2009. gada oktobrī, Polijas iedzīvotājs Radoslavs M. (Radoslaw M.) acumirklī kļuva par miljonāru iegūstot milzu laimestu 1 242 561 ASV dolāru apmērā, spēlējot Betway.com interneta tiešsaistes spēli "Mega Moolah".
Interneta tiešsaistes spēle Mega Moolah ir videoautomāts, kas sastāv no pieciem ruļļiem un divdesmit piecām izmaksu līnijām, un tā ir viena no populārākajām videoautomāta spēlēm ar bagātīgākajiem tiešsaistē pieejamajiem laimestiem. Mega Moolah ikdienu spēlē vairāk nekā 1000 spēlētāju visā pasaulē.
"Nenoliedzami Radoslava laimests ir iespaidīgs, un viņš ir papildinājis Betway.com veiksmīgāko spēlētāju sarakstu, kura virsgalā ierindojies grieķis Georgios M., kurš 2009. gada maijā, ieguva līdz šim lielāko laimestu interneta kazino spēļu vēsturē - 8,5 miljonus ASV dolāru," komentē Betway.com pārstāvis Arturs Ignašs.
"Radoslava laimētā summa ir grandioza, ņemot vērā to, ka laimests tika iegūts izdarot likmi tikai 0,25 ASV centu (0,12 latu) apmērā," turpina Artūrs Ignašs.
Šis ir neticami emocionāls brīdis Radoslava dzīvē, un par iegūto laimestu viņš ir lielā sajūsmā. Kad Betway.com pārstāvis piezvanīja Radoslavam, lai apsveiktu, viņš bija ļoti satraukts. "Es baidījos pat pieskarties datoram - tik liels bija mans šoks!" viņš teica. "Esmu tik laimīgs - nezinu pat, ko teikt!"
Radoslavam ir 29 gadi un Betway.com kazino interneta tiešsaistes spēli Mega Moolah viņš sāka spēlēt pirms astoņiem mēnešiem. Lai saņemtu iegūta laimesta čeku par summu 1 242 561 ASV dolāru, Radoslavs ar savu sievu devās uz Londonu, kur tos sagaidīja Betway.com pārstāvis.
Betway.com interneta tiešsaistes spēļu laimestu izmaksas vidēji sastāda 97 % no kopējās iemaksu summas.
Daudziem tā liksies kā neiespējama utopija, citiem kā pagaidām nepiepildīts sapnis, bet vēl citiem - kā ļaunākais murgs. Tomēr fakts paliek fakts - Volvo kopā ar citiem uzņēmumiem izstrādās auto, kas atņems autovadīšanas prieku.
Eiropas Savienībā sākts jauns projekts SARTRE (Safe Road Trains for the Environment), kura pamatuzdevums ir izstrādāt vadības sistēmu, kas dotu iespēju automobiļiem pilnīgi patstāvīgi pa maģistrāli braukt braukt garā virknē cieši vienam aiz otra. Idejas autori uzskata, ka tā ļautu krietni uzlabot satiksmes plūsmu, saīsināt braucienam veltīto laiku, paaugstināt braucēju komfortu, kā arī samazināt degvielas patēriņu un līdz ar to arī CO2 izmešus.
Auto industrija pēdējos gadu desmitos ir ne tikai veltījusi laiku aktīvo preventīvo drošības sistēmu, piemēram, ABS, ESP, vilkmes kontroles un bremžu asistentu izstrādei, bet arī turpinājusi attīstīt iekārtas, kas transporta līdzeklim nodrošinātu tā dēvētās autonomās braukšanas īpašības. Šāds auto pats rīkojas ar akseleratoru, bremzēm un stūri un bez grūtībām iekļaujas satiksmes plūsmā, ko veido citi analogi auto.
Autonomās braukšanas sistēmas pamatā ir navigācijas sistēma un raidītājs/uztvērējs, kas uzstādīti katram transporta līdzeklim. Tā kā šīs iekārtas jau ir auto, nav nepieciešama infrastruktūras pārbūve (pirms vairākiem gadiem ASV līdzīgas idejas ieviešanai ceļa virsmā tika iebūvēti magnēti) un Eiropā pirmie patstāvīgie auto varētu parādīties jau 2011.gadā.
SARTRE pamatidejas atstāstā minēts, ka ikvienas auto virknes priekšgalā būs gluži parasts auto ar īstu šoferi, kurš labi pārzina maršrutu. Tas varētu būt, piemēram, taksometrs, autobuss vai arī kravas auto, kuram attiecīgi sekotu pieci līdz septiņi auto, tātad tā dēvētais lielceļu vilciens sastāvētu no ne vairāk kā astoņiem posmiem.
Šāds vilciens tad vienmērīgi virzītos pa maršrutu, bet, līdzko kāds braucējs būtu sasniedzis sevi interesējošo nobrauktuvi no maģistrāles, viņš varētu pārņemt auto vadību un vienmērīgi atdalīties no plūsmas.
Sistēmai ir vairākas priekšrocības. Viena no tām - brauciena laikā šoferis var nodarboties ar citām lietām, piemēram, kārtot darījumus, lasīt avīzi, plānot tikšanās u.tml. Otrkārt - lielceļa vilciens uzlabo drošību un samazina kaitīgo ietekmi uz vidi, jo, automobiļiem braucot cieši vienam aiz otra, tiek samazināta vēja pretestība, kas degvielas patēriņu varot samazināt par līdz pat 20%. Arī maģistrāles platība šādā veidā tiktu izmantota lietderīgāk.
«Apple» ražotā viedtelefona «iPhone» sprādzienā pirmdien Francijā kāds vīrietis guvis sejas ievainojumus, kas ir valstī jau otrais šāds negadījums.
26 gadus vecais lielveikala apsargs Jasins Buadī pavēstīja, ka «iPhone» ekrāns uzsprādzis laikā, kad viņš rakstīja īsziņu.
Buadī acī trāpījusi stikla lauska. Cietušais žurnālistiem pavēstīja, ka viņš gatavojas vērsties pie ārsta, kā arī tiesā iesniegt sūdzību.
«Es vēlos paskaidrojumus par šo nolāpīto telefonu,» sacīja Buadī, kurš «iPhone» pirms trīs mēnešiem iegādājās par 600 eiro (421 latu), bet tagad vēlas savu naudu atpakaļ.
Šā mēneša sākumā līdzīgā gadījumā ar «iPhone» acs ievainojumu guva arī kāds Francijas pusaudzis.
Savukārt Lielbritānijā tiek ziņots, ka uzsprādzis kādai 11 gadus vecai meitenei piederošs portatīvais mūzikas atskaņotājs «iPod».
Arī ASV televīzijas kanāli šā mēneša sākumā vēstīja par vairākiem «iPod» aizdegšanās gadījumiem, taču ziņojumi par cilvēku ievainojumiem nav saņemti.
Amerikāņu zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka mazgāšanās dušā var nopietni apdraudēt cilvēka veselību, ziņo BBC.
Zinātnieki
atzinuši, ka galvenais ļaunums slēpjoties dušas uzgalī, kur uzkrājoties
baktērijas, kas līdz ar ūdens strūklu mazgāšanās laikā nonāk uz cilvēka
ādas. Īpaši riskē tie cilvēki, kuri ieraduši ūdens strūklu uzreiz pēc
dušas krāna atgriešanas vērst pret seju.
Dušas uzgaļa iekšpusē galvenokārt vairojoties Mycobacterium avium
baktērijas, kuras zinātnieku veiktā eksperimenta laikā atrastas uz
trešās daļas no aplūkotajiem dušas uzgaļiem. Tāpat secināts, ka
baktērijām vislabvēlīgākā vide veidojas plastmasas dušas uzgaļos.
Šīs
baktērijas, kas var izraisīt dažādas plaušu slimības, īpaši bīstamas ir
cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, gados veciem cilvēkiem un
sievietēm mātes cerībās.
Krūštura, kura pusītes nepieciešamības gadījumā var tikt izmantotas
kā respiratori, izgudrotāja iekļuvusi alternatīvās prēmijas "Ig Nobel"
jeb “Šnobel” laureātu sarakstā, raksta BBC. Šāda balva tiek piešķirta
par "sasniegumiem un izgudrojumiem, kurus nevar un arī nevajadzētu
atkārtot".
Prēmijas saņēmēja ukrainiete Jeļena Bondara stāsta, ka uz šādu ideju viņu pamudinājusi Černobiļas AES avārija.
Prestižā humoristiskā IgNobel prēmija tiek piešķirta labākajiem sasniegumiem, kuri vispirms smīdina un tad liek aizdomāties.
Šogad “Šnobela” prēmiju saņēma arī Šveices zinātnieku grupa, kas
mēģinājusi noskaidrot, ar kādu alus pudeli labāk dabūt pa galvu – tukšu
vai pilnu. “Tukšās pudeles ir stiprākas par pilnām, taču gan vienas,
gan otras teorētiski spējīgas traumēt galvaskausu,” paziņojuši
zinātnieki.
Balvu matemātikas nozarē saņēmis Zimbabves nacionālās bankas
vadītājs, kurš izlaidis banknotes ar nomināliem no 1 centa līdz 100
triljoniem dolāru. Tādējādi viņš “devis” cilvēkiem iespēju katru dienu
trenēties ar lielu skaitļu daudzumu.
Pētījums, kurā secināts, ka govis ar vārdiem dod vairāk piena nekā viņu
bez vārda esošās sugas māsas, izpelnījies balvu veterinārmedicīnas
nozarē.
2009.gadā ļoti aktuālo ekonomikas balvu saņēmuši četru Islandes
banku vadītāji un auditori, kas demonstrējuši, kā mazas bankas ļoti
ātri var pārvērsties lielās un otrādi, kā arī, ka tamlīdzīgas lietas
var notikt ar visu ekonomiku.
Prēmiju literatūrā nāksies dalīt visiem Īrijas policistiem, kas
izrakstījuši aptuveni 50 sodus vadītājam vārdā “Prawo Jazdy”, kas
tulkojumā no poļu valodas nozīmē braukšanas apliecība.
Medicīnas “Šnobela” prēmiju saņēmis kāds amerikāņu ārsts, kurš katru
dienu 60 gadu garumā krakšķinājis pirkstu locītavas, lai pārbaudītu,
vai tas noved pie artrīta. “Lūk, pēc 60 gadiem es paskatījos uz saviem
pirkstiem un neatradu ne mazākās artrīta pazīmes, tad es vērsu skatu
debesīs un teicu: “Mammīt, kā gan tu kļūdījies!”” saka ārsts.
Šitik. Bildē pa kreisi. Ja visus pasaules okeānus, ezerus, upes un ledājus savāktu vienkopus, tas būtu tik daudz. Šokējoši maz, vai ne? Pusotrs miljards kubikkilometru.
Attēlā pa labi, savukārt ir visa zemes atmosfēra. 5000 triljoni tonnu.
Visā pasaulē labi zināmais izgudrotājs un futūrists Reimonds Kurcveils (Raymond Kurzweil) apgalvo, ka pēc 20 gadiem cilvēki varēs kļūt nemirstīgi. 61 gadu vecais amerikānis skaidro, ka cilvēki varēs kļūt nemirstīgi, pateicoties nanotehnoloģijai un palielinātai izpratnei par to, kā darbojas cilvēka ķermenis.
Kurcveils stāsta, ka cilvēce ir sākusi saprast gēnus un datortehniku palielinātā ātrumā. Viņš uzskata, ka pēc 20 gadiem veikalos varēs iegādāties nanotehniku, kas spēs aizvietot daudzus dzīvībai nepieciešamos orgānus, un norāda, ka mākslīgie aizkuņģa dziedzeri un nervu implanti jau kļūst pieejami.
Balstoties uz Daily Telegraph sniegto informāciju, Kurcveils uzskata, ka pēc 20 gadiem mums būs pieejams veids, kā pārprogrammēt mūsu ķermeņu „akmens laikmeta programmatūru” tā, lai apturētu novecošanu. Tad nanotehnoloģija ļaus mums dzīvot mūžīgi – nanoboti aizvietos asins šūnas un darīs to darbu tūkstoš reižu efektīvāk.
Kurcveils arī stāsta, ka pēc 25 gadiem cilvēki bez skābekļa varēs zem ūdens izturēt četras stunda. Tas varētu būt īpaši noderīgi, ņemot vērā, ka globālās sasilšanas dēļ gaisu nebūs iespējams elpot. Nanotehnoloģija arī uzlabos cilvēku smadzenes līdz tādam līmenim, ka grāmatu būs iespējams uzrakstīt dažu minūšu laikā.
Virtuālās realitātes režīmā nanoboti atslēgs smadzeņu raidītos signālus un nogādās personu, kur vien tā vēlēsies nokļūt. Virtuālais sekss kļūs par ikdienišķu parādību. Tēli hologrammu veidā skaidros, kas notiek, lai cilvēks varētu pieņemt pareizos lēmumus.
Paparaci mūsdienās ir milzu problēma. Ej kur gribi, visur tevi izseko bars fotogrāfu, kas tā vien tīko noķert kādu tavas privātās dzīves mirkli, kuru pēc tam var pārdot dzeltenajai presei. Ak, šīs blogera dzīves ēnas puses...
Lai izvairītos no paparaci bildēm, var izmantot spīdošo rokassomiņu. Diemžēl tā nepasargās ja gribi laiski pazvilnēt uz savas jahtas ar astoņām blondīnēm. Šeit talkā nāks džedaji ar lāzeriem. Nu labi, vienkārši lāzeri.
Abramovičs savu jauno megajahtu Eclipse ir licis aprīkot ar antipaparaci lāzriem. Sistēma skenē apkārtni un sajūtot tuvumā kādu CCD matricu raida tās virzienā spēcīgu gaismas kūli, tā sabojājot fotogrāfiju. Izklausās visai jocīgi, bet ko tik mūsdienās neizgudro. Gan jau ar laiku šādas ierīces būs arī uz jauno auto testa modeļiem. Tiesa, risinājums ir visai vienkāršs - fotografēt ar veco labo filmiņas kameru digitālās vietā.
Britu pētnieki secinājuši, ka sievietes nespēj glabāt noslēpumus ilgāk par 47 stundām un 15 minūtēm, vēsta britu laikraksts "The Daily Telegraph".
Pēc pētnieku domām, sievietes izjūt nepārvaramu vēlmi izstāstīt kādam jaunāko noslēpumu, tiklīdz viņas to izdzird, tāpēc vidēji pēc 47 stundām un 15 minūtēm daiļā dzimuma pārstāve būs izpļāpājusies vismaz vienam cilvēkam. Atkarībā no tā, kas ir jaunāko baumu objekts - viņas draugs, vīrs, labākā draudzene vai māte -, tieši tas cilvēks, visticamāk, tiks informēts pirmais.
Pētījumā piedalījās 3000 sieviešu vecumā no 18 līdz 65 gadiem, un četros gadījumos no desmit sievietes atzina, ka nespēj glabāt noslēpumu neatkarīgi no tā, cik personiska un konfidenciāla ir informācija. Tāpat atklājies, ka mēli atraisa alkohols - vairāk nekā puse sieviešu atzina, ka pāris glāzes vīna spēj viņas pamudināt atklāt noslēpumu.
Pētījumu pasūtīja organizācija "Wines of Chile", lai piektdien svinētu Čīles nacionālo dienu. "Tā nu tas ir - sievietes nespēj glabāt noslēpumus," sacīja Lielbritānijas filiāles direktors Maikls Kokss. "Nav svarīgi, cik izšķirīga ir šī informācija, visbiežāk tā tiks izpļāpāta 48 stundu laikā."
Pētījuma gaitā atklājies, ka britu sievietes nedēļā dzird vidēji trīs baumas un tās visas izstāsta vismaz vienam cilvēkam. Sešas no desmit sievietēm izstāsta noslēpumu kādam no malas, tāpēc iesaistītās personas par to neuzzina. Trešā daļa sieviešu atzinušas, ka ir aicinājušas atklāt kādu noslēpumu, un tikpat daudz pēc izpļāpāšanās neizjūt vainas apziņu. Gandrīz puse izpļāpājas, lai noņemtu noslēpuma nastu no saviem pleciem.
Trīs ceturtdaļas aptaujāto sieviešu atzina, ka spēj glabāt noslēpumu, un 83% sieviešu uzskata, ka savā draugu lokā ir pilnīgi uzticamas. Tomēr 40% atzina, ka spēj izstāstīt noslēpumu tuvam draugam par cilvēku no citas draugu grupas. Vairāk nekā četras no desmit sievietēm uzskata, ka ir pieņemami atklāt sava drauga noslēpumu kādam, kas viņu nepazīst, un tikpat daudz sieviešu uzskata, ka visu drīkst uzticēt vīram.
Par laimi, aptuveni puse aptaujāto atzina, ka jau nākamajā dienā aizmirst, kas viņām ir izstāstīts.
Tas ir holandietis Vims Hofs, pazīstams alpīnists, kurš ledus aukstumā ģērbies vien šortos sasniedza Monblāna virsotni. Viņš ir daudzu pasaules rekordu īpašnieks un vienmēr tiecas pēc jauniem izaicinājumiem. Zinātnieki tā īsti nespēj izskaidrot, taču 50 gadīgais holandietis ne tikai prot izturēt lielo aukstumu, bet arī aktīvi dzīvot pie tik zemām temperatūrām, kas vienkāršiem cilvēkiem būtu nāvējošas.
Sieviete, kas katru dienu gūst vismaz 200 orgasmu
24 gadus jaunā Lielbritānijas iedzīvotājā Sāra Karmena cieš no Seksuālā uzbudinājuma sindroma (PSAS), kurš veicina asins pieplūdi dzimumorgānos. Sieviete pieļauj, ka šī novirze radās laikā, ka viņa sākusi lietot pretapaugļošanās tabletes. Viņa izšķīrusies ar savu mīļoto vīrieti, taču jaunie partneri visiem spēkiem cenšas neatpalikt no viņas seksuālajām prasībām.
Cilvēks, kurš nekļūst resnāks
60 gadīgais Perija kungs ēd visu, ko sirds kāro, taču nekļūst ne par gramu smagāks. Nepieņemšanās svarā saistīta ar tādu kaiti kā lipodistrofija (svara zudums vai uzkrāšanās neadekvātās vietās), kuras dēļ tauki ķermenī deg paši no sevis. Bērnībā Perijs bijis diezgan apaļīgs, taču 12 gadu vecumā visi tauki esot sadeguši „teju vienā naktī”. Sākumā viņš centies ēst daudz vairāk, lai uzņemtos svarā, taču neveiksmīgi. Viņa organisms izstrādāja sešas reizes vairāk insulīna, nekā cilvēkam bez šādas novirzes.
Puisītis, kurš neaizmieg
Arī Retam ir savdabīga medicīniska novirze. Puisītis nespēj aizvērt acis- viņš ir nomodā praktiski visu diennakti. Šis jau vairākus gadus ilgušais stāvoklis ne reizi vien bija dzinis izmisumā viņa vecākus un ārstus, līdz negulētājam tika noteikta diagnoze- Arnolda Kiari sindroms, kas saistīts ar smadzenīšu daļas iekrišanu pārāk platajā pakauša dobumā
Meitene, kurai ir alerģija pret ūdeni
Pusaudze Ešlija Morisa nevar nedz peldēties, nedz arī mazgāties- viņai ir alerģija pret ūdeni. Pat svīšana viņai rada slimīga izskata izsitumus. Viņa cieš no ļoti retas ādas slimības ar nosaukumu- Aquagenic Urticaria. Šī slimība ir ļoti neparasta, visā pasaulē reģistrēti tikai daži tās gadījumi.
Sieviete, kura neko nespēj aizmirst
Ekstraordinārajai 40 gadus vecajai sievietei piemīt nekontrolējama automātiskā atmiņa. Viņa atceras katru savas dzīves brīdi. Ja nosauksiet viņai jebkuru datumu pēdējo 25 gadu laikā un pajautāsiet, kas noticis konkrētajā dienā, viņa visu izstāstīs smalki jo smalki- un ne tikai par savā dzīvē notikušo, bet arī par attiecīgās dienas aktualitātēm pasaulē, kas viņu tobrīd bija ieinteresējušas. Šai sievietei dots koda vārds „AJ”, lai pasargātu viņas privāto dzīvi. Viņai piemītošā novirze ir tik neparasta, ka tai dots jauns nosaukums- hipertimestiskais sindroms.
Meitene, kura pārtiek tikai no Tic-tac dražejām
17 gadīgajai Natālijai Kūperei ir visai mīklaina slimība – viņai ir alerģija pret jebkuru ēdienu. Viņa var ēst tikai vienu - Tic Tac dražejas, pārējās barības vielas viņa saņem intravenozi. Ārsti nespēj izskaidrot šīs kaites iemeslus.
Mūziķis, kurš žagojas
24 gadīgais mūziķis Kriss Sends žagojas ik pa divām sekundēm, nereti arī tad, kad guļ. Ārsti uzskata, ka tā notiek, jo māksliniekam ir bojāts starp vēderu un barības vadu esošs vārsts. Sends, kurš ir arī rokgrupas «Ebullient» dalībnieks, saka, ka novirze sabojājusi viņa karjeru. Dīvainās slimības dēļ viņš ir dziedājis vien četras reizes.
Meitene, kur krīt gar zemi ikreiz, kad smejas
20 gadīgā Keija Andervuda sirgst ar katapleksiju. Tas nozīmē, ka gandrīz jebkuras spēcīgas emocijas viņā izsauc muskuļu atslābumu. Jautrība, dusmas, bailes, izbrīns un pat samulsums padara meiteni tik fiziski vāju, ka viņa var nokrist uz līdzenas vietas. Kā jau vairums katapleksijas slimnieku, arī Keija Andervuda cīnās pret narkolepsiju un nervu uzbudinājumu, kuru dēļ meitene pēkšņi bez brīdinājuma var nokristu un aizmigt.
Sieviete, kurai ir alerģija pret mūsdienu tehnoloģijām
40 gadīgajai Debijai Birdai ir alerģija pret mobilajiem telefoniem un mikroviļņu krāsnīm. Sieviete ir tik jutīga pret elektromagnētiskajiem laukiem, ka viņai to ietekmē uz ādas nekavējoties parādās izsitumi, un acu plakstiņi uzpamstot par trim reizēm lielāki nekā parasti. Debija Birda, SPA centra vadītāja, savu māju pārvērtusi par zonu bez elektromagnētiskām ierīcēm.
