika cilvēka krišana grēkā, atradies Tigras un Eifratas upju rajonā Rietumāzijā.
Zinātnieki secinājuši, ka āboli Divupē (reģionā starp Tigru un Eifratu) nemaz nevarēja nokļūt pirms cilvēces rašanās, jo lāči ir bioloģiski jaunāka suga nekā cilvēki.
Daži zinātnieki pat uzskata, ka gadījumā, ja cilvēki nebūtu kļuvuši "saprātīgi" un spējuši pakļaut pasauli, to evolūcijas gaitā būtu izdarījuši lāči, tiesa, viņiem būtu nepieciešams ilgāks laiks.
Attēlā: XVI gadsimta itāļu mākslinieka Ticiana gleznas Ādams un Ieva fragments.
Cilvēki reaģē pozitīvi uz tekstu zaļā krāsā, kamēr sarkanā krāsa izraisa vispretrunīgākās reakcijas, liecina tehnoloģiju kompānijas Hewlett-Packard (HP) pētījums par krāsu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka krāsai ir liela nozīme lēmumu pieņemšanas procesā - tā spēj ietekmēt cilvēka uztveri un reakciju. Vairāk nekā puse aptaujāto deva piekrišanu neitrālajiem apgalvojumiem drukātiem zaļā krāsā, apsteidzot tradicionāli melno, kas guva 39% respondentu pozitīvu novērtējumu.
Savukārt vispretrunīgākās respondentu reakcijas novērotas sarkanas krāsas apgalvojumu vērtējumos. Viena trešdaļa respondentu apgalvojumiem, drukātiem sarkanā krāsā, piešķīra pretrunīgus vērtējumus visbiežāk, bet uz tiem pašiem apgalvojumiem melnā krāsā pretrunīgi reaģēja trīs reizes retāk. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem visneitrālāk tiek uztverta informācija, rakstīta zilā un melnā krāsā, - tā vērtēja attiecīgi 47% un 43% respondentu.
"Indivīda uztvere un reakcija uz krāsu var būt dažāda, tā arī ir ārkārtīgi grūti analizējama vai prognozējama. HP pētījuma rezultāti mums atklāja, ka vispretrunīgākās reakcijas izraisīs sarkanā krāsā drukāti teksti, tie piesaistīs uzmanību, tomēr reakcijas uz šīs krāsas tekstiem var būt pretrunīgas - gan pozitīvas, gan negatīvas. Tā ir acīmredzama dažādu krāsu ietekmes atšķirība, ko būtu jāņem vērā, izvēloties krāsu pielietojumu dažādos drukas vai dokumentu noformējuma procesos uzņēmumā," uzskata HP Drukas un attēlveidošanas grupas vadītājs Somijā un Baltijas valstīs Jari Rinne.
Valstis ar "karstasinīgāku" temperamentu - Spānija, Itālija un Krievija - biežāk pozitīvi reaģē uz sarkanu krāsu, kamēr citas Rietumeiropas valstis - Vācija, Francija un Lielbritānija - atzīst zaļo krāsu. Pētījumā ar zaļo krāsu izcēlās Vācija, šīs valsts respondenti vispozitīvāk reaģēja uz apgalvojumiem zaļā krāsā. HP mārketinga speciālists Luiss Kasado to sasaista ar konkrētiem faktiem - 30% Vācijas teritorijas klāj meži, viena no Vācijas vadošajām politiskajām partijām ir "zaļie", kā arī policijas formas tērpi ir tumši zaļā krāsā. Visi šie faktori zemapziņas līmenī vienā nācijā var izraisīt piekrišanas reakciju.
Krāsu un gaismas terapijas speciāliste Elita Goldmane, runājot par zaļās krāsas ievērojamo nozīmi lēmumu pieņemšanas procesos, skaidro, ka zaļā ir harmonijas, pozitīvas attieksmes krāsa, tādēļ arī minētajā pētījumā šīs krāsas apgalvojumi ar lielu pārsvaru ieguva lielāko piekrišanu. Krāsu speciāliste zaļo raksturo kā ietekmes, pacietības, izturības, gaidīšanas, cerības un pastāvīguma krāsu.
"Pareiza krāsas izvēle var piesaistīt un palielināt interesi, piemēram, drukātiem materiāliem, un konkrētas krāsas izvēle var ietekmēt uztveres līmeni, šis pētījums arī uzsver pareizas krāsu izvēles svarīgumu un potenciālu ar to uzrunāt konkrētu mērķa auditoriju," piebilda Rinne.
Pētījuma mērķis bija labāk izprast krāsu ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesiem, kas ir izšķiroši uzņēmējdarbībā. Tajā piedalījās 2000 respondentu darbspējīgā vecumā deviņās valstīs - Anglijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Dienvidāfrikā un Krievijā.
Loterijas drudzis Itālijā ir beidzies. Kāds Toskānas iedzīvotājs kļuvis par gandrīz 147 miljoniem eiro bagātāks, laimējot uzkrājumu, kas nevienam nebija izdevies jau kopš janvāra.
Saskaņā ar loterijas noteikumiem, trīs procenti no laimesta tiek vietai, kur laimīgā biļete ir pārdota. Tāpēc nav brīnums, kad kādā krodziņā jau uzreiz pēc vakar vakarā notikušās izlozes sākās jautrība un bāra saimnieks visiem izmaksāja dzērienus.
Par vēl vienu uzvarētāju uzskatāma Itālijas valsts kase – tajā ieplūst puse no visas naudas, ko Itālijas iedzīvotāji iztērējuši pērkot loterijas biļetes. Šajā gadījumā valsts kase ieguvusi apmēram vienu miljardu eiro.
Ja tev ir vismaz 20 gadu, iespējams, ka tavā bērnībā kādam bija spēļu konsole, un iespējams tajā bija arī pistole ar kuru varēja šaut pīles televizora ekrānā. Dikti aizraujoši, jo īpaši salīdzinot ar tajos laikos vienīgo pieejamo alternatīvu - tetri. Tiem, kurus māc nostaļģija pēc pīļu šaušanas, iespējams patiks nopirkt mūsdienu pīļu šaujamo. Nē, ne to kur jāiet uz mežu un jānogalina putni. To, kurā ieliek baterijas plastmasas pīlē un palaiž to lidot pa ofisu, lai ar elektronisku pistoli to "nošautu". Pīle gan ir tikai viena, taču lai to dabūtu zemē, tā ir jāsašauj trīsreiz. Jautri. Un tas viss par nieka 30 dolāriem.
Tagad tikai atliek sagaidīt, kad kāds pārdos lomiku un uzvelkamos zombijus...
