Masačūsetsas štata iedzīvotājam, kas parkā atņēma hotdogu kādam vīrietim, piespriests 18 mēnešu cietumsods.
Kā atklāja policija, Antonio Džads nolaupīja hotdogu, piedraudot ar
pistolei līdzīgu priekšmetu. Incidents notika augustā vienā no Vusteras
parkiem, kur cietušais zem koka ieturēja maltīti. Saskaņā ar policijas
atskaitēm Džads nekavējoties notiesāja nolaupīto hotdogu, nošļakstot
visu kreklu ar sinepēm. Aresta laikā pie vīrieša atrasta pneimatiskā
pistole un kabatas nazis.
Pirmdien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētais atzina savu vainu.
Iepriekš Džads izcietis cietumsodu vismaz trīs reizes par uzbrukumiem un vandalismu.
Kuriozs gadījums noticis Ranbijas cietumā Anglijas pilsētā
Notinghempšīrā. 27 gadus vecais ieslodzītais Duglass Hovards, kurš
izcieš sešu gadu cietumsodu par 6,5 miljonu angļu mārciņu izkrāpšanu
internetā ar viltotām kredītkartēm, tagad pamanījies sagandēt visu
cietuma apsardzes datorsistēmu.
Duglass kā programmētājs bija piekritis gubernatora piedāvājumam
izstrādāt cietuma iekšējo TV tīklu, taču nepieciešamās
datorprogrammatūras vietā paveicis pavisam ko citu.
Atstāts bez uzraudzības, ieslodzītais uzlauzis visu datorsistēmu un
nomainījis paroļu sistēmu pret tik sarežģītu, ka to neviens nav spējis
atkodēt.
nteresanti, ka noziedznieka rīcība tika atmaskota tikai pēc nedēļas.
Izrādās, ka hakeris ir manipulējis arī ar sistēmu, kas atbildīga par
cietuma durvju atvēršanu.
Atmaskoto hakeri cietuma priekšniecība ietupināja karcerī, taču
datorsistēma tā arī palika nesalabota. Vēlāk iestādes direktors gan
izsaucis specializētas firmas pārstāvjus, kuri beigu beigās atjaunoja
drošību cietumā.
tvnet.lv
Kāds ukrainis iestrēdzis dzelzceļa stacijas tualetes podā, cenšoties izvilkt tur iekritušo naudu, vēsta vietējā prese. Lai palīdzētu 47 gadus vecajam Čerņigovas iedzīvotājam atbrīvot
iesprūdušo roku, glābšanā iesaistījās Ārkārtas situāciju ministrijas
darbinieki. Kā izrādījās, vīrietis nejauši iemeta podā 200 grivnu
(aptuveni 11 latus). Iebāzis roku poda caurumā līdz elkonim, atpakaļ to
viņš paša spēkiem vairs nevarēja izvilkt. Glābšana ilga trīs stundas. Problēmu sarežģīja tas, ka pods bija no
čuguna, turklāt tas bija iebetonēts un aplikts ar flīzēm. Glābējiem
tomēr izdevās izkalt to no grīdas, taču ar to nekas nebeidzās - podu
tik un tā nevarēja noņemt no cietušā rokas. Galu galā glābējiem nācās
izmantot hidrauliskās šķēres un betona griezēju.
Nav zināms, vai iestrēgušajam vīrietim izdevās atgūt savu naudu.
tvnet.lv
Paredzēt to, kāda izskatīsies interneta infrastruktūra pēc dažiem
gadiem, ir grūti, uzskata datorzinātnes speciālisti. Tādēļ, ka nav
iespējams pateikt, kādas būs mūsu iespējas un ko cilvēki ar to darīs.
Tomēr priecāsimies, jo vienam no pagājušā gadsimta veiksmīgākajiem
izgudrojumam nesen apritējusi 40 gadu jubileja! Portāls notepad.lv raksta, ka 1969. gada 2. septembrī datorzinātnieki
Kalifornijas Universitātē (Losandželosa, ASV) izveidoja tīkla
savienojumu starp diviem datoriem jeb, kā toreiz teica – skaitļotājiem.
Tas bija atspēriena punkts tam, kas šodien pazīstams kā internets. Un
tas būtiski ietekmējis to, kā mēs šodien iepērkamies, veicam
uzņēmējdarbību, mācāmies un sazināmies ar radiem un draugiem. "Šī bija
tā diena, kad internets dzima un veica pirmo elpu," saka ievērojams
datorzinātņu profesors Kalifornijas Universitātē Leonards Kleinroks.
Viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kurš panāca to, ka divi datori savā
starpā pirmo reizi apmainījās ar datiem.
Tomēr, kā jau ierasts par daudziem vēstures notikumiem, arī par šo ir
dažādas diskusijas un izskan teorijas, ka īstā interneta dzimšanas
diena ir 1969. gada 29. oktobris, kad profesors L.Kleinroks, kurš
izstrādāja pamatus īslaicīgiem savienojumiem starp datoriem, nosūtīja
ziņojumu citam datoram Stenfordas pētniecības institūtā. Pats profesors
uzskata: "Ja 2. septembris bija diena, kad internets veica pirmo elpu,
tad varētu teikt, ka 29. oktobrī internets sacīja savus pirmos vārdus."
Kas tad īsti ir internets? Internets nozīmē starptīklu
komunikāciju, kad tīklā ir saslēgti vismaz divi un vairāki datori,
skaidro re-lab.lv. Interneta tīkla kā tāda nemaz nav, jo tas ir tīklu
tīkls, kas savā starpā savieno un ļauj sazināties dažādiem lielāka
mēroga reģionāliem, akadēmiskiem vai valsts mēroga tīkliem, kas ir
savienoti ar mazākiem vai vietējiem tīkliem.
Ilgus gadus interneta tīklu izmantoja tikai zinātniskiem un
pētnieciskiem mērķiem, jo tas tika radīts kā militāra tehnoloģija – ASV
varas orgānu komunikācijai aukstā kara gadījumam, kas savienotu
vairākus nozīmīgus centrus. Tas tomēr izkļuva ārpus zinātniskajām
laboratorijām un iekaroja milzīgu sabiedrības ievērību. Sakumā tīkla
nosaukums bija ARPAnet – tā radītāja Augstākās Izpētes Projektu
aģentūras ARPA (Advanced Research Projects Agency) vārdā. Vēlāk arī
citas organizācijas sāka veidot līdzīgus tīklus, kuros saziņai
izmantoja protokolu IP (Internet Protocol). Tā pamazām populārs kļuva
vārds Internet.
Tomēr visstraujāko uzplaukumu internets piedzīvoja 90-to gadu
vidū. Pēc tam, kad radās www (world wide web) protokols, un internetā
bija iespēja ne tikai apmainīties ar informāciju teksta veidā, bet arī
ievietot attēlu, skaņu, vēlāk video. Lielākais sasniegums bija, t.s.,
hiperteksti vai hiperlinki, kas atļāva savienot vienu mājas lapu ar
otru, brīvi pievienot jebkuru citu internetā atrodošos mājas lapu utt.
Šobrīd interneta attīstība Latvijā notiek kopsolī ar pārējo pasauli.
Šodienas lietotājam, kas savu dzīvi vairs nevar iedomāties bez
elektroniskā pasta un www, neienāk pat prātā, ka pirms 17 gadiem tā
visa vēl Latvijā nebija. Mūsu valstī par interneta izveidošanas dienu
oficiāli atzīts 1992.gada 2.oktobris, kad pastāvīgu darbu uzsāka
interneta pieslēgums starp Rīgu un Tallinu, vēsta mājas lapa ailab.lv.
