Ne visi būs dzirdējuši par tādu lietu kā e-papīrs. Nē, tam nav nekāda sakara ar e-valdību un citām e-lietām, kuras mūsu valsts pārvaldes perētājsistēma nevar vien izperēt. Runa ir par nebūt ne jaunu, taču joprojām maz izplatītu tehnoloģiju informācijas attēlošanai uz dažādām virsmām. Šīs tehnoloģijas trumpis - redzama attēla pastāvībai nav nepieciešams enerģijas avots, elektriskās strāvas impulss nepieciešams vien attēla izmainīšanai. Un vēl - šāds e-papīra ekrāns ir plāns un elastīgs, to var locīt, pielāgojot dažādām virsmām un formām. Šo momentu uztvēruši Chocolate Agency dizaineri un radījuši konceptu savdabīgai rokassprādzei, kuras virsmā iestrādāts e-papīrs. Ļoti parocīgi - jums ne tikai nevajadzētu dažādas rokassprādzes dažādiem gadījumiem un štātēm; šāda e-papīra aproce spētu izlīdzēt arī ar pareiza laika, kalendāra un citas mūsdienu informācijas laikmeta izlutinātajam cilvēkam nepieciešams informācijas piegādi un ne tikai. Ideāls aksesuārs - skaists un ļoti praktisks!
Nejaukt ar Klūniju. Viņš droši vien arī var kaut ko paturēt, bet diez vai gribēs par desmit latiem sēdēt uz jūsu galda un turēt telefonu. Savukārt Gūnijs gan neiebildīs, jo viņš tam ir radīts. Viņam ir viena plauksta, bet visi desmit pirksti. Turklāt pirksti lokas uz abām pusēm un jebkura vietā, lai Goony varētu pielāgot jebkuram objektam un vajadzībām.
Peļspalva ir viens varen atjautīgs izgudrojums. Tā ir datorpele pildspalvas formā. Tiem, kam nepatīk staipīt līdz lielas peles.
Ideja nebūt nav jauna, tomēr interesanta. Sajūtas strādājot ar pildspalvu pie datora būtu ļoti mulsinošas.
Šai pelei kā jau kārtīgai datorpelei ir trīs pogas un ritināšanas iespējas. Turklāt tā darbojas bez vadiem. Uzlādēt gan to nāksies biežāk kā ierasts - katru dienu.
Kā jau produkts no Korejas, šī peļspalva savas funkcijas nebeidz ar datora vadīšanu. Tā pie reizes darbojas arī kā lukturītis, turklāt ar to iespējams virtuāli pierakstīt piezīmes, kas var tik nosūtītas uz datoru. Vienkārši paņem peļspalvu, uzraksti uz rokas, kājas vai sienas "nopirkt nepirkt pienu", un nākamreiz, kad ieslēgsi datoru, šis atgādinājums tevi tur gaidīs.
Normāls cilvēks jau ko tādu neizdomātu. Bet mākslinieks... Tātad ņemam divas lielas naglas, iedzenam sienā, uzmaucam tām konservu kārbas un pārvelkam pāri superizturīgu un elastīgu gumijas lentu. Grāmatplaukts gatavs!
Pārāk daudz gan tajā salikt nevarēs, bet tas netraucēs plauktam izskatīties labi kādā piemērotā interjerā.
Kāds ir galvenais princips izvēloties vietu fotogrāfijai pie sienas? Lai nebūtu pārāk tuvu stūriem. Vizuāli nelāgi izskatās. Bet kas notiek ja šo likumu pārkāpj? Un nevis mazliet, bet pilnībā. Sanāk stūra bildes.
Šādus stūra rāmīšus sācis veidot kāds vācu dizainers. Viņš gan diezgan bezkaunīgi prasa par tiem 200 eiro gabalā.
Lūk viens rokas pulkstenītis īstiem stila fetišistiem. Rokudzelži ar nelieliem LCD ekrāniņiem. Jālieto abi divi uz vienas rokas (ieteicams), jo katrs rāda savus datus - stundas un minūtes.
Šis noteikti nav tas ērtākais veids kā uzzināt pareizu laiku, taču viennozīmīgi viens no efektīvākajiem veidiem kā piesaistīt uzmanību.
Cena vēl nav zināma. Bet juristiem parasti naudas tāpat ir gana.
Sauc to par MIHARU Intraoral Camera. Tātad oriģināli paredzēta tā ir lai mēs paši varētu skatīties sev mutē. Savdabīga nepieciešamība jau pēc būtības. Lūrēšanu zobos es parasti atstāju stomatologa ziņā.
Jautrākais, protams, ir tas, ka kamera nebūt mūs neierobežo skatīties tikai mutē. Vēl jau ir ausis un citas vietas, kur cilvēks pats parasti nevar ieskatīties (un labi vien ir ka nevar). Vēl varam lūrēt ap stūri, pa durvju spraugu...
Lūk viens vienkāršs un tīri simpātisks risinājums atmiņas karšu lasītājam. Šis skārdenes tipa aparātiņš lasīs ne tikai populārākās atmiņas kartes, bet arī USB zibatmiņas. Turklāt veselas trīs.
Par 20 dolāriem tā tiešām ir glīta un noderīga mantiņa. Galvenais jāuzmanās atstāt ofisā uz galdā, jo labu griboša apkopēja to var ielikt ledusskapī.
Miljonu. Nu labi, pārspīlēju. Tikai 1800 nieka eiro!
Ražo šo brīnumu kāda kompānija Šveicē. Viņi apgalvo, ka vasks tiek individuāli pielāgots konkrētai krāsai un krāsas tipam. Tas tiek iesaiņots dāvanu kastē un klāt tam ir pielikts sertifikāts, kurš apliecina ka tā ir īsta manta.
Agrāk es daudzas saulainas brīvdienas pavadīju vaskojot savu auto, taču kopš ir izdomāts šķidrais vasks par 1.50Ls ar kuru auto tiek noskalots pēc mazgāšanas, es pat vairs nedomāju par to. Īpaši smalkos gadījumos gan varētu atļauties arī ievaskošanu pa 15Ls. Bet nu par 1800 eiro komplektā būtu jābūt vismaz pulētāju brigādei knapi tērptu filipīniešu karsējmeiteņu izskatā.
Mūsdienās, kad pat bērnus nevis atrod kāpostos vai atnes stārķis, bet viņi tiek nokačāti internetā, nav nekāds brīnums, ka no globālā tīmekļa nāk arī izklaides, kuru baudīšanas procesā agrāk neatņemams posms bija videonoma. Neapspriedīsim jau, cik tas ir smuki vai nesmuki pret filmu veidotājiem-rausējiem, bet parunāsim par veidu, kādā šis prieks tiek baudīts. Jūs taču savas lejupielādētās filmas skatāties datorā? Phē, bet tas taču nav stilīgi. Nu, jā, ērti. Bet ja nu būtu vēl ērtāks veids, kā baudīt internetā sasēņoto audiovizuālo saturu?
Ziniet, kas ir Myka? Kastīte, kas atskaņo jebkuru kaut cik plaši sastopamo video formātu un pati prot arī lejupielādēt jaunas filmas. It kā jau nekas jauns, eksistē taču Apple TV un tamlīdzīgi brīnumi, bet Myka izceļas ar to, ka filmas lejupielādē nevis no kaut kādiem šopiem, bet no vecā labā BitTorrent. Pat tad, ja jūs agrāk atturējāties no šī plaši pazīstamā servisa izmantošanas dēļ savām pieticīgajām zināšanām failu apmaiņas tīklu izmantošanā, Myka ļaus izmantot BitTorrent bez galvassāpēm (kamēr vien to cēlonis nebūs kāda jauna autortiesību aizsargu operācija).
Tehniskie parametri? Līdz 500Gb apjomīgs iebūvēts cietais disks, HDMI, kompozītu, S-video un SPDIF pieslēgvietas, kā arī iespēja pieslēgties datortīklam izmantojot tradicionālo vai bezvadu datortīklu.
Tā gaļas cepšana brīvā dabā ir laba lieta, bet tai piemīt liels riska faktors - risks, ka tevis noskatīto gabaliņu pagrābs kādas citas rokas. Lai no tā izvairītos, vajag savu gaļas gabaliņu iemarķēt. Un ar ko gan vēl labāk, ja ne ar uzrakstu.
"Mans!", "Rokas nost!", "Indīgs", nu kaut vai "Jayart" varam iededzināt savā gaļas gabalā ar īpaši tam paredzētu rīku. Savirknē sev vēlamos burtiņus uz tā, paturi ugunī kādu brīdi, un tad čššššš! uzspied gaļai. Vēlams gan netrāpīt kaimiņam, jo uzraksts "vistas šašliks" uz ādas turēsies tikpat labi kā tetovējums.
Hmm, izrādās arī šajā jomā var ko izdomāt. Kāpēc gan sadzīvot ar savu parasto datora elektrības vadu, ja to var izskaistināt. Kā? Piemēram ar adītu apvalku.
Jā, adītu. Turklāt to iespējams pasūtīt dažādās krāsās un garumā. Par nieka 10 dolāriem. Komplektā droši vien noderētu arī tamborēti kompaktdisku vāciņi... ja nav naudiņas tad var uzprasīt vecaimammai lai uzada :)
Bilde jau būtībā izsaka visu, bet nu tiem, kam slinkums skatīties pastāstīšu. LP2CD ir plašu atskaņotājs, kurš spēj ierakstīt kompaktdiskus. Klausies un ieraksti. Un tad klausies kur gribi. Digitalizē savu vinila kolekciju.
Prieks gan nav bagi lēts, virs 200 latiem. Un tas neraksta uzreiz MP3 jūsu iPodam.
To veido no īpašas gaļas, ar trifelēm un vēl nez ko. Komplektā tek dots arī 18 gadus vecs vīns. Tas laikam skaitās smalki.
Protams vienīgais iemesls ēst šādu hamburgeru ir ne jau baudīt piecu tūkstošu garšu, bet gan lai vēlāk varētu lielīties cik daudz naudas tu esi notriecis par pilnīgu mēslu. Lai to tev būtu vieglāk izdarīt restorāns piedāvā iespēju ierasties ar draugu, kurš kalpos kā liecinieks. Pasūtot šo hamburgeru arī draugam tāds tiks. Bet ar to vēl nav gana, jo restorāns tev izsniegs arī drukātu sertifikātu, kas rakstiskā veidā apliecina tavu stulbumu.
Boulings ir laba izklaide visiem. Jaunam vecam, tievam resnam, rupjam tēviņam vai smalkai dāmītei. Taču uzvelkot parastās plakanās boulinga kurpes viss smalkums no smalkajām dāmītēm izčab čabēdams. Tur kaut kas ir jādara!
Un to kaut ko ir izdarījuši attapīgi cilvēki no Striking. Viņi ir izveidojuši boulinga kurpītes sievietiēm. Tās joprojām ir klasiskajās krāsās, ar slīdošo zoli, taču uz 7.5 centimetru augsta papēža. Lūk, tagad smalkās kundzītes var smalki boulēt!
Tā runā, ka golfs esot sports ar lielāko bojāgājušo skaitu. Tas tāpēc, ka golfu parasti spēlē veci večuki, kas vai no mirst ar sirdstrieku par kārtējo zaudējumu, vai vienkārši no saulesdūriena. Taču ir vēl viena problēma, kas apdraud ne tikai večukus golfa laukumā. Tā ir nepieciešamība pačurāt. Protams, īsti vīri atrod krūmus vai laiž turpat zālienā, taču tas nav diezko smuki. Triekties pāri visam laukumam uz tualeti arī nav forši. Čurāt pudelē būtu pārāk uzkrītoši. Tieši tāpēc ir radīts jauns produkts UroClub.
Tā ir golfa nūja ar pudeļveidīgu kātu. Kad pūslis pilns un vairs nevar turēt atliek vien noskrūvēt nūjai vāciņu un laist. Nūjas ietilpība ir vairāk kā puslitrs. Neglābs alusdzērāju, bet golferim ar pūšļa problēmām iespējams glābs dzīvību/reputāciju.
Ir vasara. Notiek Latviešu Lietus svētki, tas ir, Dziesmu svētki, kad laiku pa laikam līst kā pa Lietus svētkiem, tas ir, Jāņiem. Jūs dodaties savās gaitās, vienā jūsu rokā lietussargs, bet ar otru jūs nesat stabuli vai turaties pie stangas tramvaja salonā. Pēkšņi zvana mobilais telefons - ko nu? Samirkt negribas, bet otru roku atbrīvot arī nevar. Šādām krīzes situācijām radīts Bluetooth lietussargs, kura rokturī iebūvēta Bluetooth brīvroku sistēma. Šī lietussarga elektronisko funkciju vadiba notiek ar skārniejutīga ekrāna palīdzību un ir arī radio, ja vēlaties dzirdēt jaunākās laika ziņas.
Ja tev gribas padižoties draugu pulkā ar to, cik daudz tev ir naudas, tad nav labāka veida kā aizkurināt ugunskuru ar dzīvu naudu. Ja, savukārt, tu gribi padižoties ar naudu, kuras tev nav, tad par nieka 13 dolāriem var nopirkt viltus naudiņu ar ko aizdedzināt ugunskuru.
2154. gadā mēs pulksteņus neliksim uz rokas, bet gan uz nagiem. Tā vismaz iedomājas kāds Timex konkursa dizaineris. Mazi mākslīgi nadziņi no caurspīdīga materiāla ar krāsainu displeju. Smuki, bet jocīgi. Un diez vai mums būs jāgaida 2154. gads, manuprāt ar mūsdienu tehnoloģijām šāds pulkstenītis varētu būt gatavs jau februārī.
Bet nu patiešām no koka, nevis ar plastmasas koka imitāciju. To no kļavas bluķa iztēsis kāds korejiešu mākslinieks.
Telefons ir pilnībā funkcionāls un nemaz ne apdalīts savās spējās. Tam ir paliels ekrāns, izgaismotas skārienjutīgas pogas, fotokamera un tas pat spēlē MP3 mūziku.
Telefons ir izbīdāms, un kad tas ir aizvērts, tas patiešām izskatās pēc koka klucīša. Galvenais neiemest krāsnī.
Naudu variet neskaitīt, jo šis telefons nav nopērkams. Vismaz pagaidām.
Tiem, kam patīk maza kazbārdiņa, bet nekādi neizdodas to izskūt taisni un simetriski, iespējams noderēs GoateeSaver. Tas ir šablons ar maināmu izmēru, kuru uzmauc sev uz purniņa, lai varētu precīzi noskūties.
Diezgan briesmīga paskata rīks, diezgan briesmīga paskata bārdiņām... 10 latu par to verķi.
Visiem mums tādi ir. Dažam smalkāki, dažam prastāki. Bet visiem kaut kur ir atrodami noplēsti zābaki vai kurpes. Ja nu tu gadījumā esi viens no tiem, kam tādu nav, bet ļoti, ļoti gribas, tad jāpērk vien jaunus un intensīvi jānovalkā. Garlaicīgi vai ne? Labāki ir uzreiz nopirkt novalkātus. Nē, ne jau utenī. Smalkā interneta veikalā.
Pilnīgi jauni, bet pamatīgi novalkāti zābaki pieejami par nieka 1145 dolāriem. 145 dolāri par zābakiem, 1000 par nodriskāšanu...
Lētāk gan būs nopirkt jaunus veselus zābakus un smirģeli.
Ja tu esi apsēsts ar ideju par citplanētiešiem, kuri nolaidīsies uz zemes lai veiktu eksperimentus ar cilvēkiem (metot tos lielā zaļā želejā un dziedot here i am, come with me) un tu gribi par to pavēstīt visiem apkārtējiem, tad nav labāka veida, kā pakāpties uz kastes parka vidū un sākt par to stāstīt. Diemžēl balss var drīz apsīkt, tāpēc tev palīgā būs jāņem kāds skaņas pastiprinātājs - piemēram šāds oratora čemodāns.
Tajā ir iebūvēts mikrofons, jaudīgi skaļruņi un pat paliktnis papīriem. Čemodānu var pieslēgt arī pie ārējās skaņas pastiprinātāja, gadījumā, ja citpanētiešu idejai uzrodas atbalstītāji.
Lēts gan šis runas prieks nav. Čemodāns maksā ap 250 latiem, savukārt citplanētiešu piesaukšana parkā varētu maksāt darbu.
Visiem astoņdesmito gadu nostaļģijas māktiem gīkiem - četru portu USB sadalītājs audiokasetes formā. Vairāk arī nav ko piebilst. Stilīgi, interesanti, savdabīgi. 24 dolāri par šo šiku.
Starp citu, vai kāds no jums vēl lieto ikdienā audiokasetes? Es vairs nespēju atcerēties reizi, kad pēdējo reizi klausījos kādu ierakstu no kasetes. Atceros, ka nopriecājāmies par Lexus GS, kuram ir kasešu atskaņotājs, taču to arī nenoprovējām.
Kā iesaiņot dāvanu politiķim, lai dāvanas mērķis būtu nepārprotams? Pareizi, dāvana jāietin naudā. Viltus naudā, gan, īstā būs iekšā.
Naudas ietinamos papīrus (tie ir ietinamie papīri ar naudu, nevis papīri kuros ietin naudu) ražo un pārdod neviens cits kā ASV nacionālā naudas ražotne. 32 banknošu ietinamais papīrs maksā 55 dolārus.
Pie mums laikam nekas tāds neietu cauri, jo šķiet ar likumu bija aizliegts jelkādā veidā kopēt naudu, pat ja tas ir tikai joka pēc.
Skabargu otra acī ir vieglāk ieraudzīt nekā... kristālu savā. Nu tā drīz varēs teikt, kad šī ideja par kontaktlēcām ar Swarovski kristāliem tiks realizēta.
Kristālu lēcas ir viens no Swarovski konkursa uzvarētājiem. Pagaidām neviens vēl nepiedāvā šādā veidā izrotāt savas acis, taču zinot to, cik ļoti pasaule ir apsēsta ar spīdīgām mantiņām, iespējams jau drīz varēsim skrāpēt plakstiņus ar maziem kristāliņiem.
Lielai daļai droši vien nav ne mazkās saprašanas par virsraksta nozīmi. USB? Habs? LAN? Ports? Savukārt tie, kas saprot, noteikti ir visai priecīgi. Šīs mazais verķis ļauj pieslēgt dažādas USB ierīces lokālajam tīklam. Visērtākais pielietojums - pieslēgt to Wi-Fi rūterim, lai ārējie diski nebūtu jātur ar vadu pieslēgti pie datora. Perfekti! Atstāj visu vadu un disku mudžekli darbistabā un sēdi pats viesistabā vai dārza vidū un skaties filmas no cietā diska, vai izmanto citas USB ierīces attālināti.
Nē, nē, ne greideriem, bet apgreideriem. Tie ir tie, kas regulāri uzlabo savu datoru mainot dažādas sastāvdaļas. Šī kaste vienmēr ir atvērtā veidā, lai visam var ātri un ērti piekļūt. Turklāt tai ir divi ventilatori - viens normāla izmēra pūtējs barošanas blokam un viens helikoptera cienīgs putekļsūcējs šasijas augšpusē. Galvenais atceries to izslēgt kad montēsi jaunu procesoru, citādi izraus cauri un piemētās tavu istabu ar četriem miljoniem mikroskopisku tranzistoru...
Neticēsiet, šis milzīgais galvaskauss ir relaksācijas kabīne. Tajā jāiekāpj, kad gribas atslēgties no visas pasaules un palikt tikai ar savām domām. Tev netraucē apkārtējie notikumi, apkārtējās skaņas un citi traucēkļi. Sēdi tik galvaskausā ar savām domām un relaksējies.
Vismaz tāda ir dizainera iecere. Es gan nespēju iedomāties kā var relaksēties ieslēdzoties galvaskausā, bet nu cilvēki ir dažādi. Ja gribat tādu iegādāties, būs jāpasteidzas, jo tādu būs tikai 10. Cena nav zināma.
Pie mums gan laikam ar to nav problēmu, taču citur lielās kompānijās pārtikas čiepšana kolēģu starpā ir regulāra padarīšana. Tāpēc šāds pusdienu maizītes iepakojums diezgan droši pasargās tavas pusdienas no garnadžiem. Kas un kā jau redzams bildītē - "pelējums" ir uzzīmēts uz iepakojuma, bet izskatās, ka cietusi būtu pati maize. Un kurš gan gribēs čiept sapelējuši maizīti. Tiesa, es nespēju iedomāties kurš vispār ofisā čieptu pārtiku...
Obag ir Samsonite ceļa somas koncepts. Tā galvenā ideja ir atvieglot dzīvi somas stiepējam, ļaujot somu viegli ripināt pa burtiski jebkādu virsmu.
Parasto ceļasomu mazie ritenīši mēdz ieķerties dažādos nelīdzenumos, sākot ar plaisām ietvē un beidzot ar viesnīcas pakāpieniem. Obag šo problēmu pārvar ar saviem milzu riteņiem. Patiesībā visa soma ir viens milzīgs riteņu pāris, kura vidū ir lielas atvilktnes mantu glabāšanai.
Ideja interesanta, bet diez vai praktiska. Pirmkārt jau vietas tādā somā tomēr ir pamaz un otrkārt apaļa forma ir visnepraktiskākā kompaktai mantu sapakošanai. Gaidīsim vien nākamo čemodānu paaudzi, kuri jau būs aprīkoti ar antigravitācijas dzinēju un spēs lidināties gaisā un sekot saimniekam bez fiziska kontakta...
Bostonas universitātes speciālisti un studenti izgudrojuši jaunu tīklu sistēmu izmantojot lampas. Precīzāk - īpašas LED diodes, kuras ne tikai dodu gaismu, bet arī gaismas veidā pārraidītu informāciju.
Tas būtu tāds kā optiskais kabelis tikai... bez kabeļa. Lampiņas pie griestiem mirgotu bitus un baitus, savukārt uztvērēji datoros, telefonos un citās mājas elektronikas ierīcēs tos uztvertu un attiecīgi reaģētu. Izstrādātāji sola, ka šāds savienojums varētu nodrošināt līdz pat 10 Mbps lielu ātrumu, kas ir visai pietiekoši, lai "caur lampām" no darbistabas datora translētu filmu uz media centru viesistabā.
Interesanta nākotne mums plānojas. Vēl tikai jāizpēta kā šāda mirgošana ietekmē cilvēka smadzenes. Mūsu acs gan nespēj uztvert miljons svārstības sekundē, taču ko var zināt, varbūt tas tomēr kaut kā iespaidos. Ak jā, šāds gaismas tīkls patērētu krietni mazāk elektrības nekā ierastie radiosignāli.
Ir tāda datorspēle World of Warcraft. Kaut kādi mošķi dara kaut kādas mošķības. Un aiz katra mošķa slēpjas vientuļš cilvēciņš pie datora kaut kur otrā pasaules galā. Es arī reiz pamēģināju. Paskraidīju apkārt, piekāvu pāris vilkus un tā arī nesapratu par ko šeit ir stāsts un kāda ir morāle. Izmetu ārā. Bet ir miljoniem cilvēku, kas kā apsēsti dzīvo savu paralēlo dzīvi virtuālā rūķu pasaulē.
Tieši šiem apsēstajiem ir radīta speciāla pele ar tērauda virsmu un piecpadsmit pogām. Jā, tieši tā, piecpadsmit. Katrai pogai var piešķirt savu nozīmi un pat speciālus makro (komandu, funkciju virkni). Ja ar to vēl nav gana, tad pele priecēs acis ar 16 miljoniem krāsu toņu, kas lampiņu gaismas veidā sprauksies caur atverēm peles mugurā. Protams, šāds prieks nevar būt lēts. Peles cena ir tieši 100 dolāru. Pie mums tāda droši maksātu 100 latus, kas ir daudz par daudz priekš datorpeles. Bet rūķu sitējiem tas nebūs šķērslis - stils prasa upurus.
Visiem mums regulāri peitrūkst vietas uz cietā diska, tāpēc mēs iegādājamies ārējos diskus. Bet arī tajos ar laiku pietrūkst vietas. Tad palīgā ir jāņem kaut kas tāds, kā LaCie 5big. Tas ir aparāts, kura vēderā dzīvo pieci cietie diski ar kopējo ietilpību līdz pat 7.5 terbaitiem. Kādam laiciņam vajadzētu pietikt. Tādā aparātā var salādēt vairāk kā 700 filmas fullHD 1080 izšķirtspējā. Protams, legālas filmu kopijas, ne jau aizlienētas nekrietniem nolūkiem...
5big cenas ir no 900 līdz 1900 dolāriem, atkarībā no ietilpības. Pieejami ir 2.5, 5 un 7.5 TB modeļi. Lielā zilā diode, kas izgaismos aš visu istabu, iekļauta cenā...
Lūk viena feina mantiņa, kas noderēs daudziem. Sākot ar tūristiem un beidzot ar ofisa klerkiem. Mikroviļņu lukturītis.
Pēc skata tas ir parasts kabatas lukturītis, taču tam ir īpašas spējas. Tas var darboties kā maza mikroviļņu krāsns. Nospied sarkano podziņu un pāris sekundēs uzsildīsi tūristu brokastis pļavas vidū vai atdzisušu kafijas krūzi ofisā. Smalki, vai ne?
Tas, kas uztrauc saprātīgākos no mums ir - kas notiks, ja nejauši kafijas krūzītes vietā mēs lukturīti pagriezīsim pret sevi. Būs lielas ziepes, jo vienā mirklī uzvārīsies audi un mēs nomirsim ja ne uzreiz, tad kādu brīdi vēlāk ar vēzi. Skarbi, ne? Tieši tāpēc šis arī nav īsts produkts. Tikai fantāzija. Turklāt šāds lukturītis nespētu darboties, jo baterijas nespētu nodrošināt jaudu, kas nepieciešama mikroviļņu radīšanai. Bet ideja interesanta.
-Papildināts. Klīst baumas, ka šis tomēr ir īsts produkts, tikai mikroviļņu vietā lukturītis izstaro lāzera staru, kurš labākajā gadījumā spēj apgrauzdēt papīra lapu.
Veļas ražotāji Victoria’s Secret katru gadu cenšas pārsteigt tautu ar arvien dārgākiem izstrādājumiem. Šoreiz kārta pienākusi visu laiku dārgākajam krūšturim. Tā cena, jebšu teiksim tā - vērtība, ir trīs miljoni latu.
Šo summu tik ievērojamu padara vairāk kā 4000 dimantu un citu spīdīgu akmentiņu. Punktu uz "i", kas gan vairāk izskatās pēc komatiņa, pieliek divi 100 karātu melnie dimanti, kas vienkārši piekārti pa vidu.
Nākamgad dizainerus sagaida lielas radošās mokas, jo vēl vairāk dārgakmeņu vienam veļas gabalam fiziski nav iespējams piekabināt. Es ieteiktu to divu melno dimantu vietā vienkārši piekārt vienu Boeingu, kas ar vērienu palielinātu izstrādājuma cenu. Gadu vēlāk šo Boeingu varētu pašu pārklāt ar dimantiem.
Kas gan var būt foršāks, kā vecs mazs televizoriņš, kurš klusi šņācot melnbaltas bildes pavadījumā atgādina par to cik dzīve bija skaista jaunībā? Nu, patiesībā daudz kas. Sākot ar vinila platēm un beidzot ar čeburekiem ēstuvē Jūrmalā. Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par stilu.
Brionvega Doney TV mūsdienās ir stila priekšmets ar modernu saturu. Ekrāns gan joprojām būs melnbalts CRT kineskops, taču TV uztvērējs ir mūsdienīgs. Nav gan drošības, ka tas uztver digitālo TV. Televizoriņi pieejami dažādās krāsās, pat caurspīdīgi. Ideāli iderēsies "Martini stila" dzīvoklī.
Tiesa ir viens āķis šādai stilošanai. Patiesībā veseli piecsimt āķi. Jūs jau sapratāt. Cena. Šāds nekam īsti nederīgs aparātiņš maksā tikpat cik, milzu izmēra plazmas ekrāns. Smaga izvēle, vai ne?
Lai ar cik lielu trosi tu piesietu savu velosipēdu, kāds noteikti to pārkniebs ar lielām asām šķērēm. Tāpēc ir jādomā kā šim kniebējam sačakarēt dzīvi. Vienkāršais variants - notriept viņu ar krāsu.
Apvalks, kas sedz trosi ir zem spiediena pildīts ar nenomazgājamu krāsu. Ja ļaundaris to pārkniebs, krāsa noziedīs visu kas ir tuvumā, ieskaitot ļaundari. Nez vai tas palīdzēs velosipēda īpašniekam atrast slikto cilvēku, bet vismaz drēbes nelietim būs sabojātas.
Pagaidām gan šādas risinājums ir tikai ideja, taču nav īpašu šķēršļu ieviest to ražošanā.
Lielai daļai no mums - un droši vien lielākajai daļai Kakao lasītāju ikdiena ir tāda - pamosties, brauc uz darbu, sēdi pie datora, brauc mājās, sēdi pie televizora, ej gulēt. Skan skarbi, bet tāda ir realitāte. Šo realitāti kāds ir iestrādājis rokaspulkstenī, kas tā arī saucas Cycle of Life - dzīves cikls.
Tas ar maziem cipariņiem sānos rāda pareizu laiku stundās un minūtēs, taču pa vidu tam ir lielas piktogrammas, kas attēlo šos dažādos mūsu ikdienas sēdēšanas nosacījumus - mašīnā, pie datora, mašīnā, pie televizora. Skaisti un biedējoši vienlaicīgi. Diemžēl (vai par laimi) šis pulkstenis nav nopērkams jo ir tikai dizaina ideja. Vai tu tādu pirktu? Un par cik?
Kurš teica, ka skrūvi nevar izgudrot no jauna? Lūk, skrūve ar interneta pieslēgumu. Tā regulāri sūtīs epastu par savu stāvokli - cik labi tā ir pievilkta, vai nav atskrūvējusies, kāds ir mitrums un ko dara kaimiņš. Nu labi, es muldu. Tik gudras šīs gudrās skrūves vēl nav. Tām vienkārši ir pievilkšanas spēka indikators. Nepievilktai skrūvei ir sarkana podziņa, pilnībā pievilktai melna. Laba ideja tiem, kas regulāri nepievelk vai pārvelk savas skrūves.
Vai jūsu treknajos gados uz līzinga iegādātais Vertu sāk spiest kabatu? Varbūt ir laiks sekot trekno runču padomam savilkt jostu un atdot Vertu līzinga kompānijai, bet LMT atlaides līmeņa saglabāšanai iegādāties lētāku saziņas rīku? Pasaules lielākais ciparu fotokameru ražotājs Nokia ir adekvāti reaģējis uz globālo krīzi un drīz pārdošanā nonāks superbudžetīgs tālrunis Nokia 1202.
Tam būs polifoniskie zvanu signāli, melnbalts pusotru collu liels ekrāns un, ē ... īsziņu sūtīšanas iespēja. Sakiet draņķis? Uzminiet, kas rakstīts specifikācijas otrā galā. Jap, līdz 624 stundām gaidīšanas laika ar vienu uzlādi! Tas ir gandrīz mēnesis, kuru varēsiet veltīt pārtikas meklējumiem vai darbam par vēdera tiesu, nedomājot par mobilā telefona uzlādi. Ir arī spēlītes pīppauzēm (cigaretes taču nevarēsiet atļauties), lukturītis nokritušo maizes drupaču atrašanai un radio krīzi vēstošu ziņu uzklausīšanai. Un tas viss par aptuveni 25 ērikiem.
Šis gan uz mums nekādi neattiecas, jo paredzēts tikai amerikāņiem, taču ideja ir gaužām interesanta, turklāt tā iezīmē pamatīgu problēmu viņpus (un šaipus) okeānam. Plagiarism Checker ir rīks augstskolu pasniedzējiem, kuri var pārbaudīt savu studentu darbu autentiskumu. Pārkopējam kādu teksta fragmentu un liekam programmai pārbaudīt. Teksts tiek pārbaudīts ar miljoniem citu tekstu, kas ir Google un citās datubāzēs. Ja tas pilnībā vai daļēji sakrīt, tiek dots paziņojums par plaģiātu.
Iespējams, ka ļoti noderīgs rīks, jo mūsdienās, kad internets čum un mudž ar visdažādāko informāciju, tostarp vairāk kā 100 miljoni lapu ar dažādiem studentu darbiem, ir visai pagrūti atšķirt oriģinālu darbu no pārrakstīta. Google izmaina pasauli arī uz slikto pusi. Agrāk, lai zinātu vai Pēteris norakstījis no Anniņas atlika vien paskatīties vai viņi sēž blakus solā...
Kāds ievērojams cilvēks no otrās populārākās grāmatas pasaulē (pirmā ir Ikea katalogs...) reiz teica, ka kamielim izlīst caur adatas aci ir vieglāk nekā bagātam cilvēkam nokļūt Dieva valstībā. Tas bija sen, laiki ir mainījušies. Par to vai bagātie nokļūst tur kur grib, es nezinu, bet tas, ka cilvēki piestrādā pie kamieļu iespējām izlīst caur adatas aci gan ir fakts.
Lūk kāds ķīniešu dizaineris ir izstrādājis adatu, kuras acs var palielināties. Tas gan galvenokārt ir domāts, lai atvieglotu diega ievēršanu, taču šāda adata noteikti vieš zināmas cerības arī kamieļiem.
Ar svara vērošanu apsēstiem cilvēkiem varētu patikt tualetes pods ar iebūvētiem svariem. Pēc katras tualetes reizes mēs kļūstam mazliet vieglāki un daudzus tas var iepriecināt.
Šis poda vāks gan ir domāts diētas apsēstām kundzītēm, kas var nopriecāties par vēl vienu "nomesto" kilogramu, taču tas noteikti patiks arī kādam rupjajam tēviņam, kurš varēs draugiem lielīties par to cik smagu... em, nu, to tur, ir atstājis podā.
Nē, tās nav 3.5 collu disketes. Tie ir CDR kompaktdiski. Kādam likās laba ideja izzāģēt disku kvadrāta formā un nokrāsot to kā disketi. Interesanti, nostaļģiski, bet ne visai praktiski. Protams, ka kompaktdiska stūros informāciju ierakstīt nevar, tāpēc lietošanai derīgi ir vien 200 megabaiti, kas izvietojušies aplī ap centru. Tiesa, tas joprojām ir 140 reizes vairāk, nekā var ierakstīt vecajā labajā floppy disketē. 14 dolāru par šādu nostaļģisku nieciņu.
Starp citu, vai jums vēl ir datorā mazo diskešu lasītājs? Varbūt kāds vēl lieto ikdienā disketes?
Ar veloceliņiem pie mums ir švaki. Ir laikam tikai divi. Viens no Imantas uz Jūrmalu un otrs no kaut kāda Rīgas gala uz Mežaparku. Tas nekādi neglābs, ja tav vajadzēs nokļūt no Purvciema Torņkalnā. Bet ja gribas braukt droši, vajag veloceliņu.
Izrādās, ka tu to vari vadāt sev līdz! Pats savu veloceliņu. Tas gan būs tikai virtuāls, taču iespējams ka tev ar to pietiek. Attapīgi dizaineri izdomājuši, ka var velosipēdam piemontēt lāzeru projektoru kurš projicē veloceliņu. Brauc kur gribi, tev vienmēr būs savs veloceliņš. Pārējie satiksmes dalībnieki gan var samulst un nobraukt tevi tāpat vien, lai tu beigtu vipendrīties ar smalkām tehnoloģijām...
Pārsteidz ciemiņus un iepriecini sevi katru reizi, kad pagatavo tēju. Ieber tēju haizivs spurā un palaid to peldēt pa krūzīti. Glīti un interesanti. Tiesa, mazā krūzītē būs mazāk prieka.
Microsoft tomēr pamanījās sačakarēt pat to, kas viņiem izdevies visai labs - jauno Windows 7. Lietotāju atsauksmes par pašu operētājsistēmu ir pārsvarā pozitīvas un likās, jau ka Microsoft spēs aizturēt tos potenciālos pārbēdzējus, kas sāka lūkoties pēc citām iespējām. Un tomēr Microsoft atkal kāpj uz vecā grābekļa - jaunā OS tiks piedāvāda sešās dažādās versijās!
Pirms daudziem gadiem jau Windows XP radīja vieglu sajukumu, jo neviens īsti netika gudrs ar ko atšķirās Pro no Home un kuru tad izvēlēties. Pēc tam nāca Vista, kas piedāvāja vēl vairāk iespējas, no kurām visas bija briesmīgas... Jaunais Windows 7 arī liks lietotājiem palauzīt galvu ar izvēli.
Tātad varianti būs: Windows 7 Starter, kurš ļaus lietot tikai 3 programmas vienlaicīgi; Windows 7 Home Basic, trešās pasaules valstīm, lai ko tas arī nozīmētu; Windows 7 Home Premium, ar Aero interfeisu (visu to smuko caurspīdīgo padarīšanu); Windows 7 Professional, jau kaut kas, kas sāk izskatīties pēc lietojamas OS; Windows 7 Enterprise, tikai uzņēmumiem; Windows 7 Ultimate, viss iespējamais, bet ierobežotā pieejamībā (lasi - populārākais pirātu lapās).
Cenas no 200 līdz 320 dolāriem. Tādi lūk seši septiņi. Kuru izvēlēties? Neprasiet man, jūs jau ziniet ko es ieteikšu. Mac OS, kam ir tikai viena versija, kas nedala lietotājus absurdās klasēs.
Google turpina savu bezgalīgo plānu zināt visu par visiem. Jaunākais solis šajā virzienā ir Google Latitude. Tā ir programmiņa telefonā un datorā, kas ļauj kartē redzēt kur šobrīd atrodas tavi draugi. Atrašanās vieta tiek noteikta ar GPS vai vienkārši pēc mobilā operatora bāzes torņiem (šis variants, protams, nav tik precīzs, taču darbojas gandrīz visos telefonos).
Lai sāktu lietot Latitude ir jāatver savā mobilajā telefonā šī adrese m.google.com/latitude un jāielādē jaunākā Google Maps versija. Tad jāpiereģistrējas ar savu Google lietotājvārdu un jāsāk meklēt draugus. Turpat no telefona būs iespējams izsūtīt ielūgumus. Viss darbojas neticami ātri un vienkārši.
Kam tas viss vajadzīgs? Pirmkārt tāpēc, ka tas ir vienkārši lieliski un jautri. Otrkārt, tas ir visērtākais veids kā nokļūt līdz draugiem, jo programmiņa piedāvā izrēķināt maršrutu no tavas atrašanās vietas uz drauga atrašanās vietu. Skaisti, vai ne? Protams, maz noderīgi, ja abi sēžat mājās, bet ja, piemēram, gribat satikties svešā pilsētā, vai vienkārši atrast viens otru lielā tirgus laukumā - Latitude palīdzēs.
Google Latitude pieejama visiem populārākajiem telefoniem, sākot ar iPhone, Blackberry un beidzot ar S60 (Nokia) un Java (SonyEricsson utt) aprīkotiem telefoniem. Tas viss protams bez maksas. Un jā, ir iespēja slēpties un neatklāt nevienam kur tieši tu atrodies.
Vai jūsu treknajos gados uz līzinga iegādātais Vertu sāk spiest kabatu? Varbūt ir laiks sekot trekno runču padomam savilkt jostu un atdot Vertu līzinga kompānijai, bet LMT atlaides līmeņa saglabāšanai iegādāties lētāku saziņas rīku? Pasaules lielākais ciparu fotokameru ražotājs Nokia ir adekvāti reaģējis uz globālo krīzi un drīz pārdošanā nonāks superbudžetīgs tālrunis Nokia 1202. 
Šis gan uz mums nekādi neattiecas, jo paredzēts tikai amerikāņiem, taču ideja ir gaužām interesanta, turklāt tā iezīmē pamatīgu problēmu viņpus (un šaipus) okeānam. Plagiarism Checker ir rīks augstskolu pasniedzējiem, kuri var pārbaudīt savu studentu darbu autentiskumu. Pārkopējam kādu teksta fragmentu un liekam programmai pārbaudīt. Teksts tiek pārbaudīts ar miljoniem citu tekstu, kas ir Google un citās datubāzēs. Ja tas pilnībā vai daļēji sakrīt, tiek dots paziņojums par plaģiātu. 
Ar svara vērošanu apsēstiem cilvēkiem varētu patikt tualetes pods ar iebūvētiem svariem. Pēc katras tualetes reizes mēs kļūstam mazliet vieglāki un daudzus tas var iepriecināt. 
Nē, tās nav 3.5 collu disketes. Tie ir CDR kompaktdiski. Kādam likās laba ideja izzāģēt disku kvadrāta formā un nokrāsot to kā disketi. Interesanti, nostaļģiski, bet ne visai praktiski. Protams, ka kompaktdiska stūros informāciju ierakstīt nevar, tāpēc lietošanai derīgi ir vien 200 megabaiti, kas izvietojušies aplī ap centru. Tiesa, tas joprojām ir 140 reizes vairāk, nekā var ierakstīt vecajā labajā floppy disketē. 14 dolāru par šādu nostaļģisku nieciņu. 
