1. PIRMĀ FOTOGRĀFIJA INTERNETĀ. 1992. gadā kāds programmētājas vārdā Silvano de Gennaro saņēma uzdevumu no sava priekšnieka ievietot mājaslapā, kādu no kompānijas ballītes fotgrāfijām. Uzņēmums ir CERN, kas atrodas Ženēvā, Šveicē. CERN tiek uzskatīts par Vispasaules tīkla dzimšanas vietu. Programmētājs noskanēja fotogrāfiju ar četrām dāmām, caur FTP uzlika to uz servera un piesaistīja to lapai. Tādā veidā šī bilde bija pirmā, ko kāds ir apskatījis interneta pārlūkprogrammā.

2. PIRMAIS E-PASTS. Kā jau zināms, e-pastu izdomāja programmētājs Rejs Tomlinsons, tālajā 1971. gadā. Pirms tam tika izmantotas elektroniskās ziņas, bet tās varēja saņemt lietotāji uz tā paša datora. Tomlinsons izdfomāja mūsdienu e-pasta struktūru – cilvēks@domēns.kautkas . Lai gan šodien Tomlinsons vairs neatcerās, ko rakstīja pašā pirmajā e-pastā, viņš piekrīt, ka tās visticamāk ir bijis kautkas ļoti prasts kā „QWERTYUIOP” vai līdzīgi.

3. PIRMAIS SPAMS. Līdzko pirmais e-pasts bija aizgājis, atvērās durvis pirmajai mēstulei. Pagāja aptuveni 7 gadi, kamēr kāds saprata, ka nepazīstami cilvēki internetā ir ideālā mērķauditorija mēstulēm ar peņa palielināšanas reklāmām. 1978. gadā tika izsūtīta pirmā mēstule. Autors bija Gerijs Tuerks, kurš pārstāvēja kompāniju DEC (Digital Equipment Corporation). Reakcija uz vēstuli bija ļoti slikta. Patiesībā, vēstule saņēma vairāk naidīgu atbilžu nekā mūsdienās. Par cik toreiz visiem bija „smieklīgie” modēmi, tik lielu e-pastu lejuplādēt (lilu tapēc, ka saņēmēju saraksts bija milzīgs) bija apgrūtinoši. Jūtas universitātē šī e-pasta dēļ notika sistēmas izslēgšanās.

4. PIRMAIS BANERIS. AT&T ir atbildīgie par pirmo interneta reklāmas baneri. Žurnāla „WIRED” redaktoriem ideja bija vienkārša: „Pērciet reklāmas laukumu mūsu ONLINE žurnālā.” Kompānija „AT&T” bija pirmie, kas izvietoja savu reklāmu, izmantodami mistikas stratēģiju, liekot cilvēkiem klikšķināt aiz ziņkārības.

5. PIRMAIS PĀRDOTAIS PRIEKŠMETS E-BAY. Pjērs Omidjars uzsāka eBay 1995. gadā. Un viņš arī bija tas, kas pārdeva pirmo priekšmetu – par 14$ viņš pārdeva savu salūzušo lāzera rādītāju. Patiesībā ļoti precīzs eBay definējums.

6. PIRMAIS TVĪTS. Bizs Stouns, viens no Twitter līdzautoriem, bija pirmais, kurš ierakstīja kautko Tviterī. Tieši 11 minūtes pirms cita līdzautora, Evana Viljamsa. 2006. gada 21. martā, plkst. 12:51 viņš ierakstīja „just setting up my twttr”.

7. PIRMAIS MEKLĒTĀJS. Pirmo meklētaju sauca Ārčijs un to izveidoja Alans Emtežs, universitātes students no MakGila universitātes Kvebekā. Nav īsti zināms, kas notiek ar viņu šodien, bet ir versija, ka kautkad ar 2004. gadu viņš pakārās savā skapī, jo bija pa slinku pacensties mazliet vairāk un izgudrot Google.

8. PIRMAIS DOMĒNS. Pirmais reģistrētais domēns bija Symbolics.com. Registrēts 1985. gada 15. martā. Symbolics bija datoru izstrādes kompānija, kas pieļāva lielu kļūdu stratēgijas izvēlē – viņi paziņoja, ka visi viņu izstrādajumi būs balstīti uz programmēšanas valodu „LISP”. Tas ir tikpat muļķīgi kā izveidot restorānu un paziņot, ka katra ēdiena pamatsastāvdaļa būs marinētas siļķes.

9. PIRMAIS YOUTUBE VIDEO. Pirmajā YouTube vide ir redzams Džaveds Karims, kas ir zooloģiskajā dārzā un stāsta par ziloni. Kā jau lielākā daļa Jūtūbes video, arī šis ir tik garlaicīgs, ka liek 19 sekundēm likties, kā 2 minūtēm. Tas tika ievietots YouTube 2005. gada 23. aprīlī. Bet interesantākā daļa ir nevis pats video, bet gan Karims. Kādā „USA today” intervijā, viņš tā, starp citu, piemin, ka neņem ļaunā to, ka netiek uzskatīts par vienu no YouTube dibinātājiem, lai gan tas viss bija viņa ideja. Viņš tikai esot gribējis „palīdzēt pacelt ideju”. Jā kā tad.. un Vins Dīzels atgriezās iekš „Fast and Furious”, tikai tapēc, ka viņam patika scenārijs..

10. PIRMĀ PORNOLAPA. Precīzi noteikt nav iespējas, bet uzskata ka sex.com ir bijusi pirmā. To 1994. gadā reģistrēja Gerijs Kremens. Kā viņš pats apgalvo, viņam nebija pornogrāfisku nodomu, reģistrējot so domēnu. Neilgi pēc tam, kāds vīrs vārdā Stīvens Koens, ar viltotu dokumentu palīdzību pārreģistrēja sex.com uz sava vārda un pārvērta to ļoti ienesīgā pornolapā. Kremens iesūdzēja Koenu tiesā un uzvarēja, bet pirms samaksāt 65 miljonu dolāru kompensāciju, Koens aizbēga uz Meksiku un pārsūtīja naudu uz ofšora kontu. Kremens pēc tam pārdeva sex.com par 12 miljoniem dolāru.