Cilvēki laikam tomēr grib zināt - saikni starp peņa izmēru un pēdas
izmēru, vai mums ir iebūvēts GPS smadzenēs un citas dīvainības.
Skatāmies, izglītojamies..
1.
iPod IR SMAGĀKS, KAD TAJĀ IR MŪZIKA. Blekpūlas Universitātes pētījuma
komanda atzīst, ka tukšs 16Gb iPod sver 133.2 gramus, bet, kad tajā
ielādē 3500 dziesmas, tas sver 133.6 gramus. Universitātes profesors
Rodžers Benkss saka: „Šī ir pirmā reize, kad ir izdevies nosvērt
kompjuterizētus datus. Visi zin, ka informācija sastāv no 1 un 0, bet
to attiecība, acīmredzot, var radīt izmaiņas masā.”
2.
COUNTRY MŪZIKAS IESPAIDS UZ PAŠNĀVĪBĀM. Stīvens Steks un Džims Gundlahs
veica pētījumu, lai pierādītu saikni starp kantri mūziku un pašnāvībām.
Viņuprāt, kantri mūzikā apdziedātās tēmas – laulību neveiksmes,
alkohola pārmērīga lietošana un izvairīšanās no darba, vairo
pašnāvnieciskas tieksmes. Vairākkārt izveikti eksperimenti 49
apdzīvotās vietās, parādīja, ka jo vairāk radio ētera laika veltīts
kantri mūzikai, jo lielāks baltās rases pašnāvību skaits.
3.
KAPĒC SPAGETTI NEKAD NELŪZT UZ PUSĒM. Izveic eksperimentu, ja vēlies.
Paņem sauju spagetti un liec, kamēr tie lūzt. Cik daļas? Divas? Ļoti
maza ticamība. Parasti spagetti makarons salūzt 3, 5 un vairāk daļās.
Klīst baumas, ka pat Nobela prēmijas laureāts Prof. Ričards Feimans
esot veltījis milzīgu daudzumu laika un makaronu, lai atklātu šo
mistēriju.
4.
LONDONAS TAKSISTU SMADZENES IR ATTĪSTĪTĀKAS NEKĀ VIŅU LĪDZPILSOŅIEM.
Zinātnieki pierādījuši iebūvētas „satelīta navigācijas” sistēmas
pazīmes Londonas taksistu smadzenēs. Pētnieki no Londonas Universitātes
koledžas, apskatot smadzeņu skenēšanas rezultātus Londonas taksistiem,
nonāca pie slēdziena, ka viņu hipokamps daļēji palielinājās, jo ilgāku
laiku tie pavadīja braucot. Pētnieku grupas vadītājs Dr. Eleonora
Magvaira saka: „Pavisam noteikti pastāv saikne starp smadzeņu attīstību
un viņu taksometra vadītāja darbu.”
5.
VAI SPERMAI IR ANTIDEPRESANTA ĪPAŠĪBAS. Ja nu ir kāds pētījums, kad
sievietes varētu kļūt aizdomīgas, par pētnieka nolūkiem, tad tas ir
šis. Neja publicētais raksts 1986. gadā izteica vedokli, ka spermas
sastāvdaļa, prostaglandīns, ir noderīga sastāvdaļa depresijas
apkarošanā. 2002. gadā, balstoties, uz šo apgalvojumu, Galups, Burčs un
Plateks izdomāja pārbaudīt saikni starp šiem faktiem. Secinājumi:
*Sievietes, kas nelieto prezervatīvus (biežāk izmantojot citas
kontracepcijas metodes) mazāk cieta no depresijas. * Pašnāvību
mēģinājumi bija proporcionāli prezervatīvu lietošanai – mažak
prezervatīvu, mazāk pašnāvības mēģinājumu. * Tām, kas nelieto
prezervatīvu – depresijas līmenis pastiprinājās proporcionāli
pagajušajam laikam kopš pēdējās reizes.
6.
VAI AR BĒRNU RUNĀJAM TĀPAT KĀ AR SUNI? Vai šie cilvēki runā ar suni vai
bērnu? „Kuči-kuči-kū!”, „Malacis! Labs puika!”, „Ak Dievs! Paklājs ir
sabojāts!”. Grūti pateikt, vai ne? Tapēc Roberts Mičels izlēma
pārbaudīt, lai noteiktu atšķirības, salīdzinot kā runājam ar
dzīvniekiem, un kā ar bērniem. Viņš savilka kopējās iezīmes un
atšķirīgās. Kopējās: augsts balss tonis, atkārtota gramatiski vieglu
vārdu lietošana, tagadnes formas darbības vārdi. Atšķirības: Runāšana
ar dzīvnieku parasti bija īsi teikumi, izsaukuma formā, parasti -
pavēles. Runāšana ar bērnu notiek vairāk jautājuma formā.
7.
VAI MĒS UZSKATĀM, KA SUŅI MŪS SAPROT? Ungāru zinātnieki izveica
pētījumu, kad vietējiem suņu samniekiem izsniedza aptauju, lai
noteiktu, uz ko suņi reaģē visvairāk. Topa augšgalā ierindojās
jautājumi un atļaujas. Bet, lai pierādītu, ka suņi tiešām saprot, tika
izveikta otra aptauja. Šeit īpašniekiem lūdza norādīt cik bieži suņi
saprot. * 31% suņu saprata neatkarīgi no apstākļiem. *53% saprata, ja
konteksts bija pareizi formulēts. *16% - I am Stuperman!...
8.
VAI ESAM IEPROGRAMĒTI SMIETIES, KAD MŪS KUTINA. Profesors Klarenss
Leiba uzdeva sev jautājumu: „Vai mēs ar laiku iemācamies smieties, kad
mūs kutina, vai tā ir instinktīva rīcība?”. Viņš pētījumu veica uz
saviem bērniem. 1933. gadā viņš uzsāka eksperimentu, un izlēma
nesmieties, kad kutinās savu mazuli. Ikdienas dzīvē viņa ģimenē
kutināšana netika izmantota, izņemot to īso laiku, kad viņš veica
pētījumu. Šajā periodā viņš savu seju aizsedza ar masku, lai slēptu
savu sejas izteiksmi. Rezultāts pierādīja, ka smiešanās, kad tiekam
kutināti ir iedzimta reakcija.
9.
PROPORCIJAS STARP AUGUMU, PEŅA GARUMU UN PĒDAS IZMĒRU. Kāds ārsts no
Sintajas kalna slimnīcas, Toronto izlēma izpētīt šo baumoto sakarību,
bet rezultātā izrādījās, ka pastāv visai niecīga saikne. Pēc viņa
vārdiem – šo attiecību ir bezjēdzīgi uzskatīt par derīgu.